• Sākums
  • Sākums » Publikācijas » Cits » Cits

    Guldvēga – Vanemas ragana un citi Kuldīgas piedzīvojumi
     

    Pavelkot informācijas pavedienu aiz viena gala, noslēpumaini un mazpazīstami fakti sāk birt viens pēc otra, radot daudz jautājumu par aizgājušiem laikiem un to saikni ar mūsdienām. Tā sākas aizraujošs ceļojums, meklējot atbildes... Un nav svarīgi, vai vienmēr nonākam līdz patiesībai, jo interesantākais ir pats meklējumu process.Pēc skandināvu svētajiem rakstiem - Vecās Ēdas, kas XIII gs. pārrakstīta no vēl senāka oriģināla, pirmais karš cilvēces vēsturē bijis starp skandināvu dievu cilti - āsiem (iespējams, skandināvu cilšu kopējiem pirmsenčiem) un vāniem (iespējams, somugru cilti – lībiešiem, kas bija arī Vanemas valsts iedzīvotāji).

    Tas sākās, kad āsi Odina (āsu virsaitiša vai skandināvu dievu vadoņa) vadībā uzcēla savu cietoksni – Odina kambarus ”upes krastā”. Manuprāt, šī upe varētu būt Venta, bet Vānu zeme – Vanema sākās upes otrajā krastā.

    Vāniem tas nepatika, un viņi izlēma radīt nesaskaņas āsu starpā, tāpēc viņi sūtīja pie āsiem Guldvēgu* - Vanēmas raganu. To, kas vislabāk pieprata seidhr** maģiju.

    Odins uzminēja, ka vāniem padomā celt nesaskaņas viņu - āsu starpā. Pēc viņa pavēles Guldvēgu noķēra, nodūra ar šķēpiem un, lai lieta būtu pavisam droša, līķi lika sadedzināt. Taču Guldvēgas seidra māksla bija tik stipra, ka, tikko sadedzināta, viņa atkal atdzīvojās, atdzimstot kā fēnikss no pelniem. Vēl divas reizes viņu mēģināja sadedzināt, bet viņa atdzīvojās vēl un vēlreiz.

    Tas kļuva par iemeslu karam starp āsiem un vāniem, kas ar mainīgiem panākumiem ilga daudzus gadus. Bet Guldvēga? - Guldvēga aizgāja savu ceļu, mācot seidra mākslu cilvēkiem.

    Vai Kuldīga radās senāk, nekā uzskatīts līdz šim?


    Varbūt šeit alegoriskā formā stāstīts nevis par būtni, bet gan par pilsētas likteni? Galu galā Kuldīgas pilskalns ir lielākais ne tikai Kurzemē, bet visā Latvijā XII gs.

    Pils sienas esot bijušas tik platas, ka par tām varētu jāt 3 jātnieki līdzās, t.i., apmēram kā Lielajam Ķīnas mūrim. No pils esot bijis vanšu tilts uz otru Ventas krastu, bet tilta priekšā esot izraktas vilku bedres, lai nezinātājs netiktu pilī iekšā. Pils pusē tilts beidzies pie vārtiņiem, pa kuriem ienākt varējis tikai viens vīrs, nometoties četrrāpus... Tātad, ja nelūgtie viesi tika garām lamatu bedrēm un kopā ar atcirsto vanšu tiltu neaizpeldēja pa Ventu, ienākot tos varēja apturēt viens vīrs ar cirvi rokā. Arī no priekšpilsētas puses vecais pilskalns kuršu laikā bija padarīts par neieņemamu cietoksni. Lai tiktu līdz vārtiem bijis jāiet cauri īstam „nāves aizžogam” - gar stāvas kraujas malu bija sadzīts mietu žogs ar tādu aprēķinu, lai ienācējs būtu ar labo plecu pret žogu. Kāpēc tieši ar labo? Tāpēc, ka vairogu parasti turēja kreisajā rokā, tātad ķermeņa labā puse bija atsegta un neaizsargāta no sienām šautām bultām. Stāvajai kraujai neļāva apaugt ar zāli, to noklāja ar tīriem māliem. Uzbrukuma gadījumā šo krauju aplēja ar ūdeni, padarot slidenu un nepārvaramu. Varbūt šis paņēmiens atspoguļojies pasakās par kāpšanu stikla kalnā?

    Arī par pils maģisko aizsardzību bija padomāts – gar tās sienām karājās bronzas zvārgulīši, gan lai šķeltu naidīgo maģiju, gan lai tumsā un miglā varētu atrast mājupceļu.

    Iespējams Kuldīgas nosaukums ir liecinājums tam, ka senais stāsts par āsiem, vāniem un izcilo raganu Guldvēgu nav pilnībā izdomāts? Varbūt tad ir pamats Kuldīgas dibināšanas gadu pārbīdīt uz vismaz par kādiem 1000 gadiem senāku pagātni? Varbūt pat uz tik seniem laikiem, kad radušās rūnas – skandināvu senās rakstu zīmes, kuras izmantoja arī ģermāņu maģijā. Vērā ņemama hipotēze - tās ir vienas no pirmajām indoeiropiešu rakstu zīmēm, kuras esot izmantojuši arī senie balti un slāvi. Par rūnu maģijas pamatlicēju tiek uzskatīts Odins. Starp citu, pēc āsu - vānu kara beigām Odins vānu dievietes Freijas vadībā esot apguvis arī seidra maģiju.

    Vēl XV gs. seidra maģija Kuldīgā bija tik stipra, ka pilsētu gribēja, kā rakstīts baznīcas hronikās, izslēgt no baznīcas. Kā liecina vietējais laikraksts, arī vēl šodien te buras uz nebēdu (skat. „Kurzemnieks”, 1.02.2005.)

    Kuldīgas zelta leģenda


    Pastāv vairāki varianti par to, kā radies Kuldīgas nosaukums. Šis vārds nenoliedzami ir saliktenis, kura pirmā daļa gold (sanskrita forma) nozīmē zelts (senkuršu valodā - kuld). Par otro daļu dika notiek strīdi – vieni saka, tas apzīmējot vārdu leģenda, otri saka – krēsls. Runā, ka katoļu baznīca XIVgs. Kuldīgu esot izraudzījusies par alternatīvu pašam Vatikānam.

    XII gs. Kuldīgu par savu centru Kurzemē izvēlējās Zobenbrāļu bruņinieku ordenis***. Tas katram zināms no vēstures liecībām. Zelta leģenda tad ieguva citu apveidu – Kuldīgas ģerbonī parādījās svētā Katrīna. Kuldīga, tāpat kā Rīga un...

    Templiešu bruņinieku ordenis, saņēma Desmito tiesu. Interesantas paralēles?... Pastāv hipotēze, ka Zobenbrāļu ordenis varētu būt bijis Templiešu ordeņa**** filiāle. To varētu mēģināt pamatot ar šādiem faktiem: Templiešu un Zobenbrāļu ordeņu parādes formas izskatās pilnīgi vienādas – balti apmetņi ar sarkanu šķeltgalu krustu uz krūtīm kreisajā pusē un sarkana josta.

    Bet kur Templieši, tur leģendas par viņu dārgumiem. Arī ap Kuldīgu ir daudz noslēpumu. Pliena akmens pamatos, uz kuriem bija būvēta nu jau sen nopostītā lielākā bruņinieku pils Latvijā, ir daudzi dobumi. Vai tos savienojot ir tikušas izveidotas pazemes ejas zem Kuldīgas? Kas tajās apslēpts? Svētais Grāls? Un kāds tam visam sakars ar sv. Katrīnu? Kāpēc Zviedrijas karalis Kārlis XII savā ceļojumā pa Kurzemi Ziemeļu kara laikā novirzījās no maršruta un nedēļu uzturējās Kuldīgā? Slepena mīlestība, politiskas intrigas vai ordeņu dārgumu meklēšana? Kāpēc bija jāsūta prom viņa personīgā miesassardze, kas tik slepens notika Kuldīgā?...

    Jautājumu skaits stipri pārsniedz zināmo atbilžu skaitu. Kurzemes hercogistes laikos Kurzemes hercogs nodibināja speciālu hercogistes dārguma meklētāja posteni, šim amatam izvēloties gana slavenu personu – Džakomo Kazanovu, to pašu pasaulslaveno meitu mednieku. Kāpēc? Jāpiebilst, ka Kazanova bija arī sava gadsimta slavenākais mags... Pats viņš sevi gan visu dzīvi uzskatījis par šarlatānu. Es, protams, piekrītu ka sievietes ir īstens Kurzemes dārgums, bet - vai vienīgais?...

    Vēl citi stāsti par mums pašiem gaida


    Tik daudz neparastu stāstu slēpj sevī mazpazīstamā vēsture! Piemēram, Īrijas senie varoņi finajieši, izrādās, ir tie paši somi, kurus mēs pazīstam kā varonīgos Kolas pussalas aizstāvjus XXgs. Tāpat arī kuršu senči kimērieši manīti gan senajā Divupē, no kurienes padzīti Bībelē minētā valdnieka Ašurbanapala laikā, cīnījušies ar leģendāro faronu Ramzesu III Vidusjūrā un Velsā cīnījušies zem baltzaļā karoga ar sarkano pūķi.

    Vai šos stāstus maz iespējams pabeigt?... Kad atkal pavilksim informācijas pavedienu aiz viena gala, redzēs, kas izbirs...

    Uzziņai
    :
    * Guldvēga: guld – zelts , vēga – vara.
    ** Seidhr - seidra maģija ir šamanisks rituāls, kura laikā rituālu praktizējošais ceļo pa paralēlajām pasaulēm, lai iegūtu zināšanas par sevi un pasauli sev apkārt. Dodoties šajā ceļojumā, seidru praktizējošais ņēma par sabiedroto šamaņa bungas vai tekoša strauta skaņu. Par seidra radītāju tiek uzskatīta vānu dieviete Freija - auglības un mīlas maģijas aizgādne.
    *** Zobenbrāļu ordenis – 1202.-1204. gads, pēc Rīgas dibinātāja bīskapa Alberta ieceres. Pārstāja eksistēt 1237. gadā – gadu pēc Saules kaujas.
    **** Templiešu ordenis – 1118. gadā Jeruzalemē apvienojās 9 franču bruņinieki, it kā lai aizsargātu svētceļiniekus un dzeramā ūdens mucas no saraceņu un laupītāju uzbrukumiem. Viņus vadīja bruņinieks no Šampaņas - Hugo de Paijens. Jeruzālemes karalis Balduins II viņiem par mītnes vietu piedāvājis savu pili, bet gadu vēlāk kanoniķa māju, kas uzcelta bijušā Zālamana tempļa vietā – no šejienes arī nosaukums Templieši. 1312. gada 5. maijā pāvests Kliments V Templiešu ordeni aizliedza.

    Kategorija: Cits | Pievienoja: laimiga (01.06.2012) | Autors: www.reikinet.lv
    Skatījumu skaits: 1565 | Atslēgvārdi: ragana | Reitings: 0.0/0
    Komentāru kopskaits: 0
    Vārds *:
    Email *:
    Kods *: