Pūķi (papīra) redzēt paceļamies — labklājība;
nokrītam — zaudējumi, neveiksmes.
Pūķis, no tā bēgt — briesmas;
to sagūstīt vai nošaut — izbēgt no briesmām.
Puķu kāposti — laba pazīšanās.
Puķu korso — gods un slava.
Puķu vāze — priecīgs pārsteigums;
to sasist — daudz nepatikšanu un ķezu.
Puķu veikals — ātri pārejošas bēdas.
Pulkstenis, zelta — veiksme darbā un darījumos;
sudraba — apmierinošs darbs;
vienkāršs — kārtīga iztikšana;
to sasist — neveiksmes; slimniekiem — krīze, pat nāve;
apstājies — nāves gadījums.
Pulkstenķēde, zelta — prieks;
melna — sērās.
Pulksteņmeistaru redzēt — dabūt nepatīkamu uzdevumu.
Pulveri, zāļu, redzēt — slimība;
šaujamo — tikties ar dusmīgiem cilvēkiem.
Pulvertorni redzēt — nedrošs darījums.
Pumpis, ar ūdeni — patīkams pārsteigums;
bez ūdens — slikta zīme, nekārtības saimniecībā.
Pumpurus redzēt plaukstam — mīla, saderināšanās, jauka nākotne;
savītušus — vilšanās, neveiksmes;
nobraucīt — pašam savas vainas dēļ sagandēt nākotni,
iznīcināt mīlestību.
Punšu dzert — patīkamas stundas piedzīvot;
gatavot — prieks,
Pupas lobīt vai ēst — nesaticība, ķildas, arī bēdas;
vārīt — saimniecības apstākļu pasliktināšanās;
griezt — rūpes par nākotni;
stādīt — raizes.
Purpuru valkāt — nākt lielā godā.
Purvu redzēt — sliktas izredzes;
pa to iet — grūta dzīve, kauns;
tajā iestigt — briesmas, slimība;
iestigt un netikt laukā — grūta slimība, pat nāve;
izbrist — izkļūt no nepatikšanām un bēdām.
Pūsli redzēt — ķildas un nesaskaņas.
Puteni redzēt — kavēkļi.
Putni, daudz un melni — karš.
Putnu, vienu, redzēt — sēras;
daudz, gaisā — labas, priecīgas ziņas.
Putnu ligzda, tukša — izpostīta ģimenes dzīve;
ar olām vai bērniem — laimīga, bērniem svētīta ģimenes dzīve;
to izpostīt — bēdas.
Putnus ķert —- nodoties flirtam;
šaut — iemīlēties;
barot — nāks jautri viesi;
ķert — peļņa;
redzēt būri — nodarīsi kādam pāri;
nonāvēt — zaudējumi, neveiksmes.
Putnus dzirdēt dziedam — prieks.
Putnubiedēklis — tiksi muļķīgi apmānīts.
Putraimus redzēt — turība;
vārīt — veselība.
Putru vārīt vai ēst — iekļūt ļaužu valodās.