Sodrējus redzēt vai slaucīt — nepatīkams darbs.

Soļot ātri, lieliem soļiem — tikt dzīvē uz priekšu;

         maziem — lēnām tikt uz priekšu.

Spaiņi, pilni — ienesīgi darījumi;

         tukši — neveiksmīgi darījumi;

         ar tiem iet uz aku — dabūt labi atalgotu darbu.

Spalva, ar to rakstīt — labas ziņas.

Spalvas (putnu), melnas — bēdas;

         baltas — tikt vaļā no aizdomām;

         raibas — apstākļu maiņa;

         plucināt — peļņa.

Spalvas (mati) uz mēles vai smaganām — slimība, nelaime;

        uz rokas virsas — nebrīvība;

        uz delnas — bezdarbs;

        uz krūtīm — veselība;

        uz kājām — neveiksmīgs ceļojums.

Spārdīties — nepatikšanas.

Spāres (mājas piederums) — nemieri, rūpes.

Spāres (kukaiņi) — sīkas nepatikšanas.

Sparģeļus ēst — laba veselība;

         to daudz — peļņa.

Spārni, pašam — liela laime.

Speķi ēst, ceptu — ātra peļņa un izdošanās; dažiem — slimība;

        vārītu — lēnāka peļņa un izdošanās;

        jēlu — bēdas un nepatikšanas;

        sālīt — līdzekļu samazināšanās,

Spēlēt, mūziku — sēras;

        kārtis — ķildas;

        un vinnēt — iegūt ienaidniekus;

        zaudēt — tevi izsmies;

        loterijā — zaudēt.

Spīķeris, tukšs — trūkums;

        pilns — bagātība un svētība.

Spilvens, uz tā gulēt — omulīga dzīve.

Spļaudekļus redzēt — slimība.

Spļaudīties — ķildas.

Spļaut asinis — sirdssāpes.

Spļāvienu saņemt — kauns, apsmiekls.

Spoguli sasist — plānu izjukšana, cerību iršana.

Spogulī skatīties un redzēt sevi līdzīgu: tiem, kas vēlas

        precēties,— laba zīme; pārējiem — nelabvēlīgi apstākļi, slimība;

        redzēt citādu — iedzīvoties nelikumīgā bērnā;

        nejauku — slimība, nesaskaņas.

Spokus redzēt — bēdas, nelaime, slimība.

Spriedumu klausīties — nepatikšanas.

Sprogas (matu) redzēt — priecīgas ziņas.

Sprogot matus — sēras.

Stabi, apgāzušies — satricināta mājas dzīve, arī slimība.

Stabu rakt — grūts darbs.

Stabuli pūst — bēdas, neveiksme mīlestībā;

        dzirdēt pūšam — vilties cerībās.

Stacijā būt — ceļojums.

Stadulu redzēt — sagaidīt viesus.

Stalli būvēt — turība.

Stallī būt, glītā — veselība;

         neglītā — trūkums, bēdas.

Stangas redzēt vai ar tām strādāt — gaidāms grūts darbs.

Stārķi redzēt: neprecētiem — apprecēšanās; precētiem — bērni; ceļiniekiem — veiksmīgs ceļš.

Stārķus redzēt, barā — iegūt ienaidniekus, tikties ar laupītā­jiem;

         redzēt ziemā — vētra;

         vasarā — sausums.

Steigties un nokļūt noteiktā vietā — sasniegt mērķi;

         un nekur netikt — kavēkļi, sarežģījumi.

Steķus redzēt — pūles.

Stelles — ceļojums, dzīves maiņa;

         ar uzvilktiem audiem — ilgs mūžs; ar griešanai gatavu audeklu — īss mūžs; ar nogrieztu audeklu — nāve; tajās sēdēt un aust — visu lietu  un darīšanu  labs atrisinājums

Steļļu piederumi — rūpes, sarežģījumi biznesa lietās.

Stieple, to atrast — nepatikšanas;

         palikt tajā karājamies — briesmas nākotnē;

         to vilkt — prāvas ieilgšana;

         uz tās dejot — lielas grūtības.

Stigu redzēt mežā vai pa to iet — izkulties no nepatikšanai un sarežģījumiem.

Stipram būt — viss labs.

Stirnu redzēt — laime un labklājība;

        redzēt lecam — tikties ar patīkamiem cilvēkiem, sevišķi sievietēm;

        šaut — nodarīt kādam pāri.

Stomīties (stostīties), labam cilvēkam — šķēršļi un kavēkļi.

Stopu (šaujamo) redzēt — nemiers.

Strazdi, lielos pulkos — jukas un nemieri, darīšanas ar nabadzīgiem cilvēkiem.

Strazdu redzēt vai dzirdēt — tevi apmelos.

Streipuļot — pieļaut nepatīkamu kļūdu.

Strūgas redzēt — bagātība.

Studentu redzēt — prieks;

           būt tam — apmierinātība.

Sudmalas — skat. Dzirnavas.

Sudmalās būt — bagātības vairošanās.

Sudraba naudas gabali, lieli — labi laiki;

           sīki — nepatikšanas un bēdas.

Sudraba trauki — bagātība, drošs stāvoklis;

           zobi — skat. Zobi.

Sudrabu kausēt — zaudējums.

Sudrabu rakt, kalnos — lieliski panākumi.

Suka, ar to tīrīt drēbes — piedzīvot cietsirdību;

           sukāt ma­tus — sagaidīt viesus.

Suminātam tikt — nemiers.

Sumpurni redzēt — slimība, nepatikšanas.

Suni rīdīt — uzzināt ko nepatīkamu.

Suns, balts, (savs) — patīkams draugs, mīļa sieva;

           melns — slepens uzbrucējs;

           sarkans — viltīgs ienaidnieks;

           raibs — nikns ienaidnieks;

           tikt tā sakostam — slimība, ķildas;

           dzirdēt to rejam — nepatikšanas;

           gaudojam — grūta slimība;

           traks — bēdas un rūpes.

Suņu būda — apstākļu pasliktināšanās.

Suņus redzēt plēšamies — ķilda ģimenē vai draugu starpā.

Svārki, jauni, melni — tikt aroda uz priekšu;

           ļoti grezni — bagātība;

           šauri — iemantot sliktu slavu;

           saplīsuši vai salāpīti — slikti apstākļi.

Svārki, gaiši, vasarā — laba zīme;

          ziemā — nicināšana;

          plankumaini — apmelošana, apvainošana;

          tos šūt — dabūt labu vietu, darbu.

Svarus redzēt vai ar tiem svērt — ar aprēķinu iegūta peļņa.

Svece, degoša — prieks, veselība;

          plīvoša — sēru gadījums;

          to aizdegt — rast labus draugus, iemīlēties;

          nodzēst — mīlestības beigas, nāves gadījums ģimenē.

Sveicināt, pazīstamus — laba zīme;

          svešus — nepatikšanas, neuzticība;

          sveicinātam tikt, no pazīstama — iegūt cienību;

          no sveša — nepatikšanas.

Sveķus redzēt, ar tiem nopūlēties — ar gudrību tikt uz priekšu.

Sviedri — slimība.

Sviestu ēst — ķildas, nesaticība;

        kult — paša vainas dēļ nonākt nepatikšanās.

Svilpi dzirdēt — tevi piemuļķos.

Svilpot pašam — būt nepieklājīgam.

Svilpt un nevarēt — piedzīvot nepatikšanas.

Svina lodes — dabūt labas ziņas.

Svina zobi — skat. Zobi.

Svinēt svētkus — bēdas.

Svinu kausēt vai liet — laimīga laulība;

         redzēt — tikt nepatiesi apmelotam.