New Soleil - Sapņi_S
Lapas karte

Sadedzināt galvu — zaudēt bērnu; bezbērnu ģimenei — laulāto draugu; nabadzīgiem — peļņa; bagātiem — skāde, tiesas procesa zaudēšana;

           pirkstus: veikalniekiem — zaudējumi; parādniekiem –lielas maksāšanas; amatniekiem, literātiem un gleznotājiem — bezdarbs;

           vēstules — pārtraukt sakarus ar kādu draugu vai mīļāko;

           vekseļus — dzēst parādu.

Sadedzināties vai tikt sadedzinātam: bagātiem nozīmē — zaudējumus; nabadzīgiem — peļņu; neprecētiem — laulību; precētiem — ķildas, nesaskaņas ģimenē; māksliniekiem — slavu; jaunekļiem — kaislību; slimiem — veselību.

Sadumpoties — nemierīga dzīve.

Sadurtam tikt — lielas nepatikšanas un sirdssāpes.

Sādžu redzēt vai tajā dzīvot — ķildas.

Saeimā būt — ienesīgs amats.

Safīru redzēt vai nēsāt — tevi apmelos.

Safjānu (smalku, mīkstu ādu) redzēt vai valkāt — dzīvosi pārticībā.

Safrānu redzēt — kļūsi augstprātīgs;

        ēst — nāves gadījums.

Sagūstītam tikt — nokļūt aizdomās, spiedīgos apstākļos.

Saimi redzēt — nepatikšanas.

Saimniekam (-cei) būt — tikt labā vietā, dabūt labu darbu;

        viņu redzēt — nepatīkamas ziņas, ķildas.

Saimnieku saderēt — dzīvesvietas maiņa.

Saindētam tikt: precētiem — piekrāps laulātais draugs; neprecētiem — piekrāps mīļākais (-kā) vai draugs.

Saindēties — slimība, draugu zaudēšana, nepatikšanas.

Saistīt, siet kādu — likt tam šķēršļus.

Saistītam tikt — lielas klizmas, slimība, ari iemīlēšanās.

Sakas redzēt — ceļojums.

Saknes (dārzeņus) ēst vai redzēt svaigas — skat. katru atsevišķi:

       Redīsi, Rutki, Salāti, Skābenes, Spināti, Runkuļi, Kāļi, Kāposti, Ķirbji, Gurķi, Sīpoli; žāvētas — labums vai sliktums mazākā mērā nekā svaigām.

Saknes (koku) izrakt — niecīgi ienākumi;

           ēst — trūkums, slimība;

           pār tām krist — negaidīti šķēršļi.

Sākumus (lielas dakšas) redzēt — grūts darbs, saistīts ar ķildām un nepatikšanām.

Sala, zaļa, to redzēt — tuva laime;

         tajā izkāpt — pilnīga laime;

         uz tās būt vienam — tevi atstās draugi;

         tuksnešaina — mantas zaudējums.

Salātus ēst vai redzēt — mazi zaudējumi, viegla saslimšana;

         sēt — pūles un nepatikšanas.

Saldumus ēst vai redzēt — dzirdēt glaimus, arī iemīlēties.

Sāli ēst — grūti laiki, arī slimība;

         izbērt — nepatikšanas;

         grūst — bēdas.

Sālīt gaļu — ļaunas valodas, nepatikšanas;

        zivis — slikts laiks.

Salīt siltā, mīlīgā lietū — prieks un veselība;

        aukstā — rūpes un raizes.

Salmu jumts — ne visai ērta mājas dzīve;

        cepure — patīkamas dienas;

        maiss, uz tā gulēt — vidēji labs darbs un dzīve.

Salmus redzēt — šķēršļi, nepatikšanas;

         tukšus kult — baumas;

         redzēt degam — pārvarēt šķēršļus;

         tajos gulēt — nabadzība;

         kūļos — stipras ģimenes saites;

         sajauktus — nemiers, ķildas, nekārtības.

Salnu redzēt salnu laikā — nenozīmē neko;

        ārpus salnu laika — plānu izjukšana, neveiksme darbā, kavēkļi ceļojumā.

Salt aukstā laikā — nenozīmē neko;

       siltā laikā — slimība.

Samta drānas — bagātība (izņēmums ir melnas, kas nozīmē sēras);

       sarkanas — mīlestības sāpes.

Samts, melns — skumjas;

       gaišs — prieks.

Sāpes ciest (garīgās) — piedzīvot prieku.

Sāpes, kājās — kavēkļi; rokās — bezdarbs; krūtīs — nelaimīga mīlestība;

        galvā — grūtības komercdarījumos.

 

* Bieži sāpēm sapnī nav nozīmes, jo tās ir īsto sāpju turpinājums.

 

Sapņot (sapnī) — piedzīvot vilšanos.

Sapņu grāmatu lasīt — atklāt noslēpumu.

Sapulcē būt — nemierpilni notikumi;

         runāt — nepatikšanas.

Sargam būt — nepatikšanas.

Sardīnes ēst — labi panākumi.

Sargu redzēt postenī —esi uzmanīgs!

Sārms — grūts darbs.

Sarmu redzēt — sēras.

Sārņus redzēt — slimība, trūkums.

Sārtam (sejā) būt — veselība, spēks.

Sārtu (ugunskuru) redzēt — prieki;

          tajā apdedzināties — karsti iemīlēties.

Sarus redzēt — nepatīkama satikšanās vai darbs.

Sātanu redzēt — nepatikšanas.

Saukt — iedzīvoties ienaidniekos.

Sauktam tikt (dzirdēt neredzama cilvēka balsi) — drīza nāve.

Saule, skaidra un mirdzoša, rītos austoša un vakaros rietoša — nes visiem svētību, veiksmi darījumos, mantas iegūšanu, laimi mīlestībā; vecākiem bērnus; sliktumu nes tikai zagļiem un viltniekiem;

          vakaros uzlecoša: grūti slimiem — atveseļošanās; trimdiniekiem — atgriešanās dzimtenē; pārējiem — visi pasākumi un cerības piepildās pretēji;

         asiņaina — bēdas, nemieri, slimības un briesmas; plankumaina — nemierīga dzīve;

         staigājoša pa zemi vai ieejoša kāda telpā vai gultā — grūta slimība, ugunsgrēks; (tās stari telpā vai kur citur nozīmē visu labu);

         deformēta (ne apaļa, kādu to redzam) — slikta zīme, sevišķi slimiem;

         aptumšota — bēdas un ciešanas; vienīgi zagļiem laba zīme.

Saules, vairākas — liels gods un prieks.

Saulespuķes — mīlestība bez pretmīlestības.

Saules pulkstenis — veltīga cenšanās pēc laimes.

Saulessargu redzēt vai nest — vajadzības brīdī rast atbalstu.

Sauli kopā ar mēnesi redzēt pie debesīm — ķildas, nemieri, karš.

Sausiņus ēst — slimot ar māgu, samazināt ienākumus;

          cept — ne bagāta, bet ciešama dzīve nākotnē.

Sausums, liels — trūkums un raizes.

Savējos (radus) redzēt — nepatikšanas.

Scepteri redzēt vai turēt — gods.

Sēdeklis, ērts un glīts — patīkama dzīve;

          neērts — spiedīgi apstākļi.

Seglus redzēt — jauns pasākums;

         tajos sēdēt — peļņa, kundzība;

         no tiem tikt izmestam — negaidīta nelaime; dažiem —

laime kāršu spēlē.

Seģeni redzēt, jaunu — laba vieta vai darbs, pārticība;

        vecu, saplīsušu — grūta dzīve.

Seja, paša, to redzēt spogulī — tuvojas slimība;

         ļoti bāla — grūta slimība;

         neglīta — rūpes;

         to smiņķēt: vīriešiem — izsmiekls un nicināšana; sievietēm — cieņa un panākumi;

         ļoti skaista — laime, arī laimīgi bērni;

         to mazgāt — panākumi;

         aizklāt — bēdas;

         redzēt ūdenī atspoguļojamies — ilgs mūžs.

Sējums, zaļš — labklājība;

         dzeltens — grūta dzīve, bēdas.

Sēklu redzēt — jauni plāni;

         kaisīt (sēt): neprecētiem — precības; precētiem — bērni; pārējiem — darbs un grūtības;

         redzēt putnu apēstu — zaudējumi.

Sekste, gaiļa — tikt godā;

        vistas — nodoties pļāpāšanai.

Selerijas ēst — prieks, mīlas dēkas.

Sēnes lasīt — nāves gadījums rados vai paziņās, arī tenkas dzirdēt;

        ēst — nonākt ļaužu valodās, arī slimība; iesālīt — trūkumi mājsaimniecībā;

        tārpainas un vecas — ļoti veca cilvēka nāve.

Sēras just — prieks.

Sērdienim būt — bēdas.

Sērdieņus redzēt — bēdīgi piedzīvojumi.

Sērgu redzēt — slikti apstākļi, trūkums, nelaime.

Sērkociņus redzēt — manta un bagātība;

           aizdedzināt — piedzīvot pārsteigumu.

Sērmūkslis, ziedošs — prieks, laba līgava;

           ar ogām — turība, bērniem svētīta sieva.

Sērst (ciemoties) — izdevumi.

Sēt labību rijā — grūts, bet svētīgs darbs.

Sēru redzēt — slimība.

Sēru darīt — grūts, labi atalgots darbs.

Sesku redzēt — darīšanas ar sīkiem zagļiem;

          noķert — sagūstīt zagli;

          slazdā — zaglim cietums;

          tam novilkt ādu — peļņa.

Sēta: vājiem un bailīgiem nozīmē drošsirdību; rosīgiem un ceļiniekiem —  

           šķēršļus darbā un ceļā; biznesmeņiem — atbalstu un palīgu darīšanās;

          to pārkāpt — pārvarēt vai izvairīties no tā, ko nozīmē sēta.

Sēt — skat. Kaisīt sēklu.

Sētuvi redzēt, pilnu — labklājība, uzticīga sieva;

          saplīsušu — neuzticīga sieva, slikti apstākļi.

Siena kaudzes — tikt ielūgtam godības.

Siena šķūnis, pilns: zemniekiem — labs gads; pārējiem - labs darbs un ienākumi;

         tukšs — slikts gads, trūkums.

Sienu pļaut — saņemt labas ziņas;

         tajā gulēt — gūt apmierinājumu;

         bāzt šķūnī — laime un bagātība.

Sienu (mājas) redzēt — kavēkļi;

         spāniešu — nākt patiesībai uz pēdām.

Sieru ēst vai siet — tevi apmānīs, viltīgi draugi.

Sietu pirkt — nelaime laulībā;

         ar to sijāt — ciest neveiksmi darījumos vai darbā;

         smelt ūdeni — neienesīgs darbs vai bizness.

Sieva (laulātā draudzene), veca — ķildas;

         jauna — prieks, saticība;

         ar bērnu — nepatikšanas;

         grūta — laime un labklājība;

         to skūpstīt — raizes;

         redzēt to salaulājam ar citu — sievas zaudēšana;

         piegulēt, viņai nepretojoties,— nozīmē visu labu darbā un biznesa lietās;

         viņai pretojoties — nozīmē sliktu.

Sieviešu drānas valkāt (vīrietim) — bēdas, apsmiekls; labu nozīmē tikai aktieriem.

Sieviešu, glītu, daudz — labi darījumi.

Sieviete, tērpusies baltās vai melnās drānās,— nāve.

Sijas, lielas un veselas — droša dzīve;

          ielūzušas — nelaime, trūkums, slimība.

Siksna, ar to apjozties — veselība.

Sile, tukša — trūcīga dzīve, bērnu nāve;

         pilna — turība, bērnu svētība.

Sils —skat. Mežs.

Siltumā būt — veselība.

Siļķes salīt — zaudējumi;

         ēst — trūkums un slimība.

Sinagogu (ebreju baznīcu) redzēt — peļņa.

Sinepes ēst — tuvas briesmas, slimība;

         redzēt — nepatikšanas.

Sinepju graudiņi — mazas nepatikšanas.

Sīpolu vainags: valkātājam — laba zīme; pārējiem — zaudējumi.

Sīpolus redzēt — prieks;

        ēst — bēdas; slimniekiem — izveseļošanās.

Sirds, asiņaina — ciešanas;

        sagriezta — šķiršanās no vīra, sievas, mīļākās (-kā);

        to redzēt veselu — tev būs jānes upuris;

        ēst — nokaitināt tuvu cilvēku.

Sirmam būt; jaunekļiem nozīmē bēdas; pusmūža cilvēkiem — prieku.

Sirmgalvjus redzēt — biznesa lietās grūtības, uzticības lietās — viss labs.

Sīrupu ēst — muļķīgas iedomas, arī zaudējumi.

Siseņus redzēt — slikts gads;

         tikt to sakostam — ienaidnieku uzbrukums.

Sist kādam — nepatikšanas.

Sitam citus redzēt — raizes.

Sitienu dabūt — bēdas.

Sivēnu gaļu ēst, ceptu — drīza peļņa;

         vārītu — lēna peļņa;

         jēlu — nelaime, slimība.

Sivēnus redzēt, glītus — prieks un laime;

         neglītus — trūkums, bēdas;

         barot — turība.

Skabarga, iedūrusies — sīkas nepatikšanas;

         to izvilkt — izkulties no nepatikšanām.

Skābenes lasīt vai ēst — veselība;

         vārīt — neliela kaite.

Skaidas redzēt vai lasīt — zaudējumi.

Skaisties — nokļūt sarežģītos apstākļos.

Skaišamies citus redzēt — nokļūt slikta sabiedrība.

Skaitīt — tikties ar skopu cilvēku.

Skaitļus redzēt vai rakstīt — taisīt labu biznesu. (Kas skaitļus atceras pamostoties, lai mēģina spēlēt loterijā, tie nes laimi.)

Skaldīt malku — nemiers, slimība, bezdarbs, zaudējumi.

Skalus plēst — nepatikšanas;

          dedzināt — izkulties no nepatikšanām.

Skaņas dzirdēt, mīlīgas — patīkama dzīve, līksma sabiedrība.

Skapi redzēt — būt noslēpumainam;

          tajā kaut ko paslēpt — glabāt noslēpumu;

        pirkt — turība.

Skārdu redzēt — pievilties cerībās;

        apstrādāt — nodoties nesekmīgam darbam.

 

Skārnis ar gaļu — lielas nepatikšanas.

Skolā būt — nepatikšanas;

        tā bērnu pilna — daudz rūpju.

Skolotājam būt — labu vietu dabūt;

        viņu redzēt — rūpes.

Skriet, ātri — sekmes, peļņa;

        un nevarēt — kavēkļi, bēdas;

        un sasniegt mērķi — veiksmīgs darījums;

        un kādam tikt garām — pārspēt vai padzīt to;

        un krist — darbā neveiksmes;

        pa gaisu — laime, augsts stāvoklis.

Skrodera darbnīca — labs darījums.

Skroderi redzēt strādājam — iegūt mantu;

        ienākam mājās — krietni izdevumi;

        sev mēru ņemam — jaunas ieceres.

Skrotis redzēt — sīkas ķildas un nepatikšanas;

        tikt to ķertam — slimība;

        šaut — izraisīt ķildu;

        redzēt mājā ielidojam — briesmas.

Skrūves redzēt — tikt apsmietam.

Skrūvsolu redzēt vai pie tā strādāt — uzticīga draudzība un mīlestība.

Skudras redzēt — daudz darba;

        samīdīt — paša vainas dēj zaudēt laimi;

        ausīs — nāve.

Skudru pūznī iekāpt — daudz rūpju;

        gulēt — rūpes eksistences dēļ;

        to iznīcināt — izputināt savu mājas iekārtu,

Skūpstīt labus draugus vai paziņas — prieks;

        tos, kurus pazīst, bet ar kuriem attiecības nav labas,—nepatikšanas;

        zemi — bēdas un pazemojums;

        ienaidniekus — izlīgšana; precētiem cilvēkiem — ķildas.

Skūpstītam tikt — no mirušiem: slimniekiem — slikta zīme;

        veseliem — nenozīmīgi darbi un sarunas;

        no mirušiem, kuri dzīvē bijuši sevišķi dārgi un mīļi,— nozīmē visu labu. Skurstenis, vesels, kūpošs — labklājība;

        sabrucis — trūkums, slimība, arī mājas tēva vai mātes nāve;

        to slaucīt pašam — rūpēties par mājas apstākļu uzlabošanu.

