• Sākums
  • Sadedzināt galvu — zaudēt bērnu; bezbērnu ģimenei — laulāto draugu; nabadzīgiem — peļņa; bagātiem — skāde, tiesas procesa zaudēšana;

               pirkstus: veikalniekiem — zaudējumi; parādniekiem –lielas maksāšanas; amatniekiem, literātiem un gleznotājiem — bezdarbs;

               vēstules — pārtraukt sakarus ar kādu draugu vai mīļāko;

               vekseļus — dzēst parādu.

    Sadedzināties vai tikt sadedzinātam: bagātiem nozīmē — zaudējumus; nabadzīgiem — peļņu; neprecētiem — laulību; precētiem — ķildas, nesaskaņas ģimenē; māksliniekiem — slavu; jaunekļiem — kaislību; slimiem — veselību.

    Sadumpoties — nemierīga dzīve.

    Sadurtam tikt — lielas nepatikšanas un sirdssāpes.

    Sādžu redzēt vai tajā dzīvot — ķildas.

    Saeimā būt — ienesīgs amats.

    Safīru redzēt vai nēsāt — tevi apmelos.

    Safjānu (smalku, mīkstu ādu) redzēt vai valkāt — dzīvosi pārticībā.

    Safrānu redzēt — kļūsi augstprātīgs;

            ēst — nāves gadījums.

    Sagūstītam tikt — nokļūt aizdomās, spiedīgos apstākļos.

    Saimi redzēt — nepatikšanas.

    Saimniekam (-cei) būt — tikt labā vietā, dabūt labu darbu;

            viņu redzēt — nepatīkamas ziņas, ķildas.

    Saimnieku saderēt — dzīvesvietas maiņa.

    Saindētam tikt: precētiem — piekrāps laulātais draugs; neprecētiem — piekrāps mīļākais (-kā) vai draugs.

    Saindēties — slimība, draugu zaudēšana, nepatikšanas.

    Saistīt, siet kādu — likt tam šķēršļus.

    Saistītam tikt — lielas klizmas, slimība, ari iemīlēšanās.

    Sakas redzēt — ceļojums.

    Saknes (dārzeņus) ēst vai redzēt svaigas — skat. katru atsevišķi:

           Redīsi, Rutki, Salāti, Skābenes, Spināti, Runkuļi, Kāļi, Kāposti, Ķirbji, Gurķi, Sīpoli; žāvētas — labums vai sliktums mazākā mērā nekā svaigām.

    Saknes (koku) izrakt — niecīgi ienākumi;

               ēst — trūkums, slimība;

               pār tām krist — negaidīti šķēršļi.

    Sākumus (lielas dakšas) redzēt — grūts darbs, saistīts ar ķildām un nepatikšanām.

    Sala, zaļa, to redzēt — tuva laime;

             tajā izkāpt — pilnīga laime;

             uz tās būt vienam — tevi atstās draugi;

             tuksnešaina — mantas zaudējums.

    Salātus ēst vai redzēt — mazi zaudējumi, viegla saslimšana;

             sēt — pūles un nepatikšanas.

    Saldumus ēst vai redzēt — dzirdēt glaimus, arī iemīlēties.

    Sāli ēst — grūti laiki, arī slimība;

             izbērt — nepatikšanas;

             grūst — bēdas.

    Sālīt gaļu — ļaunas valodas, nepatikšanas;

            zivis — slikts laiks.

    Salīt siltā, mīlīgā lietū — prieks un veselība;

            aukstā — rūpes un raizes.

    Salmu jumts — ne visai ērta mājas dzīve;

            cepure — patīkamas dienas;

            maiss, uz tā gulēt — vidēji labs darbs un dzīve.

    Salmus redzēt — šķēršļi, nepatikšanas;

             tukšus kult — baumas;

             redzēt degam — pārvarēt šķēršļus;

             tajos gulēt — nabadzība;

             kūļos — stipras ģimenes saites;

             sajauktus — nemiers, ķildas, nekārtības.

    Salnu redzēt salnu laikā — nenozīmē neko;

            ārpus salnu laika — plānu izjukšana, neveiksme darbā, kavēkļi ceļojumā.

    Salt aukstā laikā — nenozīmē neko;

           siltā laikā — slimība.

