• Sākums
  • Sākums » Publikācijas » Cits » Cits

    Pārdzimšanas Likums
     

    Ar šī Likuma palīdzību notiek evolūcija, dzīvība aug, attīstās un pilnveidojas formas.
    Formu attīstība noris ātrāk nekā apziņas attīstība. Bez evolūcijas pirmatnējais cilvēks būtu tāds pats kā pirms miljoniem gadu.

    Pateicoties Pārdzimšanas Likumam, cilvēka nemirstīgais Gara grauds ļoti daudz iemiesojas īslaicīgos, mirstīgos apvalkos, kas ar katru reizi ir pilnīgāki. Tā notiek dzīvības un formas pilnveidošanās, kurā iemājo dzīvība. Taču cilvēks, kas prot sagrozīt katru patiesību, sagrozījis arī šo. Savu mirstīgo ķermeni padarījis par savu ES, bet nemirstīgo būtību par kaut ko nenozīmīgu – ķermeņa piederumu. Tā saka materiālistiskā zinātne, pozitīvistiskā filozofija un reliģija. Reliģija gan atzīst kaut ko pēc nāves paliekošu, taču nevar pateikt, kas paliek un kur paliek, jo cilvēks ir miris un nevar vairs par sevi ziņas sniegt.

    Zinātnieki apgalvo, ka cilvēks sāk mirt no dzimšanas brīža. Bet pareizi ir, ka cilvēks dzimst mūžīgi un īpaši savā nāves brīdī. Paskatoties zinātniski bez aizspriedumiem varam ieraudzīt Gaismas Ceļu. Uzmanīgi izlasot Skolotāju rakstus, tur ir teikts par vienas dzīves nomaiņu ar otru. Kristīgajā mācībā nekur nav teikts par pārdzimšanu, bet nekur nav arī rakstīts par dzīves vienreizējumu. Svētie raksti uzrakstīti simbolu valodā, kas ļauj saprast patiesību tā, kā tā pieejama cilvēku uztverei. Šos rakstus jālasa caur rindām. Kristum nevajadzēja šo Pārdzimšanas Likumu apliecināt kā pilnīgi jaunu mācību, jo tas bija katras Austrumu un Jūdu reliģijas pamatā.

    Rietumu pasaulei Pārdzimšanas Likums kļuva svešs, jo tika sagrozīta Kristus Mācība un Augstākās apslēptās zināšanas aizēnoja tumsas spēki.
    Mateja Evanģēlija 7.nod.6.pantā rakstīts. Kristus saka:” Nedodiet svētumu suņiem un nemetiet savas pērles priekšā cūkām...”. Šeit runa ir par apslēpto Dievišķo Gudrību, kuru nedrīkst vēstīt neattīstītiem, nesagatavotiem cilvēkiem, jo viņi to nesaprot. Bībelē un vēsturē saskatām, ka jebkuru jaunu patiesības vārdu cilvēki uzņēmuši naidīgi, neuzticīgi. Tas ticis apsmiets un nievāts, krustā sists, sadedzināts, iznīcināts.
    Sarunā ar Nikodēmu Kristus saka:”Ja cilvēks nepiedzimst no Augšienes, neredzēt tam Dieva Valstības”. Piedzimšana no Augšienes ir iesvētīšana, kristīšana ar Svēto Garu un Uguni.
    Austrumos, kur reinkarnācija ir visu ticējumu pamats, nepastāv jautājums par dzīves jēgu un mērķi. Kad Rietumu tautas būs apguvušas Austrumu garīgumu, bet Rietumu enerģija, aktivitāte un pašdarbība kļūs par Austrumu tautu ieguvumu, tad mūsu Planētā iestāsies miers pēc kura tā ir tiekusies. Jaunā Mācība mūsdienu cilvēkiem atkal atdos pazaudēto pārdzimšanas noslēpumu – Balto Ložu, kura vada mūsu Evolūciju.
    Dzīvības attīstības Likumi ir vienādi. Auga, cilvēka, Ercenģeļa dzīve pakļauta tiem pašiem mūžīgajiem un nemainīgajiem Evolūcijas Likumiem. Cilvēka esamības neatkarība ir neiespējama. Kosmiskā Magnēta būtība savstarpēji saista Kosmiskās parādības. VISUMS ATRODAS UGUNĪ. Jebkura dzīvība sastāv no formas un tajā mītošā Gara. Pārdzimšanas Likuma mērķis – attīstīt nepilnīgo formu un atklāt formā iemītošā Gara apziņu atbilstoši formas attīstībai. Sasniedzot cilvēka stāvokli, forma attīstās straujāk nekā apziņa, jo vispirms jāattīstās apziņas centram un Dvēselei.
    Cilvēka Dvēsele iziet visus Laikmetus, rases, kultūras, sabiedriskos stāvokļus līdz pilnīgi attīstās Augstākās Dievišķās īpašības.

    Šīs iespējas attīstās Evolūcijas pamatnoteikumu savstarpējā iedarbībā. No vienas puses, tas ir visu Dabas Spēku stimuls no ārpuses, bet no otras puses – cilvēka organisma atbildes vibrācijas no iekšpuses. Līdzīgi radās pirmatnējā cilvēka orgāni.
    Tāpat kā izveidojās cilvēka fiziskie jutekļi, attīstījās arī viņa Garīgā dzīve. Tikai pirmajā gadījumā uz viņu iedarbojās Dabas Stihiskie Spēki, bet otrajā- visas psihiskās un garīgās vibrācijas, kas iedarbojas uz apziņu, izraisot tieksmi stāties sakaros ar Augstāko Apziņu.
    Pārdzimstot cilvēks iegūst arvien lielāku dzīves pieredzi. Pārdzimšanas starplaikos Dvēsele atrodas nemiesīgā stāvoklī Augstākajā Mentālajā Plānā – Devakanā, kur tā pārvēršas cilvēka spējās un raksturā.

    DEVAKANA – Mentālais plāns, kurā cilvēks nonāk uzreiz pēc Astrālā plāna. Devakanai ir vairāki līmeņi. Mūsu senči Smalko plānu sauca par Viņsauli, bet tā Visaugstāko, Vissmalkāko līmeni par Aizsauli.

    Ar šīm spējām cilvēks ienāk jaunā dzīvē. Un katra jauna dzīve sākas ar to attīstības pakāpi uz kuras cilvēks apstājies iepriekšējā dzīvē. Katrā dzīvē ir noteikts uzdevums un mācībstunda. Ja cilvēks savus uzdevumus veic, tad viņš uz priekšu virzās straujāk, bet, ja ne, tad viņš tajā pat vidē un apstākļos atgriežas vairākkārt.
    Uz katras Planētas, Zemi ieskaitot, cilvēkam jāveic 7 mazie apļi pa 7 rasēm ( vienu katrā) un jāiziet caur 7×7 atzarojumiem.
    Ir 7 pamatrases, 7 apakšrases un katrai 7 atzarojumi.
    Cilvēks uz vienas Planētas pavada dažus miljonus gadu. Par katras dzīves vidējo skaitli pieņem simtgadi. Tā uz Zemes pavadot 77 700 gadus.
    Cilvēka vidējais dzīves ilgums mainās saskaņā ar Lielajiem Apļiem.

    Cilvēka daudzo dzīvju daudzveidīgās pieredzes mērķis ir attīstīt apziņas daudzveidīgos aspektus. Cilvēks pakļauts visām pārmaiņām, kuras saistītas ar Evolūciju. Nākotne aizvijas Bezrobežībā. Cilvēks tikai var vērst šīs pārmaiņas labvēlīgā gultnē vai kaitēt. Viņš pats ir sava Likteņa veidotājs. Cilvēks pats nosaka savu sūtību Kosmosā.
    Pēc fiziskā ķermeņa atstāšanas, Debesu Mājokļos paliek „nemainīgais ķermenis”,
    Kurš sastāv no Augstākā Mentālā plāna matērijas. Kad beidzās tā uzturēšanās Debesu Mājokļos, tas nolaižas zemākā Mentālā plānā. Tur tas ar Augstāko Būtņu palīdzību sāk ap sevi veidot zemāka Mentāla plāna matērijas ķermeni – domveida ķermeni. Ar tā starpniecību cilvēks pie pārdzimšanas domās.
    Kad Mentālais ķermenis izveidots, „nemainīgā ķermenī ” mītošais ES, kopā ar radīto Mentālo ķermeni nolaižas Astrālajā plānā, kurā no Astrālā līmeņa matērijas veidojās Astrālais – vēlmju ķermenis. Ar tā starpniecību cilvēks pie pārdzimšanas izteiks savas vēlmes, kaislības un emocijas.
    Tāpat no fiziskā plāna Ēteriskās matērijas veidojas Ēteriskais dubultnieks. Tas ir nākamā fiziskā ķermeņa oriģināls. Jaundzimušam cilvēkam fiziskais ķermenis attīstās tāds, kāds ir Ēteriskais dubultnieks.

    Kad radīti visi minētie apvalki, sākas cilvēka dzimšana. Augsti attīstīts cilvēks pats izvēlās ģimeni kurā piedzimt. Neattīstītiem cilvēkiem, kuri netic nemirstībai šo jautājumu izlemj Karmas Valdoņi. Viņi nosaka ģimeni un apstākļus, kuros mazattīstītajiem jāpiedzimst, ievērojot cilvēka vēlmes, tieksmes un paša radītās sekas no iepriekšējās dzīves.
    Fizisko ķermeni cilvēkam dod viņa vecāki. Vienīgais mantojums, ko cilvēks saņem no vecākiem ir rases un nācijas raksturīgākās īpatnības kurā viņš piedzimst. Visu pārējo jaunajā dzīvē viņš sev līdz atnes pats.
    Cilvēka individualitāte veidojusies gadsimtiem ilgi viņa neskaitāmo dzīvju gaitā, kur cilvēka tieksmes un spējas tika uzkrātas iepriekšējās dzīvēs. Un jaunā dzīve cilvēkam dota tālab, lai viņš savu individualitāti pilnveidotu. Tāds ir pārdzimšanas mērķis.

    Teozofija iedala cilvēci pēc tā attīstības pakāpes – piecās grupās:

    Pirmā grupa – pieder to reto cilvēku grupa, kura pabeigusi cilvēka Evolūciju un ir kļuvuši par Dievcilvēkiem. Tie ir Adepti jeb Gudrības Skolotāji. Tie ir mūsu Vadītāji no Baltās Brālības , kuri vada mūsu Evolūciju. Viņi pārdzims pēc pašu vēlēšanās Evolūcijas mērķu vai cilvēces labklājības labad.

    Otrā grupa - tie ir tie, kuri sapratuši pilnveidošanās nepieciešamību un apzināti rada savu nākamību. Viņi atrodas ceļā uz pilnību. Lai paātrinātu savu Evolūciju, viņi iemiesojas tūlīt pēc nāves, nenometot pat savu Astrālo un Mentālo apvalku. Viņa Skolotājs izvēlas ģimeni un apstākļus kādos būs jāpiedzimst.

    Trešā grupa – tie ir kultūras cilvēki, kuri tiecas pēc augstiem mērķiem un ideāliem. Viņu garīgais apvārsnis paplašinājies līdz dzīvības vienotības un cilvēces vienotības izpratnei. Viņi iemiesojas katrā apakšrasē divas vai vairākas reizes. Iemiesojuma laiks var ilgt no dažiem gadiem līdz pat gadu simtiem un ilgāk.

    Nākamā grupa – šo cilvēku Pasaules uzskats ir aprobežots un viņu garīgais apvārsnis nesniedzas pāri ģimenes, Valsts un tautas robežām. Tie ir cilvēki ar pirmatnēju prātu bez iniciatīvas un iztēles. Iemiesojas daudzas reizes vienā un tajā pašā apakšrasē. Debesu novados viņu atpūta ir īsa. Tas atkarīgs no sekmēm, ko cilvēks guvis savā garīgajā attīstībā.

    Pēdējā grupa - šeit ir pilnīgi neattīstīti cilvēki. Tās ir jaunas Dvēseles, kuras nesen iznākušas no dzīvnieku stāvokļa. Viņi vēl neprot apvaldīt savas mežonīgās kaislības un savu rupjo dabu. Viņi dzimst starp mežoņiem un daļēji arī civilizēto rasu atpalikušajos un noziedzīgajos tipos. Iemiesojas daudzreiz pēc kārtas vienā un tajā pašā apakšrasē. Starp divām dzīvēm viņiem ir neliels pārtraukums. Neapvaldīto kaislību dēļ, viņi uz ilgu laiku var tikt aizturēti Astrālā plāna zemākajos novados.