Skursteņslauķi redzēt — tikties ar šaubīgiem cilvēkiem.

Slaikam būt — veselība.

Slaistīties (slinkot)— kļūt nabagam.

Slapjdraņķi redzēt — nepatikšanas.

Slaucīt istabu — dzīves vai vietas maiņa;

        ielu — nepatīkams darbs;

        pirti — slimība;

        riju — trūkums un bēdas;

        kūti — nelaime ar kustoņiem.

Slaukt govi — turība;

         kazu — slimība;

         ķēvi — nepatikšanas.

Slauktuve, pilna ar pienu — turība;

         tukša — vāja saimniecība.

Slavenam kļūt — bēdas.

Slavēt citu — apmelot kādu.

Slavētam tikt — tiksi pievilts un apmelots.

Slazdus redzēt — zaudējums;

         tajos iekrist — nelaime, nodevība.

Slēgt durvis — glabāt noslēpumu.

Slēģus redzēt — uzzināt noslēpumu.

Slēpes, ar tām braukt — ātri gūt panākumus dienestā vai darbā.

Slepkavu redzēt — tevi grib pavest;

         tā rokās krist — nelaime.

Slēpt kaut ko — netīra sirdsapziņa.

Slēpties — tev draud sarežģīti apstākļi.

Slidas, slidot pašam — veiksme un panākumi;

         redzēt slidojam citus — klusums biznesa lietās.

Slīkstam citus redzēt — nepatikšanas.

Slīkt — briesmas, slimība, neveiksmīga apprecēšanās.

Slimam būt un nedabūt ārstu — tikt bēdās pamestam.

Slimam gulēt — bezdarbs; ceļiniekiem — šķēršļi, vēlmju nepiepildīšanās.

Slīmests (darbarīks), ar to strādāt — dabūsi ienesīgu darbu.

Slimnieku apmeklēt, svešu — nelaime;

         pazīstamu — šim slimniekam uzlabosies veselība.

Slimus vecākus redzēt — bēdas;

         bērnus — nesaskaņas mājās.

Slinkot — kļūsi nabags.

Slodzīt kaut ko — sagaidāms grūts darbs.

Slogu redzēt — raizes.

Sloku redzēt — pārmaiņas darbā;

         ķert vai šaut — ceļojums; dažiem — laime loterijā;

         ēst — kļūt bagātam vai ievērojamam.

Slota, jauna — neuzticami draugi;

         veca — satikšanās ar veciem draugiem;

         to pirkt — slikti dienestnieki;

         ielikt kātā — zaudēt vietu;

         ar to slaucīt — nabadzība, vietas maiņa;

         uz tās jāt — nodoties māņiem.

Sludinājumus lasīt — saņemt jaunas ziņas.

Slūžas redzēt — tuvojas draudīgi laiki.

Smagumu celt — bēdas, nabadzība.

Smēdi redzēt — pagrūta dzīve;

         tajā ieiet — grūta dzīve;

         kalt — smagi darbi un bēdas.


Smēķēt — veselība;

         redzēt citus smēķējam — patīkama sabiedrība.

Smelt ūdeni — skat. Ūdens.

Smērēt ratus vai zābakus — ceļojums;

          seju — nepatikšanas.

Smieklus redzēt vai dzirdēt — nepatikšanas.

Smieties — bēdas, skumjas.

Smilkstēšanu dzirdēt — sliktas ziņas.

Smilšu bedre — sarežģīti naudas apstākli;

         tajā iekrist — nonākt parādos.

Smilšu pulkstenis — bīstama slimība.

Smiltis redzēt — nepatīkams apciemojums;

          kaisīt — dzīves nedrošība. Smiņķēti es: sievietēm — piekrišana; vīriešiem — izsmiekls un nodevība.

Smokings — skat Svārki.

Sniegu redzēt ziemā, parastā laikā — nenozīmē neko;

         neparastā — bēdas un neveiksmes.

Turpinājums