    Samta drānas — bagātība (izņēmums ir melnas, kas nozīmē sēras);

           sarkanas — mīlestības sāpes.

    Samts, melns — skumjas;

           gaišs — prieks.

    Sāpes ciest (garīgās) — piedzīvot prieku.

    Sāpes, kājās — kavēkļi; rokās — bezdarbs; krūtīs — nelaimīga mīlestība;

            galvā — grūtības komercdarījumos.

     

    * Bieži sāpēm sapnī nav nozīmes, jo tās ir īsto sāpju turpinājums.

     

    Sapņot (sapnī) — piedzīvot vilšanos.

    Sapņu grāmatu lasīt — atklāt noslēpumu.

    Sapulcē būt — nemierpilni notikumi;

             runāt — nepatikšanas.

    Sargam būt — nepatikšanas.

    Sardīnes ēst — labi panākumi.

    Sargu redzēt postenī —esi uzmanīgs!

    Sārms — grūts darbs.

    Sarmu redzēt — sēras.

    Sārņus redzēt — slimība, trūkums.

    Sārtam (sejā) būt — veselība, spēks.

    Sārtu (ugunskuru) redzēt — prieki;

              tajā apdedzināties — karsti iemīlēties.

    Sarus redzēt — nepatīkama satikšanās vai darbs.

    Sātanu redzēt — nepatikšanas.

    Saukt — iedzīvoties ienaidniekos.

    Sauktam tikt (dzirdēt neredzama cilvēka balsi) — drīza nāve.

    Saule, skaidra un mirdzoša, rītos austoša un vakaros rietoša — nes visiem svētību, veiksmi darījumos, mantas iegūšanu, laimi mīlestībā; vecākiem bērnus; sliktumu nes tikai zagļiem un viltniekiem;

              vakaros uzlecoša: grūti slimiem — atveseļošanās; trimdiniekiem — atgriešanās dzimtenē; pārējiem — visi pasākumi un cerības piepildās pretēji;

             asiņaina — bēdas, nemieri, slimības un briesmas; plankumaina — nemierīga dzīve;

             staigājoša pa zemi vai ieejoša kāda telpā vai gultā — grūta slimība, ugunsgrēks; (tās stari telpā vai kur citur nozīmē visu labu);

             deformēta (ne apaļa, kādu to redzam) — slikta zīme, sevišķi slimiem;

             aptumšota — bēdas un ciešanas; vienīgi zagļiem laba zīme.

    Saules, vairākas — liels gods un prieks.

    Saulespuķes — mīlestība bez pretmīlestības.

    Saules pulkstenis — veltīga cenšanās pēc laimes.

    Saulessargu redzēt vai nest — vajadzības brīdī rast atbalstu.

    Sauli kopā ar mēnesi redzēt pie debesīm — ķildas, nemieri, karš.

    Sausiņus ēst — slimot ar māgu, samazināt ienākumus;

              cept — ne bagāta, bet ciešama dzīve nākotnē.

    Sausums, liels — trūkums un raizes.

    Savējos (radus) redzēt — nepatikšanas.

    Scepteri redzēt vai turēt — gods.

    Sēdeklis, ērts un glīts — patīkama dzīve;

              neērts — spiedīgi apstākļi.

    Seglus redzēt — jauns pasākums;

             tajos sēdēt — peļņa, kundzība;

             no tiem tikt izmestam — negaidīta nelaime; dažiem —

    laime kāršu spēlē.

    Seģeni redzēt, jaunu — laba vieta vai darbs, pārticība;

            vecu, saplīsušu — grūta dzīve.

    Seja, paša, to redzēt spogulī — tuvojas slimība;

             ļoti bāla — grūta slimība;

             neglīta — rūpes;

             to smiņķēt: vīriešiem — izsmiekls un nicināšana; sievietēm — cieņa un panākumi;

             ļoti skaista — laime, arī laimīgi bērni;

             to mazgāt — panākumi;

             aizklāt — bēdas;

             redzēt ūdenī atspoguļojamies — ilgs mūžs.

    Sējums, zaļš — labklājība;

             dzeltens — grūta dzīve, bēdas.

    Sēklu redzēt — jauni plāni;

             kaisīt (sēt): neprecētiem — precības; precētiem — bērni; pārējiem — darbs un grūtības;

             redzēt putnu apēstu — zaudējumi.

    Sekste, gaiļa — tikt godā;

            vistas — nodoties pļāpāšanai.

    Selerijas ēst — prieks, mīlas dēkas.

    Sēnes lasīt — nāves gadījums rados vai paziņās, arī tenkas dzirdēt;

            ēst — nonākt ļaužu valodās, arī slimība; iesālīt — trūkumi mājsaimniecībā;

            tārpainas un vecas — ļoti veca cilvēka nāve.

    Sēras just — prieks.

    Sērdienim būt — bēdas.

    Sērdieņus redzēt — bēdīgi piedzīvojumi.

    Sērgu redzēt — slikti apstākļi, trūkums, nelaime.

    Sērkociņus redzēt — manta un bagātība;

               aizdedzināt — piedzīvot pārsteigumu.

    Sērmūkslis, ziedošs — prieks, laba līgava;

               ar ogām — turība, bērniem svētīta sieva.

    Sērst (ciemoties) — izdevumi.

    Sēt labību rijā — grūts, bet svētīgs darbs.

    Sēru redzēt — slimība.

    Sēru darīt — grūts, labi atalgots darbs.

    Sesku redzēt — darīšanas ar sīkiem zagļiem;

              noķert — sagūstīt zagli;

              slazdā — zaglim cietums;

              tam novilkt ādu — peļņa.

    Sēta: vājiem un bailīgiem nozīmē drošsirdību; rosīgiem un ceļiniekiem —  

               šķēršļus darbā un ceļā; biznesmeņiem — atbalstu un palīgu darīšanās;

              to pārkāpt — pārvarēt vai izvairīties no tā, ko nozīmē sēta.

    Sēt — skat. Kaisīt sēklu.

    Sētuvi redzēt, pilnu — labklājība, uzticīga sieva;

              saplīsušu — neuzticīga sieva, slikti apstākļi.

    Siena kaudzes — tikt ielūgtam godības.

    Siena šķūnis, pilns: zemniekiem — labs gads; pārējiem - labs darbs un ienākumi;

             tukšs — slikts gads, trūkums.

    Sienu pļaut — saņemt labas ziņas;

             tajā gulēt — gūt apmierinājumu;

             bāzt šķūnī — laime un bagātība.

    Sienu (mājas) redzēt — kavēkļi;

             spāniešu — nākt patiesībai uz pēdām.

    Sieru ēst vai siet — tevi apmānīs, viltīgi draugi.

    Sietu pirkt — nelaime laulībā;

             ar to sijāt — ciest neveiksmi darījumos vai darbā;

             smelt ūdeni — neienesīgs darbs vai bizness.

    Sieva (laulātā draudzene), veca — ķildas;

             jauna — prieks, saticība;

             ar bērnu — nepatikšanas;

             grūta — laime un labklājība;

             to skūpstīt — raizes;

             redzēt to salaulājam ar citu — sievas zaudēšana;

             piegulēt, viņai nepretojoties,— nozīmē visu labu darbā un biznesa lietās;

             viņai pretojoties — nozīmē sliktu.

    Sieviešu drānas valkāt (vīrietim) — bēdas, apsmiekls; labu nozīmē tikai aktieriem.

    Sieviešu, glītu, daudz — labi darījumi.

    Sieviete, tērpusies baltās vai melnās drānās,— nāve.

    Sijas, lielas un veselas — droša dzīve;

              ielūzušas — nelaime, trūkums, slimība.

    Siksna, ar to apjozties — veselība.

    Sile, tukša — trūcīga dzīve, bērnu nāve;

             pilna — turība, bērnu svētība.

    Sils —skat. Mežs.

    Siltumā būt — veselība.

    Siļķes salīt — zaudējumi;

             ēst — trūkums un slimība.

    Sinagogu (ebreju baznīcu) redzēt — peļņa.

    Sinepes ēst — tuvas briesmas, slimība;

             redzēt — nepatikšanas.

    Sinepju graudiņi — mazas nepatikšanas.

    Sīpolu vainags: valkātājam — laba zīme; pārējiem — zaudējumi.

    Sīpolus redzēt — prieks;

            ēst — bēdas; slimniekiem — izveseļošanās.

    Sirds, asiņaina — ciešanas;

            sagriezta — šķiršanās no vīra, sievas, mīļākās (-kā);

            to redzēt veselu — tev būs jānes upuris;

            ēst — nokaitināt tuvu cilvēku.

    Sirmam būt; jaunekļiem nozīmē bēdas; pusmūža cilvēkiem — prieku.

    Sirmgalvjus redzēt — biznesa lietās grūtības, uzticības lietās — viss labs.

    Sīrupu ēst — muļķīgas iedomas, arī zaudējumi.

    Siseņus redzēt — slikts gads;

             tikt to sakostam — ienaidnieku uzbrukums.

    Sist kādam — nepatikšanas.

    Sitam citus redzēt — raizes.

    Sitienu dabūt — bēdas.

    Sivēnu gaļu ēst, ceptu — drīza peļņa;

             vārītu — lēna peļņa;

             jēlu — nelaime, slimība.

    Sivēnus redzēt, glītus — prieks un laime;

             neglītus — trūkums, bēdas;

             barot — turība.

    Skabarga, iedūrusies — sīkas nepatikšanas;

             to izvilkt — izkulties no nepatikšanām.

    Skābenes lasīt vai ēst — veselība;

             vārīt — neliela kaite.

    Skaidas redzēt vai lasīt — zaudējumi.

    Skaisties — nokļūt sarežģītos apstākļos.

    Skaišamies citus redzēt — nokļūt slikta sabiedrība.

    Skaitīt — tikties ar skopu cilvēku.

    Skaitļus redzēt vai rakstīt — taisīt labu biznesu. (Kas skaitļus atceras pamostoties, lai mēģina spēlēt loterijā, tie nes laimi.)

    Skaldīt malku — nemiers, slimība, bezdarbs, zaudējumi.

    Skalus plēst — nepatikšanas;

              dedzināt — izkulties no nepatikšanām.

    Skaņas dzirdēt, mīlīgas — patīkama dzīve, līksma sabiedrība.

    Skapi redzēt — būt noslēpumainam;

              tajā kaut ko paslēpt — glabāt noslēpumu;

            pirkt — turība.

    Skārdu redzēt — pievilties cerībās;

            apstrādāt — nodoties nesekmīgam darbam.

     

    Skārnis ar gaļu — lielas nepatikšanas.

    Skolā būt — nepatikšanas;

            tā bērnu pilna — daudz rūpju.

    Skolotājam būt — labu vietu dabūt;

            viņu redzēt — rūpes.

    Skriet, ātri — sekmes, peļņa;

            un nevarēt — kavēkļi, bēdas;

            un sasniegt mērķi — veiksmīgs darījums;

            un kādam tikt garām — pārspēt vai padzīt to;

            un krist — darbā neveiksmes;

            pa gaisu — laime, augsts stāvoklis.

    Skrodera darbnīca — labs darījums.

    Skroderi redzēt strādājam — iegūt mantu;

            ienākam mājās — krietni izdevumi;

            sev mēru ņemam — jaunas ieceres.

    Skrotis redzēt — sīkas ķildas un nepatikšanas;

            tikt to ķertam — slimība;

            šaut — izraisīt ķildu;

            redzēt mājā ielidojam — briesmas.

    Skrūves redzēt — tikt apsmietam.

    Skrūvsolu redzēt vai pie tā strādāt — uzticīga draudzība un mīlestība.

    Skudras redzēt — daudz darba;

            samīdīt — paša vainas dēj zaudēt laimi;

            ausīs — nāve.

    Skudru pūznī iekāpt — daudz rūpju;

            gulēt — rūpes eksistences dēļ;

            to iznīcināt — izputināt savu mājas iekārtu,

    Skūpstīt labus draugus vai paziņas — prieks;

            tos, kurus pazīst, bet ar kuriem attiecības nav labas,—nepatikšanas;

            zemi — bēdas un pazemojums;

            ienaidniekus — izlīgšana; precētiem cilvēkiem — ķildas.

    Skūpstītam tikt — no mirušiem: slimniekiem — slikta zīme;

            veseliem — nenozīmīgi darbi un sarunas;

            no mirušiem, kuri dzīvē bijuši sevišķi dārgi un mīļi,— nozīmē visu labu. Skurstenis, vesels, kūpošs — labklājība;

            sabrucis — trūkums, slimība, arī mājas tēva vai mātes nāve;

            to slaucīt pašam — rūpēties par mājas apstākļu uzlabošanu.

    Skursteņslauķi redzēt — tikties ar šaubīgiem cilvēkiem.

    Slaikam būt — veselība.

    Slaistīties (slinkot)— kļūt nabagam.

    Slapjdraņķi redzēt — nepatikšanas.

    Slaucīt istabu — dzīves vai vietas maiņa;

            ielu — nepatīkams darbs;

            pirti — slimība;

            riju — trūkums un bēdas;

            kūti — nelaime ar kustoņiem.

    Slaukt govi — turība;

             kazu — slimība;

             ķēvi — nepatikšanas.

    Slauktuve, pilna ar pienu — turība;

             tukša — vāja saimniecība.

    Slavenam kļūt — bēdas.

    Slavēt citu — apmelot kādu.

    Slavētam tikt — tiksi pievilts un apmelots.

    Slazdus redzēt — zaudējums;

             tajos iekrist — nelaime, nodevība.

    Slēgt durvis — glabāt noslēpumu.

    Slēģus redzēt — uzzināt noslēpumu.

    Slēpes, ar tām braukt — ātri gūt panākumus dienestā vai darbā.

    Slepkavu redzēt — tevi grib pavest;

             tā rokās krist — nelaime.

    Slēpt kaut ko — netīra sirdsapziņa.

    Slēpties — tev draud sarežģīti apstākļi.

    Slidas, slidot pašam — veiksme un panākumi;

             redzēt slidojam citus — klusums biznesa lietās.

    Slīkstam citus redzēt — nepatikšanas.

    Slīkt — briesmas, slimība, neveiksmīga apprecēšanās.

    Slimam būt un nedabūt ārstu — tikt bēdās pamestam.

    Slimam gulēt — bezdarbs; ceļiniekiem — šķēršļi, vēlmju nepiepildīšanās.

    Slīmests (darbarīks), ar to strādāt — dabūsi ienesīgu darbu.

    Slimnieku apmeklēt, svešu — nelaime;

             pazīstamu — šim slimniekam uzlabosies veselība.

    Slimus vecākus redzēt — bēdas;

             bērnus — nesaskaņas mājās.

    Slinkot — kļūsi nabags.

    Slodzīt kaut ko — sagaidāms grūts darbs.

    Slogu redzēt — raizes.

    Sloku redzēt — pārmaiņas darbā;

             ķert vai šaut — ceļojums; dažiem — laime loterijā;

             ēst — kļūt bagātam vai ievērojamam.

    Slota, jauna — neuzticami draugi;

             veca — satikšanās ar veciem draugiem;

             to pirkt — slikti dienestnieki;

             ielikt kātā — zaudēt vietu;

             ar to slaucīt — nabadzība, vietas maiņa;

             uz tās jāt — nodoties māņiem.

    Sludinājumus lasīt — saņemt jaunas ziņas.

    Slūžas redzēt — tuvojas draudīgi laiki.

    Smagumu celt — bēdas, nabadzība.

    Smēdi redzēt — pagrūta dzīve;

             tajā ieiet — grūta dzīve;

             kalt — smagi darbi un bēdas.


    Smēķēt — veselība;

             redzēt citus smēķējam — patīkama sabiedrība.

    Smelt ūdeni — skat. Ūdens.

    Smērēt ratus vai zābakus — ceļojums;

              seju — nepatikšanas.

    Smieklus redzēt vai dzirdēt — nepatikšanas.

    Smieties — bēdas, skumjas.

    Smilkstēšanu dzirdēt — sliktas ziņas.

    Smilšu bedre — sarežģīti naudas apstākli;

             tajā iekrist — nonākt parādos.

    Smilšu pulkstenis — bīstama slimība.

    Smiltis redzēt — nepatīkams apciemojums;

              kaisīt — dzīves nedrošība. Smiņķēti es: sievietēm — piekrišana; vīriešiem — izsmiekls un nodevība.

    Smokings — skat Svārki.

    Sniegu redzēt ziemā, parastā laikā — nenozīmē neko;

             neparastā — bēdas un neveiksmes.

    Turpinājums