Gadatirgus — nonākt nepatīkama saskarsme ar svešiem cilvēkiem.
Gaili redzēt: nabagam — turība;
bagātam — darīšanas ar augstām personām;
dzirdēt dziedam — jaunas, labas ziņas;
ķert — ķilda.
Gaisma — prieks, labklājība.
Galdnieks — drīzas precības.
Galds, tukšs — trūkums;
pilns — labklājība;
to klāt — tiksi pie turības;
novākt — zaudēsi peļņu, nepatikšanas mājās.
Galoda — cietsirdība.
Gaļu, aitas vai liellopa, ēst — slimība, bēdas, neveiksme.
Gaļu, ceptu, cūkas, ēst — nozīmē labu.
Gaļu, jēlu, ēst — nelaime.
Gaļu, cilvēka, ēst — liela laime.
Gaļu, sava bērna, ēst — briesmas, pēkšņa nāve.
Gaļu, putna, ēst — panākumi tiesas lietās un pie sievietēm.
Galva, liela — nozīmē labu;
slimniekiem — galvassāpes;
kareivjiem manevri;
maza — nozīmē pretēju lielai galvai;
kaila — bezdarbs, nabadzība.
Galvas, divas vai trīs: nabadzīgam — laime; sportistam — uzvara;
bagātniekam — strīds ar piederīgajiem.
Galvu (sev) nogriezt — briesmas;
mazgāt — izbēgt no briesmām.
Galvu apgriezt atpakaļ — šķēršļi izceļošanai;
trimdiniekam — vēla atgriešanās dzimtenē.
Ganam būt — tikt labākā amatā.
Ganība, zaļa — pārticība, peļņa;
kaila — rūpes, nabadzība;
ar lopiem — bagātība.
Garīdznieks — darīšanas tiesā.
Garoza, to grauzt — slikta iztikšana.
Garus (spokus) redzēt — nokļūsi kārdināšanā, briesmās.
Gavilēt — bēdas.
Glāze ūdens — veselība;
tukša — vilšanās;
vīna — prieks, jautrība;
sasista — zaudējumi.
Gleznas redzēt — prieks.
Gliemežvāki — laime.
Gludināt — jautrs apciemojums.
Gļotas — nepatikšanas, grūtības;
tajās brist — grūti laiki, apsmiekls, slimība;
tajās iestigt vai palikt — lielas raizes.
Gnīdas matos — kauns, izsmiekls, daudz mazu nepatikšanu.
Goba — veselība, darbs.
Govi, treknu, redzēt — labklājība; dažiem — nepatīkamas tenkas;
liesu — trūkums;
slaukt — turība, mantojums.
Grābekli redzēt — asa vārdu pārmaiņa;
bez zobiem — rāmi kalpi vai apakšnieki;
taisīt — būt par iemeslu ķildai.
Grāmatu lasīt — gods un cieņa;
pirkt — jaunas ziņas;
iesiet — apstākļu uzlabošanās;
ēst: audzinātājiem, zinātniekiem un citiem grāmatniekiem nozīmē
labu; pārējiem sliktu — slimību vai nāvi.
Grāvi redzēt — šķēršļi;
tam pārlēkt — pārvarēt šķēršļus.
Graudus redzēt — ķilda;
malt — nepatīkams darbs;
sēt — izraisīt ķildu; dažiem — slimība;
vārpās redzēt — priecīga nākotne.
Gredzens, zelta — uzņēmējdarbība ar ne visai labiem panākumiem;
zelta ar dārgakmeņiem — laime, sevišķi mīlestībā;
dzelzs— laime caur izturību un darbu;
sudraba: precētiem — pārticība; neprecētiem —ne visai izdevīgas laulības;
ar tukšu vidu — vilšanās cerībās.
Gredzenu salauzt — mantas vai mīlas zaudējums.
Grīda, gluda — viegla dzīve;
bedraina — grūta dzīve;
puķēm izkaisīta — godības;
to izlauzt — nāves gadījums.
Griesti, augsti — plaša dzīve;
zemi — šaura, trūcīga dzīve;
iebrukuši — slimība, trūkums, nāve.
Griķi, ziedoši — patīkama dzīve.
Griķu putru ēst — tenkas, nepatikšanas.
Grožus turēt vai vīt — kārtīga dzīve, panākumi;
saraut — bēdīgas pārmaiņas dzīvē, rūpes.
Grūtai (cerībās) būt: neprecētām — apprecēšanās;
precētām — laba dzīve, mantas pieaugums.
Grūtam (vīrietim) būt: nabadzīgiem — mantas pieaugums;
bagātiem — rūpes; dažiem — sievas zaudējums.
Grūtu sievu redzēt — nepatikšanas, klizmas.
Gubas (labības) — turība, mierīga dzīve.
Gulbi redzēt — tikties ar muzikālu cilvēku, atklāt noslēpumu; slimniekiem — izveseļošanās;
dzirdēt dziedam: slimniekiem — nāve;
pārējiem — patīkama sabiedrība, saticība ģimenē.
Gulēt (miegā) — bezdarbs;
gultā, rūpju nomāktiem — atpūta; bezrūpīgiem — raizes;
puķēs — bēres;
baznīcā: veseliem — slimība un lielas raizes; prāvniekiem — zaudējums; slimniekiem — izveseļošanās;
uz kapa: slimniekiem — nāve; veseliem — bēdas un nepatikšanas.
Gulēt pie mīļākā (-ās) — nepatikšanas, sevišķi mīlestībā.
Gulēt stāvus vai ejot — draudošas briesmas.
Gurķus sālītus redzēt vai ēst — nepatikšanas ģimenes dzīvē;
zaļus ēst — jautra oma;
nomizotus ēst: slimniekiem — veselība; pārējiem — līksmība.