• Sākums
  • Sākums » Publikācijas » Cits » Dažādi svētki, tradīcijas

    „Skudras nepadodas”
     

    Tā sabiedrības daļa, kas cītīgi seko notikumiem kultūras jomā, noteikti būs pamanījusi, ka  presē un masu mēdijos vairumā tiek atspoguļoti notikumi, kas saistās ar mūsu galvaspilsētas kultūras dzīvi, taču gluži nepelnīti tiek aizmirsti mūsu valsts reģioni, kuri pēdējā laikā aizvien vairāk mūs priecē un patīkami pārsteidz ar interesantiem, krāšņiem un drosmīgiem uzvedumiem. Un viens no šādiem krāšņiem un patiešām vērienīgiem uzvedumiem notika Jelgavā, Zemgales Olimpiskajā centrā (26. un 27. maijā.), kuru noskatīties, kā īpašie viesi, tika uzaicināti arī Latvijas Profesionālās Baleta Asociācijas (LPBA) pārstāvji – Lita Beiris ( LPBA prezidente, Rīgas domes deputāte), Gunta Bāliņa (Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, deju pedagoģijas doktore), Sarma Rozenberga (Latvijas Teātra darbinieku savienības valdes locekle), LPBA pārstāve Valda Brunava, Latvijas Nacionālās operas (LNO) baleta repetitore Sarmīte Jakse-Graudiņa, LNO baleta prīma Margarita Demjanoka, LNO baleta solisti Iļana Puhova, Artūrs Skuteļskis un LNO baleta mākslinieks Māris Spriņģis.

    „Skudras nepadodas” – tā saucas jaunā mūsdienu dejas izrāde (veidota pēc šāda paša nosaukuma Ondržeja Sekoras stāsta motīviem), kuras režisore un galvenā horeogrāfe ir Annika Andersone – dejotāja un horeogrāfe, beigusi Latvijas Kultūras akadēmiju un kopš 2000.gada ir Deju studijas „Benefice” (Jelgava) vadītāja, un kuras panākumus un nopelnus var aplūkot arī Deju studijas mājaslapā – www.benefice.lv .

    Šis dejas uzvedums ir patiešām grandiozs, jo dejas izrādē piedalās vairāk nekā 600 dažāda vecuma bērnu un pusaudžu, kas ir ievērojams skaitlis ne tikai Jelgavas, bet arī Rīgas mērogam.

    Dejas izrāde pārsteidza jau no pašām pirmajām taktīm ar savu krāšņumu un oriģinalitāti, un bagāto izdomu. Noslēpumainā meža atmosfērā palīdzēja iegrimt gan ļoti interesanti veidotie tērpi – mūsdienīgi, ar labu gaumi un stila izjūtu, kas ir ļoti svarīgs moments jebkuram skatuviskajam priekšnesumam, gan iespaidīgā scenogrāfija (40 metrus augsts skudrupūznis skatuves dibenplānā), kā arī interesanti un daudzveidīgi gaismas efekti.

    Katras mazās un lielās skudras tērps bija līdz pat sīkumam pārdomāts un izstrādāts, un pēc tērpu krāsām un aksesuāriem spriežot uzreiz varēja pateikt vai tā ir skudru māmiņa, vai darba skudra, vai mazie skudrubērni. Un, lai arī tas, kas norisinājās dejas laukumā, tika papildināts ar ierunātām teksta frāzēm un komentāriem pauzēs un savienojumos starp deju numuriem, sižeta līnija un it viss, kas norisinājās uz skatuves, bija absolūti nolasāms arī bez programmiņām vai ‘subtitriem’. Un te nu jāsaka gods un slava horeogrāfiem un repetitoriem, kuri strādāja pie šīs dejas izrādes veidošanas, jo katrs dejotājs, arī pats, pats mazākais un nepieredzējušākais, zināja savu vietiņu šajā milzu skudrupūznī un nepazuda, daudzviet ļoti sarežģītajos, skudru armijas manevros. Un pat ja kāda no skudriņām uz īsu mirkli nejauši ‘nomaldījās’, tad ātri vien no jauna prata atrast savu vietu un turpināt savu nebeidzami aktīvo un atraktīvo rosīšanos pa skudrumāju.

    Dejas zīmējumi patiešām ļoti daudzveidīgi un tika izpildīti maksimāli sinhroni un ar lielu precizitāti, un, ja arī gadījās reizēm pa kādai kļūdiņai, tad uz kopējā fona tas bija gluži nemanāmi. Jo arī profesionāli dejotāji un pedagogi labi zina to, cik ļoti grūti, reizēm, ir savākt jau pieaugušu un nobriedušu dejotāju kolektīvu, kas skaitā ir daudz reiz mazāks par to, ko mēs varējām aplūkot konkrētajā izrādē. Un arī pieredzējušiem profesionāļiem gadās kļūdas un neprecizitātes zīmējumos un dejas soļos.

    Tādēļ viens no pirmajiem jautājumiem, ko uzdeva LPBA prezidente Lita Beiris, pēc 26.maija vakara izrādes organizētajā preses konferencē bija par to, „kā tad ir izdevies savākt uz viena dejas laukuma tik daudz bērnu un jauniešu, un cik ilgā laikā tapa šis grandiozais dejas uzvedums?”

    „ Protams, ka viena deju studija tik daudz dejotāju savākt nevar,” atbild Deju studijas „Benefice” vadītāja A.Andersone, „tāpēc projekts tika veidots trim Jelgavas lielākajiem deju kolektīviem apvienojoties – „Benefice”, „Intriga” un „Vēja zirdziņš”. Izrādē vēl bez tam piedalījās Jelgavas 501.jaunsargu vienība (jo, kā jau vienmēr, deju kolektīvos ir puišu trūkums), kā arī aktieri no Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra un Jelgavas Jaunā teātra.

    Mēģinājumi notika kopš februāra, taču lielākoties katra studija savas dejas mēģināja atsevišķi, un tad ik pa brīdim studijas sanāca vienkopus, lai salaistu kopā atsevišķus izrādes posmus.

    Taču visa izrāde kopumā tika salikta pēdējā nedēļā pirms pirmizrādes Zemgales Olimpiskā centra arēnā, jo līdz tam nebija iespēju nevienā tik lielā dejas laukumā to visu samēģināt. Un, protams, ka tieši pēdējā nedēļa prasīja no dejotājiem un viņu vecākiem vislielāko pacietību, spēku un izturību, lai šo lielo darbu paveiktu. Arī pašiem dejotājiem tā bija pirmā pieredze dejot tik lielā dejas laukumā – prast tajā saorientēties un prasmīgi to aizpildīt.”

    „Un kā gan Jums, Annika, izdodas tik daudz dažāda vecuma, pieredzes un stila dejotājus savākt vienkopus, liekot tiem darboties kā vienotam organismam?”, turpina jautāt LPBA prezidente Lita Beiris.

    „Jā, tas nebija viegls uzdevums un tur patiešām vajag ‘stingru roku’, taču, ja grib ko sasniegt un mērķis ir tik liels dejas uzvedums kā šis, tad citu variantu nav,” sacīja horeogrāfe.

    Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Gunta Bāliņa atzīmēja horeogrāfu un pedagogu lielo darbu un ieguldījumu, kā arī bērnu uzcītību un degsmi, piedaloties šajā projektā.

    G.Bāliņa, kura ir bijusi daudzu deju konkursu žūriju sastāvā un jau labu laiku vēro arī Deju studijas „Benefice” lielos panākumus dažādos laikmetīgās un mūsdienu dejas konkursos un festivālos, izteica komplimentus par augstā līmenī paveiktu pedagoģisko darbu, kuru veica visu triju augstākminēto deju studiju pedagogi un repetitori. Un ieguldītais darbs rezultātā ļāva skatītājiem izbaudīt šo skaisto un neaizmirstamo priekšnesumu.

