New Soleil - Cilvēka aura un tās nozīme
Lapas karte

Cilvēka aura un tās nozīme.

Vārda „AURA” skaidrojums.

Enciklopēdijās vārds AURA parasti tiek skaidrots tā:

Aura no grieķu valodas burtiski tulko kā gaisotne, vēsma vai otrs tulkojums no latīņu valodas – smalka, neredzama būtība, notikuma pēdas.

Skaidrojums tāds:

1.Īpašs stāvoklis, priekšsajūta epilepsijai, histērijai, migrēnai un cits un var būt dažādās izpausmēs: tirpšanas sajūta, vēsmas plūsma, zvanīšana ausīs utt.

2.Savdabīga sajūta, kustība vai pārdzīvojums (piemēram, satraukums, bailes), mainīga priekšsajūta epilepsijas lēkmei.

3.Dažādi notikumi – tiešie epilepsijas lēkmju vēstneši: savdabīgi īslaicīgas redzes, dzirdes, emocionālie un citu sajūtu pārdzīvojumi.

4.”Parciālā” (fokālā, neattīstītā epilepsijas lēkme) – jebkura sajūta vai pārdzīvojums, priekštecis regulārai

epilepsijas lēkmei vai pastāvīga lēkmes parādība.

5.Parādība vai fluīds, emanējošais (izejošais) no cilvēku un dzīvnieku ķermeņa, un pat no lietām.

6.Ezotērikā – tas ir savdabīgs psihisks izgarojums, kurā piedalās kā prāts tā arī ķermenis, jo aura ir gan elektro- dzīva un tai pat laikā elektro- mentāla; pēc Teosofisma tiek saukta akašna vai magnētiskā aura.

7.Mistikā –cilvēka dvēseles un gara izpaudums; mistiskajā literatūrā aura tiek aprakstīta kā redzams tikai   augstjūtīgas uztveres  šķietams spīdošs ovāls  izskats, kas aptver visu cilvēka ķermeni.

8.Tēlotājmākslā – nimfa, oreols ( piem. ikonās utt.)

 

            Tādējādi, var izdalīt trīs vārda AURA izskaidrojuma slodzes:

1.Parādību apzīmējums (notikumu, faktu), kas ir priekšteči parādībai (notikumam, faktam). Pēc tiem var pareģot, kas  notiks kaut kad (zinātniski – medicīnisks).

2.Parādību apzīmējums (notikumu, faktu), kas sekos pēc parādības (notikuma, fakta).Tās ir kā pēdas, pēc kurām var pastāstīt par to, kas kādreiz ir bijis (zinātniski-tehnisks, tēlniecisks).

3.Parādību apzīmējums (notikumu, faktu), kas apņem un pavada parādību (notikumu, faktu). Pēc tiem var aprakstīt esošo stāvokli tam, kam apkārt ir Aura (mistiskais).

Visiem  trim skaidrojumiem ir varbūtējais raksturs un tie pēc savas būtības ir iespējami (zinātniski un intuitīvi). Vārda Aura pielietojums, kā likums, saistīts ar neprecīzām zināšanām par parādībām un mēģinājumiem to kaut kā izskaidrot… Analoģiska situācija veidojas arī ar vārdiem „Diagnostika (diagnoze)”  un „Intuīcija”.

Tālāk ir vērts atzīmēt to, ka lietojot vārdu Aura, vienmēr ir vērtīgi precīzi noformulēt tā nozīmi, citādi būs grūti saprast, par ko ir runa…

Atsaucoties uz augstāk minēto, noformulēsim vārdu AURA un parādīsim tā jēgu.

AURA – veidojas no diviem vārdiem : AU (Dievs Visumā) un RA (Saules Dievs uz Zemes), kas apzīmē Ētera un Uguns stihijas, to saplūšana nozīmē smalku pasaules sfēru – Dievišķā (reliģiozo) un Telpiski- laicīgā kontiniumu, kas pildīts ar enerģijas un spēka laukiem (zinātnisko). Aura ir visur un vienmēr, bet tās sabiezinājums notiek ap darbojošos objektiem (jo spēcīgāka iedarbība, jo biezāka Aura). Tieši ap tiem to var salasīt (augstjūtīgi, ar smadzenēm) un izanalizēt, lai novērtētu objekta stāvokli (pagātnē, tagadnē, nākotnē). Tādā veidā, darbība izraisa izmaiņas aurā. Cilvēkam ir pieejami trīs darbības veidi – mehāniskais (fiziskais), sajūtu- emocionālais ( garīgie, ēteriskie) un apzinīgais- prāta (garīgie, astrālie). Atbilstoši tiem mainās arī aura.

 

Teorijas par Auru  pamatatziņas.

Aura (dažreiz to dēvē par biolauku), kaut kādā veidā cilvēkam ir īpašs plāns aizsargslānis. Parasti mēs neapzināmies un nejūtam to, cik bieži tā tiek pakļauta  dažādām kaitīgām iedarbībām un svešai ietekmei. Parasti mēs arī neredzam to, kā tā izskatās un kā tiek deformēta vai ievainota dienas beigās. Gribētos saprast kādus mērus nepieciešams pieņemt, lai iztaisnotu un attīrītu auru, atbrīvot no deformācijas, atjaunot bioenerģiju. Nejaušas deformācijas un bojājumi, ko iegūstam dienā no ārpuses, vēl nav slimība, bet ja tie pastāvīgi atkārtojas, tad deformācijas rajonā, iespējams, darīsies slimība. Vēl svarīgi ir tas, ka auras bojājums var norādīt uz patoloģiskiem procesiem cilvēka organisma  iekšpusē, tāpēc to savlaicīga atrašana var palīdzēt noskaidrot bīstamas slimības to attīstības agrīnā stadijā un savlaicīgi palīdzēt cilvēkam izārstēties.

Dažreiz uz auru attiecina arī „smalkās” pasaules objektus (parādības, garus un tml. būtības apkārt cilvēkiem), un čakras, un enerģētiskie kanāli, un iekšējo orgānu kontūras, kuras „redz” daži īpaši cilvēki (gaišreģi, dziednieki, ekstrasensi). Tas nav gluži pareizi, jo tie ir iekšējie vai ārējie objekti attiecībā uz konkrēto cilvēku. Tomēr tie, iedarbojoties uz auru, ietekmē tās struktūru.

Aurai ir forma, krāsa un struktūra. Forma ir saistīta ar enerģētikas jaudu un tās avotiem. Krāsa – ar enerģijas kustības frekvences (svārstīguma) raksturojumu. Struktūra (jaudas un biežuma sadalījums) – ar subjekta (cilvēka) dažādu daļu funkcionēšanu. Tādā veidā, auras analīze ļauj novērtēt cilvēka miesā dzīves enerģijas rezerves un izkārtojumu, un izdarīt veselības stāvokļa prognozi un tā uzvedību pagātnē un nākotnē, sadalījumu uz dažādiem notikumiem un likteni.

 

Balstoties uz  novērojumiem, aurai ir 5 slāņi.

1- ķermenim pieguļošais, nosacīti nosauksim – „fiziskais”.

               2 -  nākošajam slānim ir olveidīga forma –„ emocionālā aura”.

            3 - nākošais slānis izskatās kā apmetnis- mantija – „ētera aura”.

            4 - nākamais slānis līdzinās bārkstīm – „ārēja aura”.

            5 – virs galvas ir redzamas īpašas auras daļas, kā likums, sarežģītas formas un struktūras – „mentālā aura”, „karmiskā” un ”garīgā”.

Pareiza formas un struktūras, bez svešu objektu klātbūtnes, naturālas, tumšas un mīkstas krāsas auras un iekšējie orgāni liecina par normālu fizioloģisku aktivitāti, par veselību. Izkropļotas formas un struktūras, svešu objektu klātbūtne, aukstas, griezīgas krāsa un pelēka krāsa liecina par dažādas dabas pataloģiju ka enerģētisko, tā fizioloģisko t.i. par slimību.

Auras izcelsmes un diagnostikas jēga ir sekojošajā.

Pirmais slānis – kapilāro asinsvadu, limfmezglu stāvoklis iekšējos orgānos, vados, ādā, ekstremitātēs un tml.

Otrais slānis –perifēriskais nervu sistēmas stāvoklis, hormonālais fons, kopējais organisma tonuss, emocionālais noskaņojums.

Trešais slānis – imūnās sistēmas un ģenētiskā aparāta stāvoklis.

Ceturtais slānis – ārējās sistēmas, sociālās sfēras, dzimtas un ģimenes tradīciju ietekme uz auru.

Piektais slānis – mentālā aktivitāte, intelekta jauda un kvalitāte, atkarība (vadāmība) no cilvēkiem, mantām un idejām.