Zābaki — skat. Apavi.

Zagļus redzēt — iekulties mīlas dēkās;

       noķert — nepatikšanas.

Zagt kaut ko — nepatikšanas, briesmas (jo vērtīgāks zogamais priekšmets, jo lielākas nepatikšanas vai briesmas gaidāmas).

Zaķi redzēt — tikties ar sīku, bailīgu cilvēku;

      šaut — mazs nelaimes gadījums ceļā;

      ēst — ķildas.

Zaķkāpostus ēst — nepatikšanas.

Zaldātam būt — rūpes, nepatīkami ceļi, sliktas satikšanās;

 bezdarbniekiem — atrast nodarbošanos; veciem cilvēkiem — slimība vai nāve.

Zaldātus redzēt — nemiers, raizes.

Zāle, zaļa — veselība, prieks;

      nokaltusi — slimība, bēdas;

      to pļaut — turības vairošanās.

Zāles dzert- ķildas, nepatikšanas;

      tās parakstīt — būt par ķildas iemeslu.

Zāli (telpu) lielu un skaistu redzēt — labi apstākļi;

      tajā dejot — bēdas.

Zaļumballē būt — nepatikšanas, nemiers.

Zaļumos būt — omulīga laika pavadīšana.

Zārku redzēt — nepatikšanas;

      tajā gulēt — ilgs mūžs; dažiem — slimība;

      ar līķi — peļņa, arī slikts laiks.

Zarnas tīrīt — nepatikšanas.

Zars, zaļš — laime un svētība;

      nokaltis — nelaime;

      ar augļiem — turība;

      ar ogām — asaras.

Zēģeles pacelt — patīkami dzīves apstākļi.

Zēģelēt gribēt un nevarēt — kavēkļi dzīvē.

Zeķes, adīt — labklājība;

      saplēstas — slikta saimniecība, grūti apstākļi;

      zīda — turība;

      uzvilkt — laime;

      novilkt — nelaime;

      lāpīt — uzlabot apstākļus.

Zeķturis — laime mīlestībā.

Zelēt kaut ko — nepatikšanas.

Zelta nauda, mazā daudzumā — prieks;

      lielā daudzumā — rūpes.

Zeltā pārvērsties: nabagiem — kļūt turīgiem; bagātiem —

bēdas; slimniekiem — nāve.

Zelta trauki — laime, bagātība.

Zelta vainags — gods; slimniekiem — nāve; nabagiem — bēdas.

Zelta zobi — laba zīme literātiem; pārējiem — ugunsgrēks vai lielas nepatikšanas.

Zeltu rakt — laime;

    kalt —labklājība;

    zagt — bēdas;

    kausēt — pret tevi tiek organizēta sazvērestība.

Zeme, zaļa — bagātība, labas precības;

     ar grīdu klāta — nokļūt labā sabiedrībā;

     saplaisājusi — bēdas un rūpes;

     to rakt — tuvas bēres, ari rūpes;

     uz tās gulēt — mazas nepatikšanas;

     to redzēt atveramies — piedzīvot ķildas un nepatikšanas;

     art — pūles;

     ecēt — pārvarēt saimnieciskas grūtības.

Zemenes ēst — patīkams jaunums, iemīlēšanās;

     lasīt — prieks; dažiem — viegla saslimšana.

Zemeslodi redzēt — ceļojums.

Zemestrīci piedzīvot — bēdas un ciešanas.

Zēnus redzēt — peļņa.

Zibens bez pērkona — nepamatotas bailes;

     ar pērkonu — briesmas;

     tikt tā ķertam: nabadzīgiem — peļņa; bagātiem — zaudējumi; neprecētiem — precības; precētiem — nesaskaņas; draugiem — ķildas; māksliniekiem — slava.

Zīdaini redzēt — nepatikšanas;

     zīdīt — bēdas un sirdssāpes.

Zīdtārpiņi — atrast ienesīgu nodarbošanos.

Zīdu redzēt — lolot augstas cerības;

     pirkt — labs materiālais stāvoklis;

     valkāt — godkārība.

Ziedi — skat. Puķes.

Ziemu redzēt vasarā — bēdas; precību kandidātiem - ļaunas otrās puses; precētiem — nepatikšanas.

Ziepes redzēt — nokārtot sarežģītas lietas;

      pirkt — laba saimniecība;

      lietot — nokļūt uz slidena ceļa;

      vārīt — nepatikšanas.

Zīle (putns) — sliktas ziņas.

Zīles (ozola) lasīt — peļņa, labas precību izredzes.

Zīlēt — jauni plāni.

Zilonis, to ārpus Āfrikas un Indijas redzēt — briesmas un bailes;

     dzenas pakaļ — slimība;

     tikt tā uzveiktam — nāve, zaudējums;

     uz tā jāt — laime.

Zīmēt — kalt nākotnes plānus.

Zīmogu redzēt — nodibināt patīkamus sakarus.

Zīmulis, to redzēt vai ar to rakstīt — dabūt nepateicīgu,

     neinteresantu darbu.

Zirgs, trakojošs — nelaime, ari vētra;

    balts — nāve;

    skaists (izņemot baltu) — labklājība; neprecētiem — labas precību izredzes; precētiem — labs laulātais draugs;

    neglīts — bēdas, trūkums;

    to kalt — tikt labā vietā, labs ceļojums;

    seglot — nākt godā;

    redzēt nobeidzamies — nelaime, laulātā drauga vai mīļākā (-kās) zaudēšana;

    spīdošā aizjūgā — gods, labs stāvoklis;

    uz tā jāt (izņemot baltu) — kļūt slavenam, iegūt labu stāvokli;

    to pirkt — iegūt labu biedru, mīļāko vai laulāto draugu;

    no tā nokrist — neveiksme, izsmiekls.

Zirnekli redzēt — tikties ar maziskiem un paslepeniem cilvēkiem;

    nosist — atbrīvoties no ienaidnieka vai nepatīkama cilvēka.

Zirnekļu tīkli mājās — sarežģījumi un nepatikšanas;

     tos saplēst un izslaucīt — izkulties no sarežģījumiem vai nepatikšanām. Zirņus ēst — nepatikšanas;

    vārīt — dzirdēt ļaunas tenkas;

    šķīt (lobīt) — asaras;

    redzēt ziedam — labas nākotnes izredzes.

Zivis, beigtas — tenkas;

    makšķerēt vai zvejot — peļņa vai zaudējums atkarībā

    no tā, kādas zivis (skat. Zivis).

Zivis, mazas — nepatikšanas, īgnums;

    bez zvīņām — pagurums darbā vai darījumos, šķēršļi un ķezas;

    ēst lielas, ceptas — laba zīme;

    mazas — nepatikšanas.

Zivis redzēt, daudz un lielas — laime un labklājība; arī auksts laiks.

Zivju eļļu dzert — slimība.

Zivju tīkls, vesels — laba zīme precību kandidātiem; ceļotājiem — šķēršļi, zvejniekiem — laime;

    saplīsis — pretēja nozīme kā veselam.

Zivju zupu ēst — veselība, omulība.

Zobens, to turēt rokā — spēks un izturība;

    ar to cirst — tu izlauzīsi sev ceļu;

    ar to tikt ievainotam — rūpes;

    ass — panākumi darbā;

    neass — veltīgas pūles;

    salauzts — tevi uzvarēs;

    sarūsējis — nonākt apsmieklā.

Zobi, zelta — bagātība un labklājība, arī ugunsgrēks;

    svina vai skārda — negods un kauns;

    sudraba: bagātiem — izdevumi; nabagiem — peļņa; bezdarbniekiem — darbs;

    ziloņkaula — laime;

    koka vai stikla — varmācīga nāve.

Zobu irbulis — nepatikšanas mājās.

Zobu sāpes just (reizēm sapnī tikai atbalsojas reālas sāpes, tad sapnim nav nozīmes) —tevi sāpinās kāds tuvs cilvēks.

Zobus, augšējos, izlauzt — zaudēt tuvu ģimenes locekli;

    apakšējos — zaudēt attālākus radus vai draugus, reizēm arī mantu;

    visus redzēt izkrītam: veseliem nozīmē lielus zaudējumus; slimiem — slimības ieilgšanu;

     visus redzēt izkrītam un jaunus ieaugam — dzīves maiņa;

     ja jaunie zobi ir labāki par vecajiem, dzīve mainīsies uz labo pusi, ja sliktāki — uz slikto pusi;

     redzēt vairojamies vai palielināmies — nesaskaņas ģimenē vai mājā;

     plombēt — apstākļu uzlabošanās;

     tīrīt — labi sadzīvot ar ģimeni un draugiem.

Zosis redzēt lidojam — peļņa;

     plucināt — vilšanās;

     ēst — svētība un laime;

     ganīt — veiksmīgi darījumi;

     dzirdēt kliedzam — tenkas.

Zuti redzēt vai ķert — veltīgas cerības, neveiksmes un raizes.

Zvaigznes ēst — nāve vai grūta slimība;

    redzēt zem jumta — namsaimnieka nāve, dzīves iziršana.

Zvaigznes, spožas un daudz — laime;

    tumšas — bēdas, vilšanās;

    no debesīm krītošas — nelaime.

Zvaigžņu lietus — briesmas, dažiem turpretim — liela laime.

Zvanus dzirdēt, priecīgus — saņemt patīkamas jaunas ziņas;

     skumjus — sēras;

     redzēt lejam — nodibināt jaunu dzīvi.

Zvārguļus dzirdēt — jautras ziņas.

Zvejnieku redzēt — viltīgs draugs.

Zvejot — peļņa.

Zvēram citus dzirdēt — jaunas ziņas.

Zvērēt — nepatīkamas ziņas.

Zvirbuļus, redzēt daudz — nepatikšanas;

     ķert — negaidīta satikšanās;

     dzirdēt čivinām — nepatīkamas tenkas;