    „Bija skaidri redzams, un ko bija patīkami vērot, ka visi bērni dejoja ar lielu degsmi un pašatdevi,” sacīja LNO baleta repetitore Sarmīte Jakse-Graudiņa. „Svarīgākais pamatnosacījums vienmēr bija un paliek pašu dejotāju ieinteresētība tajā, ko viņi dara. Pašatdeve un vēlme sadarboties. Vēlme dejot.”

    Tika izteikti komplimenti arī par bērnu disciplinētību dejas laukumā – nevienu brīdi netika pazaudēts neviens no daudzajiem priekšmetiem, kas tika izmantots izrādē, un ja tomēr tā gadījās, tad tanī pat brīdī viss tika novākts un sakārtots tā, kā tam ir jābūt.

    Bez šaubām, visus interesēja jautājums – vai tik skaistu un vērienīgu dejas izrādi būtu iespējams aizvest arī uz Rīgu? Uz ko A.Andersone atbildēja, ka būtu nepieciešami vismaz 50 autobusi tikai tam vien, lai aizgādātu visus bērnus. Nerunājot par kostīmiem un visu tehnisko apkalpi. Tāpēc pagaidām visi interesenti tiks aicināti uz Jelgavu, uz Zemgales Olimpisko centru, lai varētu baudīt šo krāšņo mākslas darbu.

    Savukārt LPBA pārstāve Valda Brunava izteica viedokli, ka ir neapšaubāmi labi, ka tik daudz bērnu un jauniešu tiek vienlaikus iesaistīti šādā projektā. Un, ja arī ne visi no tiem, protams, kādreiz kļūs par dejotājiem, tomēr šāda veida pasākumi ir ļoti svarīgi cilvēka pašizaugsmē, un veido viņa redzesloku un zināšanu bagāžu nākotnei.

    Arī LNO baleta prīma Margarita Demjanoka un LNO baleta soliste Iļana Puhova bija vienisprātis par to, ka šāda veida uzvedumiem un pasākumiem ir jānotiek biežāk un jādod tiem ‘zaļā gaisma’, un cik vien var finansiāli jāatbalsta, lai tie kļūtu ne tikai par unikālu svētku iestudējumu, bet lai šādi uzvedumi būtu ilgstoši dzīvotspējīgi un vēl ilgi turpinātu priecēt savus skatītājus. Kā arī jāsniedz daudz plašāks informatīvais atbalsts, lai piesaistītu sabiedrības un sponsoru uzmanību.

    „Katrā ziņā, šis ir liels ieguldījums Latvijas dejas kultūras dzīvē un liels ieguvums mums visiem, kas ar deju ir saistīti,” sacīja Latvijas Teātra darbinieku savienības valdes locekle Sarma Rozenberga.

    Un patiešām – Jelgavai vajadzētu būt lepnai par paveikto, jo ne katru gadu mums ir iespēja novērot ko tik vērienīgu un krāšņu. Protams, mūsu lielākais un visu mīlētais masu pasākums ir Dziesmu un Deju svētki, taču tie ir tautasmūzikas un tautasdeju svētki. Bet A.Andersones izrāde „Skudras nepadodas” parādīja, ka arī mūsdienu un laikmetīgās dejas studijas ir spējīgas izveidot lielu pilnmetrāžas izrādi, kurā tiek iesaistīts liels dejotāju skaits. Un no LPBA un LNO vārda gribas vēlreiz izteikt pateicību par iespēju šādu mākslas darbu baudīt un novēlēt turpmākus radošos panākumus Jelgavas deju studijām!

     

    Ar cieņu un pateicību par gūtajiem iespaidiem,

                                                                               LNO baleta mākslinieks Māris Spriņģis.

    Kategorija: Dažādi svētki, tradīcijas | Pievienoja: sofi (05.06.2013) | Autors: Deju studija Benefice (Jelgava) W
    Skatījumu skaits: 905 | Komentāri: 1 | Reitings: 5.0/1
    Komentāru kopskaits: 0
    Vārds *:
    Email *:
    Kods *: