Dzejolis
 

Sniegainā rītā

No baltām pārslām sirds jau netop grūta,
No sniegputeņa aukas nemulst skats.
Varbūt, ka tāpēc Dievs šos sniegus sūta
Lai viņu vizmā gaišāks kļūsti pats?

Palss virmo klajums. Logā viegla migla.
Gar stiklu drebēdami balti putni slīd.
No skropstām skumīgām kā straume žigla
Uz karstām delnām rūgtas lāses krīt...

No baltām pārslām sirds tak netop grūta...
Kādēļ tev mulsā maldās gaišais skats?
Var būt ka tāpēc Dievs šos sniegus sūta,
Lai jaunus ceļus meklēt ej tu pats

Kategorija: Cits | Pievienoja: laimiga (01.06.2012) | Autors: Lūcija Sāgameža- Nāgele
Skatījumu skaits: 1336 | Komentāri: 1 | Atslēgvārdi: dzejolis | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 1
0
1  
31.12.2010
1. (saulītex)
Jauki 2

Vārds *:
Email *:
Visi smaili
Kods *: