Sadedzināt galvu — zaudēt bērnu; bezbērnu ģimenei — laulāto draugu; nabadzīgiem — peļņa; bagātiem — skāde, tiesas procesa zaudēšana;
pirkstus: veikalniekiem — zaudējumi; parādniekiem –lielas maksāšanas; amatniekiem, literātiem un gleznotājiem — bezdarbs;
vēstules — pārtraukt sakarus ar kādu draugu vai mīļāko;
vekseļus — dzēst parādu.
Sadedzināties vai tikt sadedzinātam: bagātiem nozīmē — zaudējumus; nabadzīgiem — peļņu; neprecētiem — laulību; precētiem — ķildas, nesaskaņas ģimenē; māksliniekiem — slavu; jaunekļiem — kaislību; slimiem — veselību.
Sadumpoties — nemierīga dzīve.
Sadurtam tikt — lielas nepatikšanas un sirdssāpes.
Sādžu redzēt vai tajā dzīvot — ķildas.
Saeimā būt — ienesīgs amats.
Safīru redzēt vai nēsāt — tevi apmelos.
Safjānu (smalku, mīkstu ādu) redzēt vai valkāt — dzīvosi pārticībā.
Safrānu redzēt — kļūsi augstprātīgs;
ēst — nāves gadījums.
Sagūstītam tikt — nokļūt aizdomās, spiedīgos apstākļos.
Saimi redzēt — nepatikšanas.
Saimniekam (-cei) būt — tikt labā vietā, dabūt labu darbu;
viņu redzēt — nepatīkamas ziņas, ķildas.
Saimnieku saderēt — dzīvesvietas maiņa.
Saindētam tikt: precētiem — piekrāps laulātais draugs; neprecētiem — piekrāps mīļākais (-kā) vai draugs.
Saindēties — slimība, draugu zaudēšana, nepatikšanas.
Saistīt, siet kādu — likt tam šķēršļus.
Saistītam tikt — lielas klizmas, slimība, ari iemīlēšanās.
Sakas redzēt — ceļojums.
Saknes (dārzeņus) ēst vai redzēt svaigas — skat. katru atsevišķi:
Redīsi, Rutki, Salāti, Skābenes, Spināti, Runkuļi, Kāļi, Kāposti, Ķirbji, Gurķi, Sīpoli; žāvētas — labums vai sliktums mazākā mērā nekā svaigām.
Saknes (koku) izrakt — niecīgi ienākumi;
ēst — trūkums, slimība;
pār tām krist — negaidīti šķēršļi.
Sākumus (lielas dakšas) redzēt — grūts darbs, saistīts ar ķildām un nepatikšanām.
Sala, zaļa, to redzēt — tuva laime;
tajā izkāpt — pilnīga laime;
uz tās būt vienam — tevi atstās draugi;
tuksnešaina — mantas zaudējums.
Salātus ēst vai redzēt — mazi zaudējumi, viegla saslimšana;
sēt — pūles un nepatikšanas.
Saldumus ēst vai redzēt — dzirdēt glaimus, arī iemīlēties.
Sāli ēst — grūti laiki, arī slimība;
izbērt — nepatikšanas;
grūst — bēdas.
Sālīt gaļu — ļaunas valodas, nepatikšanas;
zivis — slikts laiks.
Salīt siltā, mīlīgā lietū — prieks un veselība;
aukstā — rūpes un raizes.
Salmu jumts — ne visai ērta mājas dzīve;
cepure — patīkamas dienas;
maiss, uz tā gulēt — vidēji labs darbs un dzīve.
Salmus redzēt — šķēršļi, nepatikšanas;
tukšus kult — baumas;
redzēt degam — pārvarēt šķēršļus;
tajos gulēt — nabadzība;
kūļos — stipras ģimenes saites;
sajauktus — nemiers, ķildas, nekārtības.
Salnu redzēt salnu laikā — nenozīmē neko;
ārpus salnu laika — plānu izjukšana, neveiksme darbā, kavēkļi ceļojumā.
Salt aukstā laikā — nenozīmē neko;
siltā laikā — slimība.
Samta drānas — bagātība (izņēmums ir melnas, kas nozīmē sēras);
sarkanas — mīlestības sāpes.
Samts, melns — skumjas;
gaišs — prieks.
Sāpes ciest (garīgās) — piedzīvot prieku.
Sāpes, kājās — kavēkļi; rokās — bezdarbs; krūtīs — nelaimīga mīlestība;
galvā — grūtības komercdarījumos.
* Bieži sāpēm sapnī nav nozīmes, jo tās ir īsto sāpju turpinājums.
Sapņot (sapnī) — piedzīvot vilšanos.
Sapņu grāmatu lasīt — atklāt noslēpumu.
Sapulcē būt — nemierpilni notikumi;
runāt — nepatikšanas.
Sargam būt — nepatikšanas.
Sardīnes ēst — labi panākumi.
Sargu redzēt postenī —esi uzmanīgs!
Sārms — grūts darbs.
Sarmu redzēt — sēras.
Sārņus redzēt — slimība, trūkums.
Sārtam (sejā) būt — veselība, spēks.
Sārtu (ugunskuru) redzēt — prieki;
tajā apdedzināties — karsti iemīlēties.
Sarus redzēt — nepatīkama satikšanās vai darbs.
Sātanu redzēt — nepatikšanas.
Saukt — iedzīvoties ienaidniekos.
Sauktam tikt (dzirdēt neredzama cilvēka balsi) — drīza nāve.
Saule, skaidra un mirdzoša, rītos austoša un vakaros rietoša — nes visiem svētību, veiksmi darījumos, mantas iegūšanu, laimi mīlestībā; vecākiem bērnus; sliktumu nes tikai zagļiem un viltniekiem;
vakaros uzlecoša: grūti slimiem — atveseļošanās; trimdiniekiem — atgriešanās dzimtenē; pārējiem — visi pasākumi un cerības piepildās pretēji;
asiņaina — bēdas, nemieri, slimības un briesmas; plankumaina — nemierīga dzīve;
staigājoša pa zemi vai ieejoša kāda telpā vai gultā — grūta slimība, ugunsgrēks; (tās stari telpā vai kur citur nozīmē visu labu);
deformēta (ne apaļa, kādu to redzam) — slikta zīme, sevišķi slimiem;
aptumšota — bēdas un ciešanas; vienīgi zagļiem laba zīme.
Saules, vairākas — liels gods un prieks.
Saulespuķes — mīlestība bez pretmīlestības.
Saules pulkstenis — veltīga cenšanās pēc laimes.
Saulessargu redzēt vai nest — vajadzības brīdī rast atbalstu.
Sauli kopā ar mēnesi redzēt pie debesīm — ķildas, nemieri, karš.
Sausiņus ēst — slimot ar māgu, samazināt ienākumus;
cept — ne bagāta, bet ciešama dzīve nākotnē.
Sausums, liels — trūkums un raizes.
Savējos (radus) redzēt — nepatikšanas.
Scepteri redzēt vai turēt — gods.
Sēdeklis, ērts un glīts — patīkama dzīve;
neērts — spiedīgi apstākļi.
Seglus redzēt — jauns pasākums;
tajos sēdēt — peļņa, kundzība;
no tiem tikt izmestam — negaidīta nelaime; dažiem —
laime kāršu spēlē.
Seģeni redzēt, jaunu — laba vieta vai darbs, pārticība;
vecu, saplīsušu — grūta dzīve.
Seja, paša, to redzēt spogulī — tuvojas slimība;
ļoti bāla — grūta slimība;
neglīta — rūpes;
to smiņķēt: vīriešiem — izsmiekls un nicināšana; sievietēm — cieņa un panākumi;
ļoti skaista — laime, arī laimīgi bērni;
to mazgāt — panākumi;
aizklāt — bēdas;
redzēt ūdenī atspoguļojamies — ilgs mūžs.
Sējums, zaļš — labklājība;
dzeltens — grūta dzīve, bēdas.
Sēklu redzēt — jauni plāni;
kaisīt (sēt): neprecētiem — precības; precētiem — bērni; pārējiem — darbs un grūtības;
redzēt putnu apēstu — zaudējumi.
Sekste, gaiļa — tikt godā;
vistas — nodoties pļāpāšanai.
Selerijas ēst — prieks, mīlas dēkas.
Sēnes lasīt — nāves gadījums rados vai paziņās, arī tenkas dzirdēt;
ēst — nonākt ļaužu valodās, arī slimība; iesālīt — trūkumi mājsaimniecībā;
tārpainas un vecas — ļoti veca cilvēka nāve.
Sēras just — prieks.
Sērdienim būt — bēdas.
Sērdieņus redzēt — bēdīgi piedzīvojumi.
Sērgu redzēt — slikti apstākļi, trūkums, nelaime.
Sērkociņus redzēt — manta un bagātība;
aizdedzināt — piedzīvot pārsteigumu.
Sērmūkslis, ziedošs — prieks, laba līgava;
ar ogām — turība, bērniem svētīta sieva.
Sērst (ciemoties) — izdevumi.
Sēt labību rijā — grūts, bet svētīgs darbs.
Sēru redzēt — slimība.
Sēru darīt — grūts, labi atalgots darbs.
Sesku redzēt — darīšanas ar sīkiem zagļiem;
noķert — sagūstīt zagli;
slazdā — zaglim cietums;
tam novilkt ādu — peļņa.
Sēta: vājiem un bailīgiem nozīmē drošsirdību; rosīgiem un ceļiniekiem —
šķēršļus darbā un ceļā; biznesmeņiem — atbalstu un palīgu darīšanās;
to pārkāpt — pārvarēt vai izvairīties no tā, ko nozīmē sēta.
Sēt — skat. Kaisīt sēklu.
Sētuvi redzēt, pilnu — labklājība, uzticīga sieva;
saplīsušu — neuzticīga sieva, slikti apstākļi.
Siena kaudzes — tikt ielūgtam godības.
Siena šķūnis, pilns: zemniekiem — labs gads; pārējiem - labs darbs un ienākumi;
tukšs — slikts gads, trūkums.
Sienu pļaut — saņemt labas ziņas;
tajā gulēt — gūt apmierinājumu;
bāzt šķūnī — laime un bagātība.
Sienu (mājas) redzēt — kavēkļi;
spāniešu — nākt patiesībai uz pēdām.
Sieru ēst vai siet — tevi apmānīs, viltīgi draugi.
Sietu pirkt — nelaime laulībā;
ar to sijāt — ciest neveiksmi darījumos vai darbā;
smelt ūdeni — neienesīgs darbs vai bizness.
Sieva (laulātā draudzene), veca — ķildas;
jauna — prieks, saticība;
ar bērnu — nepatikšanas;
grūta — laime un labklājība;
to skūpstīt — raizes;
redzēt to salaulājam ar citu — sievas zaudēšana;
piegulēt, viņai nepretojoties,— nozīmē visu labu darbā un biznesa lietās;
viņai pretojoties — nozīmē sliktu.
Sieviešu drānas valkāt (vīrietim) — bēdas, apsmiekls; labu nozīmē tikai aktieriem.
Sieviešu, glītu, daudz — labi darījumi.
Sieviete, tērpusies baltās vai melnās drānās,— nāve.
Sijas, lielas un veselas — droša dzīve;
ielūzušas — nelaime, trūkums, slimība.
Siksna, ar to apjozties — veselība.
Sile, tukša — trūcīga dzīve, bērnu nāve;
pilna — turība, bērnu svētība.
Sils —skat. Mežs.
Siltumā būt — veselība.
Siļķes salīt — zaudējumi;
ēst — trūkums un slimība.
Sinagogu (ebreju baznīcu) redzēt — peļņa.
Sinepes ēst — tuvas briesmas, slimība;
redzēt — nepatikšanas.
Sinepju graudiņi — mazas nepatikšanas.
Sīpolu vainags: valkātājam — laba zīme; pārējiem — zaudējumi.
Sīpolus redzēt — prieks;
ēst — bēdas; slimniekiem — izveseļošanās.
Sirds, asiņaina — ciešanas;
sagriezta — šķiršanās no vīra, sievas, mīļākās (-kā);
to redzēt veselu — tev būs jānes upuris;
ēst — nokaitināt tuvu cilvēku.
Sirmam būt; jaunekļiem nozīmē bēdas; pusmūža cilvēkiem — prieku.
Sirmgalvjus redzēt — biznesa lietās grūtības, uzticības lietās — viss labs.
Sīrupu ēst — muļķīgas iedomas, arī zaudējumi.
Siseņus redzēt — slikts gads;
tikt to sakostam — ienaidnieku uzbrukums.
Sist kādam — nepatikšanas.
Sitam citus redzēt — raizes.
Sitienu dabūt — bēdas.
Sivēnu gaļu ēst, ceptu — drīza peļņa;
vārītu — lēna peļņa;
jēlu — nelaime, slimība.
Sivēnus redzēt, glītus — prieks un laime;
neglītus — trūkums, bēdas;
barot — turība.
Skabarga, iedūrusies — sīkas nepatikšanas;
to izvilkt — izkulties no nepatikšanām.
Skābenes lasīt vai ēst — veselība;
vārīt — neliela kaite.
Skaidas redzēt vai lasīt — zaudējumi.
Skaisties — nokļūt sarežģītos apstākļos.
Skaišamies citus redzēt — nokļūt slikta sabiedrība.
Skaitīt — tikties ar skopu cilvēku.
Skaitļus redzēt vai rakstīt — taisīt labu biznesu. (Kas skaitļus atceras pamostoties, lai mēģina spēlēt loterijā, tie nes laimi.)
Skaldīt malku — nemiers, slimība, bezdarbs, zaudējumi.
Skalus plēst — nepatikšanas;
dedzināt — izkulties no nepatikšanām.
Skaņas dzirdēt, mīlīgas — patīkama dzīve, līksma sabiedrība.
Skapi redzēt — būt noslēpumainam;
tajā kaut ko paslēpt — glabāt noslēpumu;
pirkt — turība.
Skārdu redzēt — pievilties cerībās;
apstrādāt — nodoties nesekmīgam darbam.
Skārnis ar gaļu — lielas nepatikšanas.
Skolā būt — nepatikšanas;
tā bērnu pilna — daudz rūpju.
Skolotājam būt — labu vietu dabūt;
viņu redzēt — rūpes.
Skriet, ātri — sekmes, peļņa;
un nevarēt — kavēkļi, bēdas;
un sasniegt mērķi — veiksmīgs darījums;
un kādam tikt garām — pārspēt vai padzīt to;
un krist — darbā neveiksmes;
pa gaisu — laime, augsts stāvoklis.
Skrodera darbnīca — labs darījums.
Skroderi redzēt strādājam — iegūt mantu;
ienākam mājās — krietni izdevumi;
sev mēru ņemam — jaunas ieceres.
Skrotis redzēt — sīkas ķildas un nepatikšanas;
tikt to ķertam — slimība;
šaut — izraisīt ķildu;
redzēt mājā ielidojam — briesmas.
Skrūves redzēt — tikt apsmietam.
Skrūvsolu redzēt vai pie tā strādāt — uzticīga draudzība un mīlestība.
Skudras redzēt — daudz darba;
samīdīt — paša vainas dēj zaudēt laimi;
ausīs — nāve.
Skudru pūznī iekāpt — daudz rūpju;
gulēt — rūpes eksistences dēļ;
to iznīcināt — izputināt savu mājas iekārtu,
Skūpstīt labus draugus vai paziņas — prieks;
tos, kurus pazīst, bet ar kuriem attiecības nav labas,—nepatikšanas;
zemi — bēdas un pazemojums;
ienaidniekus — izlīgšana; precētiem cilvēkiem — ķildas.
Skūpstītam tikt — no mirušiem: slimniekiem — slikta zīme;
veseliem — nenozīmīgi darbi un sarunas;
no mirušiem, kuri dzīvē bijuši sevišķi dārgi un mīļi,— nozīmē visu labu. Skurstenis, vesels, kūpošs — labklājība;
sabrucis — trūkums, slimība, arī mājas tēva vai mātes nāve;
to slaucīt pašam — rūpēties par mājas apstākļu uzlabošanu.
Skursteņslauķi redzēt — tikties ar šaubīgiem cilvēkiem.
Slaikam būt — veselība.
Slaistīties (slinkot)— kļūt nabagam.
Slapjdraņķi redzēt — nepatikšanas.
Slaucīt istabu — dzīves vai vietas maiņa;
ielu — nepatīkams darbs;
pirti — slimība;
riju — trūkums un bēdas;
kūti — nelaime ar kustoņiem.
Slaukt govi — turība;
kazu — slimība;
ķēvi — nepatikšanas.
Slauktuve, pilna ar pienu — turība;
tukša — vāja saimniecība.
Slavenam kļūt — bēdas.
Slavēt citu — apmelot kādu.
Slavētam tikt — tiksi pievilts un apmelots.
Slazdus redzēt — zaudējums;
tajos iekrist — nelaime, nodevība.
Slēgt durvis — glabāt noslēpumu.
Slēģus redzēt — uzzināt noslēpumu.
Slēpes, ar tām braukt — ātri gūt panākumus dienestā vai darbā.
Slepkavu redzēt — tevi grib pavest;
tā rokās krist — nelaime.
Slēpt kaut ko — netīra sirdsapziņa.
Slēpties — tev draud sarežģīti apstākļi.
Slidas, slidot pašam — veiksme un panākumi;
redzēt slidojam citus — klusums biznesa lietās.
Slīkstam citus redzēt — nepatikšanas.
Slīkt — briesmas, slimība, neveiksmīga apprecēšanās.
Slimam būt un nedabūt ārstu — tikt bēdās pamestam.
Slimam gulēt — bezdarbs; ceļiniekiem — šķēršļi, vēlmju nepiepildīšanās.
Slīmests (darbarīks), ar to strādāt — dabūsi ienesīgu darbu.
Slimnieku apmeklēt, svešu — nelaime;
pazīstamu — šim slimniekam uzlabosies veselība.
Slimus vecākus redzēt — bēdas;
bērnus — nesaskaņas mājās.
Slinkot — kļūsi nabags.
Slodzīt kaut ko — sagaidāms grūts darbs.
Slogu redzēt — raizes.
Sloku redzēt — pārmaiņas darbā;
ķert vai šaut — ceļojums; dažiem — laime loterijā;
ēst — kļūt bagātam vai ievērojamam.
Slota, jauna — neuzticami draugi;
veca — satikšanās ar veciem draugiem;
to pirkt — slikti dienestnieki;
ielikt kātā — zaudēt vietu;
ar to slaucīt — nabadzība, vietas maiņa;
uz tās jāt — nodoties māņiem.
Sludinājumus lasīt — saņemt jaunas ziņas.
Slūžas redzēt — tuvojas draudīgi laiki.
Smagumu celt — bēdas, nabadzība.
Smēdi redzēt — pagrūta dzīve;
tajā ieiet — grūta dzīve;
kalt — smagi darbi un bēdas.
Smēķēt — veselība;
redzēt citus smēķējam — patīkama sabiedrība.
Smelt ūdeni — skat. Ūdens.
Smērēt ratus vai zābakus — ceļojums;
seju — nepatikšanas.
Smieklus redzēt vai dzirdēt — nepatikšanas.
Smieties — bēdas, skumjas.
Smilkstēšanu dzirdēt — sliktas ziņas.
Smilšu bedre — sarežģīti naudas apstākli;
tajā iekrist — nonākt parādos.
Smilšu pulkstenis — bīstama slimība.
Smiltis redzēt — nepatīkams apciemojums;
kaisīt — dzīves nedrošība. Smiņķēti es: sievietēm — piekrišana; vīriešiem — izsmiekls un nodevība.
Smokings — skat Svārki.
Sniegu redzēt ziemā, parastā laikā — nenozīmē neko;
neparastā — bēdas un neveiksmes.