    Pārdzimšana vispār var notikt tik pat labi pēc tŗīstūkstoš gadiem kā arī pēc trim mēnešiem. Pozitīvam cilvēkam ir jābūt īpašībām, kuras raksturo dažādus dzimumus. Cilvēkam rodas nepieciešamība iemiesoties gan vīriešu, gan sieviešu ķermeņos. Nevar būt noteikts vīrišķo vai sievišķo iemiesojumu skaits. Viss atkarīgs no Dvēseles spējas pārveidot iegūto dzīves pieredzi. Teozofija māca, ka vairāk par septiņiem un mazāk par trim iemiesojumiem pēc kārtas vienā dzimumā nemēdz būt. Reikarnācijas Likumam ir pakļauti visi, kas eksistē un dzīvo. Visam dzīvajam ir arī ķermenis un Dvēsele. Katrs ķermenis mirst un katra Dvēsele mūžīgi dzimst. Augs vai dzīvnieks pēc nāves atgriežas savas sugas kopdvēselē, ienesdams tajā savu iegūto pieredzi, ko tad izmanto visi šīs grupas augi vai dzīvnieki. Cilvēks ar savu individuālo Dvēseli sevi attīstot, sekmē visas cilvēces attīstību.
    Tagad dzīvība uz Zemes attīstās cilvēku, dzīvnieku, augu un minerālu valstīs. Katra cikla beigās, pēc gadu miljoniem, zemākā valsts sasniedza augstāko pakāpi: no minerālu valsts rodas augu valsts, kura turpina attīstību.
    Līdzīgā kārtā no otrās – dabas valsts izveidojas trešā – dzīvnieku valsts, no trešās ceturtā – cilvēku valsts.

    Cilvēks ir ceturtā – cikliskā perioda radošo pūliņu veidojums

    Dzīvības attīstības likums paredz tikai progresīvu kustību. Patstāvīga apzināta pāreja zemākā formā ir Kosmisko Likumu pārkāpums. Cilvēks veidojas tāpat kā ikviena celtne – no pamata... . Un, tas ir Vienotās Bezgalīgās Dzīvības daļa. Reizē ar to viņam ir tādi senči, kā minerāli, augi un dzīvnieki. Gars un matērija attīstās katrs pa savu līniju. Mūsu Gars ir Vienotās Dzīvības Augstākās izpausmes daļa. Un, lai tas varētu pastāvēt nepieciešama matērija. Matērija, no kuras cilvēka Gars veido savu ķermeni ar tā uztveres orgāniem un apziņas vadītāju – smadzenēm. Tas viss tiek radīts garā evolūcijas ciklu gaitā, attīstoties dzīvībai minerālos, augos un dzīvniekos.
    Cilvēks izgājis cauri minerālu, augu un dzīvnieku dzīvei apvienojot visu dabas valstu dzīves. Bet tagadējā cilvēka apziņa nav bijusi ne minerālā, ne augā, ne dzīvniekā. Katrai dabas valstij ir sava apziņa. Tas ir mainīgs lielums un virzās tikai uz priekšu.
    Lai cilvēks pārdzimtu augā vai dzīvniekā viņam būtu jāzaudē sava individualitāte, jāpāriet dzīvnieku vai augu kopdvēselē un tad, no turienes jāsāk iemiesošanos. Bet, tas nenotiek. Cilvēka individualitātes pazaudēšana ir iespējama tikai pēc ilgas un neatlaidīgas Dabas Likumu neievērošanas.

    Pašnāvnieku un nejauši nogalināto Gariem ir dārgi jāmaksā, jo viņi ir spiesti palikt Veļu Saulē (Zemes pievilkšanas sfērā), līdz patiesās aiziešanas brīdim. Ar nevēlēšanos atzīt savu sodu un padodoties kārdinājumam atjaunot savu dzīvi ar varu, viņi parasti zaudē savu Monādi uz visiem laikiem.

    MONĀDE – cilvēka Dvēseles nedalāma sastāvdaļa. Radītāja veidotā „Dievišķā dzirksts”, kura vairāk kārt inkarnējoties attīstās vai degradējās.

    Nelaimes gadījuma upuri, ja bijuši labi, tos tūlīt ievelk Ākāša Samādhi. Viņi iegrimst kā sapnī un darbojas kopā ar saviem tuviniekiem un draugiem, līdz brīdim, kad beidzas viņu dzīves dabiskais termiņš. Notikušo nelaimi tie neatceras. Pēc tam viņi atmostas Devakanā.

    Tur pretī, ja viņi bijuši noziedzīgi un jutekliski, tad tie klīst kā nelaimīgas ēnas līdz tam laikam , kamēr iestājas viņu nāves stunda.

    Cilvēks – Zemes likumu pārkāpējs, var zaudēt brīvību un dzīvību. Kosmiskajā dzīvē, Kosmisko Likumu pārkāpums vienmēr izraisa smagas sekas – pat līdz iznīcināšanai.
    Cilvēks, kurš savu dzīvi uzskata par ierobežotu, ar to ierobežo savu darbību un arī Kosmosu.
    Visa agrāko dzīvju krātā pieredze un zināšanas ir Kausā, kurš iemiesojumos nemainās. Tas, cilvēka esamības laikā atrodas Sirds tuvumā. To nevar pārraidīt uz smadzenēm, jo neatbilst vibrācijām. Astrālā – jūtu un emociju ķermeņa apziņas vadītājs pārraida no fiziskā ķermeņa saņemtos iespaidus tālāk uz Mentālo – domu ķermeni un tas tālāk uz nemainīgo ķermeni – tur rodas lēmums , kurš ir kā atbilde uz pieprasījumu un atgriežas fiziskajā apziņā, lai īstenotos darbībā. Tas notiek nepārtraukti, kamēr tur ir apziņa.
    Ja cilvēks neinteresējas par Esamības noslēpumiem un to noraida, tad nevar arī izprast šos noslēpumus, jo nav izprasta vienkāršā patiesība.
    Visu zināšanu atslēga un Kosmosa Gudrība ir mūsos!
    Lai izprastu PATIESĪBU, jāattīsta sesto principu – jūtziņu. Tikai tad var sākt visu izprast nevis ar prātu, bet gan ar Sirdi. Ja cilvēks nespēj saprast, tad viņam ir jānotic, jo ticība ir zināšanu priekštelpa.

    Pasaulē pastāvošā nevienlīdzība ir pirmais un galvenais reinkarnācijas pierādījums. Nevienlīdzība ir cilvēka agrāko dzīvju rīcības, vēlmju un tieksmju sekas un katra indivīda sasniegtās attīstības rezultāts.
    Katrā bērnā ir iemiesojies Gars ar jau izveidotu raksturu un noteiktām tieksmēm. Audzināšana ietekmēs katru bērnu, bet rakstura būtība paliks nemainīga.

    Ja satiekam cilvēku, pret kuru jūtama tuvība un radnieciskas jūtas, tad ar to jau iepriekšējā dzīvē esam bijuši tuvās vai radnieciskās attiecībās. Bet, ja ar citu pat gribēdami nevaram izveidot draudzīgas attiecības, tad šeit izpaužas reinkarnācijas Likums. Tas nozīmē, ka ar to tiekamies vai nu pirmo reizi, vai arī iepriekšējā dzīvē ir bijušas naidīgas attiecības.
    Simpātijas un antipātijas saglabājas arī nākamajās dzīvēs un izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās vai atgrūšanās.

    Šis, cilvēka, biedējošais stāvoklis – nāve. Kad izpildīts šīs iemiesošanās uzdevums, nomirst cilvēka fiziskais ķermenis, kurā Dvēselīte – Monāde, uz Zemes pavadījusi savu ierašanās laiku. Tagad, atbrīvojusies, tā dodas uz mūsu īstajām MĀJĀM, lai tiktu novērtēts padarītais darbs un saņemtu atkal jaunu programmu, kura ir nepieciešama Gara tālākai attīstībai.

    Ir ļoti grūti pacelties, ja esi aizķēries zemākajos slāņos.... . Svarīgi, jau savlaicīgi, ir sevī iznīcināt zemāko slāņu atmosfēru. Šeit ļoti labi der lūgšanas. Ar to var palīdzēt arī Pasaulei.
    Dzīvās Ētikas Mācību grāmatā Skolotājs saka: ”Indiešiem plaši izplatīts ticējums, ka turpmākais stāvoklis kā pirms dzimšanas, tā arī pati piedzimšana atkarīga no cilvēka pēdējās pirmsnāves vēlēšanās. Taču šī pēdējā vēlēšanās ir pilnīgi atkarīga no tēliem, kādos cilvēks savas pagājušās dzīves laikā ietērpis savas vēlmes, kaislības un citas sajūtas. Un tad, nu, lai mūsu pēdējā vēlēšanās nebūtu turpmākajam progresam nelabvēlīga, mums jāievēro un jākontrolē sava rīcība un vēlmes visā mūsu Zemes dzīves laikā”.

    Dzīves pēdējā mirklī atmiņā atainojas visa mūsu dzīve. Mirstošās smadzenes ar ārkārtīgi spēcīgu impulsu iedarbojās uz atmiņu, un tā precīzi ataino katru iespaidu, kas tām bija uzticēts darbības laikā. Pēc tam visstiprākie iespaidi un domas parādās Devakānā.
    Neviens cilvēks nemirst vājprātīgs vai bezapziņas stāvoklī. Cilvēks nāves stundā, uz īsu mirkli būs pie pilnīgi skaidras apziņas, kaut arī to nespēs pateikt klātesošiem.
    Šajā svinīgajā Nāves klātbūtnē, atrodoties pie mirēju gultas, runāsim čukstus, lai netraucētu domas mierīgo plūdumu, neaizšķērsotu pagātnes rosīgo darbu, kuram būs liels iespaids nākotnes veidošanā. (Austrumu Kauss).

    Katrā jaunā iemiesošanās reizē mēs saņemam ierobežotu organismu, un šo ierobežojumu cēlonis ir gan cilvēces vispārīgās attīstības līmenis, gan no senčiem saņemtais mantojums. Turklāt tos nosaka mūsu karma.
    (H.Rēriha II.d.28.5.37.

    Neviens nevar iemiesoties bez Ugunīgās Enerģijas krājuma. Bez Agni lāpas neviens neieies Blīvajā Pasaulē.
    Lielisks ir Mūžīgās Kustības – Evolūcijas un Involūcijas – Likums! Lielisks ir Likums, kas ikvienam iemiesotajam dod iespēju sevī turēt mūžīgo Agni kā Gaismu tumsā.

    Kāpēc mēs neatceramies iepriekšējās dzīves? Katra cilvēka ķermenis, dzīve, kaislīgie un dzīvnieciskie instinkti un Astrālais dubultnieks pēc nāves sairst elementos. Atmiņa pazūd kopā ar smadzenēm un, līdz ar to pazūd atmiņa. Pārdzimstot, savs „ES” domā, ka katru reizi tas saņem jaunu ķermeni, jaunas smadzenes un jaunu atmiņu.

    458. Atkaliemiesošanos joprojām uzskata par brīnumu vai māņticību. Atsaukšanās uz Dabas Likumiem pagaidām nedod vērā ņemamas sekas. Ne jums to saku, bet gļēvajiem nejēgām, kuri mēģina noziegumu aizbildināt ar atbildības trūkumu. Kā viņi baidās no nāves! Starp citu, gluži tāpat viņi baidās pārbraukt uz otru upes krastu. Dažreiz viņu Gara tumsību vajag paurdīt. Snauduļiem dažreiz vajadzīga dunka sānos.
    (Dzīvā Ētika IIId.)
    163. Idiosinkrāzija – neizskaidrojama pievilksme vai atgrūsme – ir drošs atkaliemiesošanās pierādījums. Neviens nespēj izskaidrot šādas nepārvaramas jūtas. Nav iespējams mēģināt tās parādīt kā atavisma sekas, jo var konstatēt to neatkarību no dzimtas ieradumiem. Atsevišķos gadījumos, aplūkojot dzīvju nomaiņu, var redzēt, ka pievilksme vai atgrūsme ir iepriekšējā sekas.
    (Dzīvā Ētika Vd.)

    256. Var ievērot, ka cilvēki, kuri atceras savas iepriekšējās dzīves, pieder pie visdažādākajiem sabiedrības slāņiem. Tas pierāda vienīgi to, ka Viņpasaules Likums ir daudz sarežģītāks, nekā domā uz Zemes. Tāpēc tas jo vairāk jāciena un jāpēta.
    (Dzīvā Ētika Vd.)

    Kategorija: Cits | Pievienoja: laimiga (01.06.2012) | Autors: www.reikinet.lv
    Skatījumu skaits: 1355 | Komentāri: 2 | Atslēgvārdi: Pārdzimšanas Likums | Reitings: 0.0/0
    Komentāru kopskaits: 2
    0
    1  
    Čau! Skolnieciņš domā, ka "karma" ir absurda. Pasaulē ir dabas likumi, dabu neviens un nekas nav veidojis, tā radās pati spontāni. Tik pat labi daba varēja neradīties. Garīgā pasaule jeb garu pasaule jeb viņpasaule jeb infernālā pasaule, manuprāt, ir dzīvības īpatnība. Manuprāt, daudz ko pārdabisku ir radijis tieši cilvēks, tikai ar laiku ir zaudējis kontroli par to. Tāpēc arī radās Dievi un reliģijas, tā cilvēks zaudēja savu līderību pasaulē. Tagad katra reliģija var iebaidīt ar reketu un izrēķināšanos pēc nāves, tā cilvēks tiek noniecināts ar labo un ļauno, kas dabā nepastāv. Tie ir mākslīgi ideāli, kas var pastāvēt citā pasaulē, bet nav šajā. Tiesnešu, karmas, pestītāju, mesiju nav. Tās ir mākslīgas un uzpūstas personas. Kā var turēt cilvēkus bailēs? Karmas jēdziens ir absurds. Pēc manām domām, pakļauties karmai ir mazohisms. Karma ir cilvēka godu un cieņu aizskaroša, tai nedrīkst pakļauties. Ciešanas ir bezjēdzīgas, tām nav augstākās jēgas. Ciešanu vienīgā jēga ir nodrošināt ķermeņa izdzīvošanu un paglābt no priekšlaicīgas nāves stulbuma dēļ. Cieņā, Skolnieciņš 10 11 2 15

    0
    2  
    Čau! Es esmu Baltu Skaudības Dievs Skolnieciņš, esmu Baltu Dievu jaunā paaudze!!! Tagad Skolniecinš padiskutēs par reinkarnāciju. Bībele ir bezjēdzīga, tā ir ēbreju tautas pasaku grāmata. Nevajag pasaku grāmatu iekļaut pasaules centrā. Kristīgie pasaku stāstītāji ir nolikvidējuši baltu pamatkultūru, to nedrīkst piedod. Ja es tikšu Saeimā, es centīšos kristietību aizliegt ar likumu. Viņi ir daudz sūdus latvju zemei izdarijuši. Pietiek! Lumpānisms, vergturība, apokalipe - tas viss ir kristietība. Viņi māk biedēt, viņi ir līdz ideālam izkopuši pātagas un medusrauša taktiku. Vienlīdzīgā pasaulē baznīcēni ir lieki feodālisma rudimenti, nekāda monoteisma. Ateisms. Un pasauli pakluso pārvaldīs magi, t.i., cilvēki, nevis citas infernālas sugas. Man nepatīk, ka reliģijas pazemo cilvēkus. Cilvēks ir pasaules centrs, dzīvība ir nejaušība. Mēs esam bioloģiska nejaušība, vienotā idēāla pasaulē nav, ir tikai dažādas izdzīvošanas taktikas. Labā un ļaunā nav, šos jēdzienus ir ieviesis cilvēks. Nedzīvajā pasaulē nav ne labā, ne ļaunā. Nav ne gaismas, ne tumsas. Visa pasaule ir neitrāla. Cieņā, Tavs Skolnieciņš ©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-( 9 5

    Vārds *:
    Email *:
    Kods *: