• Sākums
  • Sākums » Publikācijas » Dziedniecība » Dziedniecība

    Bioenerģijas apgūšana ar praktiskiem vingrinājumiem
     

    Programmas apguve jums pavērs neierobežotas iespējas: jūs iemācīsities dziedināt sevi un citus cil­vēkus, saredzēt pagātni un nākotni, atšķirt melus, iegūt pilnīgu informāciju par cilvēku vai priekš­metu un pat programmēt veiksmi jebkurā savas dzīves jomā. Un tas viss ir pilnīgi reāli! Jo jūsu ro­kās ir praktisks mācību līdzeklis, kurā jo sīki izklās­tīta treniņu sistēma, kas ļaus jums atklāt sevī ne­parastas spējas.

           Svarīgs brīdinājums

     

     

      Lai programmu apgūtu, cilvēkam ir jāpārvar specifiska iekšējā pretestība - pretošanās pārmaiņām, un šīs pretestības pamatā ir parastās cilvēkiem raksturīgās bailes: "Un ja nu būs sliktāk nekā pašlaik? Šeit, protams, ir slikti, toties viss ir pierasts un zināms, bet kā būs tur, aiz durvīm? Pilnīga neziņa." Lielāko dalu cilvēku baida pārmaiņas, un, tiklīdz viņi sāk domāt par sava iekšējā stāvokļa pārkārtošanu, tā viņiem uzreiz izveidojas aizsargbloks, kas izpaužas kā garlaicība, slinkums vai satraukums. Pilnīgi iespējams, ka, arī lasot šo materiālu, jūs piedzīvosit kaut ko tamlīdzīgu. Nepiešķiriet tam lielu nozīmi! Ņemiet vērā -jo spēcīgākas būs jūsu izjūtas, jo lielāka ir iespējamība, ka jūs sperat nozīmīgus soļus programmas apguvē.

     

     

                        Materiāla struktūra

       Materiāls sākas ar sistēmas galveno tēžu izklāstu. Šīs tēzes vajag izlasīt vai vismaz pārskriet tām pāri ar acīm, jo tad labāk sapratīsit vingrinājumu būtību un spēsit tos veiksmīgāk izpildīt.

    Un tad nāks visinteresantākais: vispirms mēs mācīsimies sajust bioenerģētiskos laukus, bet pēc tam pamēģināsim ar tiem mijiedarboties un tos transformēt. Visi vingrinājumi ir ļoti vienkārši un viegli izpildāmi. Pēc katra no tiem sniegti sīki komentāri par to, ko šis vingrinājums var dot un kā to izmantot praktiski. Vingrinājumi jāizpilda, precīzi ievērojot instrukcijas. Ja kaut kas neizdodas, mēģiniet ko citu! Nekādu stingru priekšrakstu šeit nav. Izvēlieties sev to, kas jums visvairāk piemērots.

    Pēc tam iemācīsimies ieņemt novērotāja pozīciju. Tas nepieciešams gan tālab, lai gūtu panākumus darbā ar šo materiālu, gan arī jūsu ikdienas dzīvē.

    Tālāk - sajūtu orgānu noregulēšana informatīvi enerģētisko lauku uztveršanai. Šajā posmā jūs apgūsit reālus bioenerģijas pārvaldīšanas un vadīšanas instrumentus.

             Un noslēgumā- noskaņošanās ar jums notiekošo pārmaiņu pieņemšanai.

    Apguvuši visu kursu no sākuma līdz beigām, jūs pārliecināsities, ka spējat pārvaldīt bioenerģiju, iemācīsities mijiedarboties ar to un izmantot šo enerģiju saviem mērķiem. Šis mācību līdzeklis ir pirmais pakāpiens lielajās kāpnēs, pa kurām jums jāuzkāpj, un tajā ir viss nepieciešamais, lai jūs varētu iet tālāk.

    Mācību līdzeklis ir adaptēts, lai to spētu uztvert plašs lasītāju loks.

          Ja vēlaties iepazīties ar pilnu teksta versiju un jūs nebiedē abstrakti jēdzieni, sarežģīts izklāsts un zinātniski skaidrojumi, varat saņemt attiecīgo informāciju: Internets: www.biomind.spb.ru.

     

     

       SISTĒMAS PAMATTĒZES Kas ir bioenerģija

     

     

     

     

          Bioenerģija ir lauka substance, kas caurauž Visuma telpu, vada visus tur notiekošos procesus un uztur savstarpēju informatīvi enerģētisko saikni starp Visuma objektiem un dzīvajām būtnēm. Tieši bioenerģija nodrošina cilvēka saikni ar apkārtējo vidi, viņa iekšējo orgānu un sistēmu savstarpējo saikni, ķermeņa saikni ar apziņu un psihi. Cilvēka organismā bioenerģija ienāk kopā ar gaisu un ir spēks, kas nepieciešams veselībai un jebkura darba veikšanai. Un mēs mācīsimies šo vareno plūsmu vadīt. Bet par vadības instrumentu kalpos mūsu pašu iekšējo spēku aktivācijas radītais stāvoklis.

     

     

     IEKŠĒJO SPĒKU AKTIVĀCIJAS STĀVOKLIS -PAMATS NEPARASTU SPĒJU ATRAISĪŠANAI

    Visi cilvēki bez izņēmuma palaikam spontāni nonāk iekšējo spēku aktivācijas stāvoklī. Šādos brīžos sāk darboties intuīcija un izpaužas neparastas spējas - cilvēks var izdziedināt pats sevi vai citus, atrast savu problēmu risinājumu, saņemt informāciju no "gaisa" vai atklāt sevī jaunu talantu.

          Kas ir adaptācijas lauks jeb kā rodas iekšējo spēku aktivācijas stāvoklis

    Aktivācijas stāvoklis mums rodas diezgan bieži, taču mēs esam pieraduši to neievērot. Mūsu dzīvē pastāvīgi notiek pārmaiņas: dzimst jaunas sajūtas un jūtas, rodas emocijas vai gluži vienkārši mainās organisma fizioloģiskais stāvoklis, piemēram, jūs uzsākat maltīti, un sāk darboties jūsu gremošanas trakts. Šādu pārslēgšanos var izraisīt divi cēloņi:

    pirmais - mēs pārslēdzam uzmanību no viena objekta uz kādu citu;

    otrais - mēs sākam kaut ko darīt, un pati šī darbība pārslēdz mūsu organismu.

    Tajā brīdī, kad notiek pārslēgšanās no viena stā­vokļa uz citu stāvokli, mūsu organisms un psihe uz dažām sekundēm it kā paliek "karājamies gaisā", iestājas nenoteiktības stāvoklis, kad mūsu zemapziņa vēl nav izvēlējusies, pēc kādas shēmas dzīvot tālāk. Šis stāvoklis tad arī ir signāls tam, lai rastos iekšējā aktivācija, un izrādās, ka mūsu rīcībā ir neparastas spējas. Šajā laikā var radīt kaut ko jaunu, jo šis laiks ir paredzēts, lai varētu pielāgoties jaunajiem dzīves apstākļiem, ko fiziologu valodā sauc par adaptāciju. Vienlaikus tiek ģenerēts īpašs informatīvi enerģētiskais lauks, ko var no­saukt par adaptācijas lauku.

                 KAS IR INFORMATĪVI ENERĢĒTISKAIS LAUKS

      Informatīvi enerģētisko lauku nevar aplūkot kā parastu elektrisko, magnētisko vai elektromagnētisko lauku, to nevar iedomāties kā kaut kādu spēku vai starojumu, kas nāk no organisma, līdzīgi tam, kā tiek izstarota gaisma un siltums. Tāpēc pagaidām nesāksim spriest par enerģētiskajiem laukiem, kādi pastāv telpā, bet koncentrēsimies tam, lai izprastu dažus energoinformatīvos nospiedumus, kas parādās mūsu ķermenī. Šos nospiedumus tad arī sauc par informatīvi enerģētiskajam struktūrām jeb saīsināti - par i-struktūrām, bet mūsu ķermenis dar­bojas kā šo struktūru uztvērējs.

                                 Kas ir i-struktūra

       I-struktūra ir īpašs materiāls veidojums, kas spontāni rodas cietā un šķidrā materiālajā vidē.

    I-struktūra ir svarīgas informācijas nesēja

    I-struktūras pastāvēšanu jau ir pierādījuši daudzi zinātnieki. I-struktūras ir atmiņas, domu, emociju materiālās nesējas. Ikviens tēls, kas rodas mūsu galvā, ir atsevišķi pastāvoša i-struktūra.

    Dzīviem organismiem mijiedarbojoties ar nedzī­viem priekšmetiem, i-struktūras it kā ieaug nedzīvā vielā, kas kļūst informācijas nesēja par organisma dzīvi. Tieši šis apstāklis ir amuletu, talismanu, pie­miņas lietu spēcīgās iedarbības cēlonis. Arī jūsu mājas sienas ir viscaur piesātinātas ar i-struk­tūrām, kas atspoguļo visas jūsu dzīves peripetijas. Atcerieties parunu: arī sienām ir ausis. Tās patiesi dzird, tikai runāt neprot.

    Ir iespējams gūt pieeju kolosālai informācijai!

     

        Praktiski visa Zemes virsma cilvēces pastā­vēšanas laikā ir piesūkusies ar domām, emocijām, cilvēku un pārējo dzīvo būtņu atmiņām. Tas viss pastāv i-struktūru formā. Ikviens cilvēks spēj uzt­vert šīs struktūras un reizē ar to - arī cilvēces pie­redzi. Šim nolūkam pastāv īpašas prakses, taču bez jebkādas trenēšanās mēs to regulāri darām, kad paliekam nenoteiktības stāvoklī. Ikviens no mums laiku pa laikam neapzināti vēršas pie cilvēces pie­redzes un saņem atbildi, to nedzirdot. Mūsu uzde­vums ir iemācīties šo atbildi uztvert apzināti!

     

    KAD INFORMATĪVI ENERĢĒTISKĀ LAUKA DARBĪBA TIEK BLOĶĒTA UN KĀPĒC IR SVARĪGI TO ZINĀT

    Lai sekmīgi strādātu ar bioenerģiju, ir nepieciešams zināt, kādos gadījumos informatīvi enerģētiskā lauka darbība tiek bloķēta. Ja iekšējo spēku aktivācijas brīdī, noskaņojuši savu bioenerģiju uz pašizdziedināšanos, jūs vienlaikus domāsit par savām problē­mām vai apkārtējās vides objektiem, informatīvi enerģētiskais lauks, kas būs izveidojies, izkliedēsies un pašizdziedināšanās process automātiski apstāsies. Tiks bloķēti visi informatīvie procesi, arī informācijas iegūšana ar ekstrasensorām metodēm. Tādēļ aktivācijas brīžos ir jāatslēdzas no visām problēmām un jādod organismam iespēja atjaunoties!

                    Metodika atbloķēs jūsu iedzimtās spējas

    Mūsu metodika pamatojas uz to spēju izman­tošanu, kuras katram cilvēkam jau ir. Visi cilvēki neatkarīgi no vecuma zināmā pakāpē prot pielā­goties dzīvei jeb adaptēties. Ar lielākiem vai mazā­kiem panākumiem, bet katrs no mums kaut kādā veidā iegūst eksistences līdzekļus, spēj kaut vai nedaudz regulēt sevi un pielāgoties fiziskām slodzēm. Tas nozīmē, ka adaptācijas lauku funkcio­nēšanu cilvēks pilnībā nav apspiedis.

           Metožu būtība un jēga - izmantot dabisko pārslēgšanos

    Visu šo metožu būtība un jēga ir tā, ka mēs izmantojam organisma dabiskā fizioloģiskā stā­vokļa pārslēgšanās brīžus, lai mērķtiecīgi liktu lietā radušos adaptācijas lauku. Tā, piemēram, jūs sākat kāpt pa kāpnēm un kādā brīdī sajūtat, ka elpa kļūst ātrāka, sirdsdarbība straujāka. Tas nozīmē, ka organisms sācis pielāgoties ārējiem apstākļiem - pār­kārtoties fiziska darba veikšanai.

           Sistēmas atklāšanas priekšvēsture

    Iekšējās aktivācijas stāvoklī zinātnieki bija ievē­rojuši jau diezgan sen. Pētot stresu, viņi noskaidroja: ja slodzes līmenis nesasniedz stresa līmeni, iestājas īpašs visu spēku mobilizācijas režīms. Tika izdarīti eksperimenti, kuri parādīja: ja slimības laikā šādu stāvokli uztur pietiekami ilgi, organisms izveseļojas pats no sevis jebkuras slimības gadījumā, pat ja tā ir onkoloģiskā saslimšana. Izdarot eksperimentus ar dzīvniekiem piespiedu slodzes režīmā, tika sasniegta praktiski simtprocentīga efektivitāte. Ar cilvēkiem to panākt neizdevās, jo viņu aktīvā psihe un apziņa vajadzīgo režīmu nemitīgi izjauca. Turpretī tad, kad eksperimenti tika veikti ar cilvēkiem, kuri bija gatavi jauno stāvokli pieņemt un uzturēt, efektivitāte arī bija gandrīz simtprocentīga. Plašu izplatību metodika nav ieguvusi, jo tā prasa principiāli jaunu pacienta un ārsta mijiedarbību. Ārstam pastāvīgi jāregulē pacienta psihe, bet tas praktiski nav iespējams, jo tādā gadījumā pacients nonāk pilnīgā speciālista atkarībā.

                           Sistēmas galvenais atklājums

    Nevajag darīt neko sarežģītu. Ir tikai nepieciešams iepazīt pašam sevi un vajadzīgajā brīdī mērķtiecīgi izmantot automātiski radušos dziedniecisko informatīvi enerģētisko lauku.

      Kādas ir grūtības, programmu apgūstot patstāvīgi, jeb Bailes no pārmainām

    Lielākā daļa cilvēku nespēj patstāvīgi realizēt savas atveseļošanās un attīstības programmas. Izrādījās, ka gandrīz visi cilvēki loti baidās no pārmaiņām, un, tiklīdz viņi pievērš uzmanību sava iekšējā stāvokļa pārkārtošanās procesam, tā viņiem uzreiz izveidojas aizsardzības bloks.

          Bioenerģiju spēj pārvaldīt ikviens cilvēks

    Ikvienam cilvēkam ir kāda noteikta joma, kurā viņš pēc paša vēlēšanās var mainīt savu stāvokli. Viens ātri maina emocijas, otrs - organisma fizioloģisko stāvokli, trešais spēj ātri mainīt noskaņojumu, ceturtais - kontrolēt un vadīt savas domas vai atmiņas. Turklāt ikvienam cilvēkam ir savi iekšējie paņēmieni, kā sevi pārveidot, kādas īpašas "atslēgas" šādu pārkārtojumu veikšanai. Vienam, lai atpūstos, vajag paklausīties mūziku, otram - patērzēt ar patīkamu cilvēku, trešajam - palasīt utt. Gluži tāpat ikviens cilvēks izstrādā savas "atslēgas", lai noskaņotos uz darba izpildi. Aktivācija ļauj šādas pārkārtošanās laikā sajust enerģijas pieplūdumu. Tā, piemēram, ir zināms, ka vislabākais atpūtas veids ir nodarbību nomaiņa.


       KAS JĀZINA PAR IZPILDĀMAJIEM VINGRINĀJUMIEM7

    Vingrinājuma izpilde - svarīgs sistēmas priekšnoteikums

     

     

    Ar vārdiem nav iespējams izskaidrot principiāli jaunās sajūtas un stāvokļus, ko jūs sajutīsit. Iedomājieties, ka jūs nekad neesat nobaudījis kaut ko saldu. Šajā gadījumā nekādi apraksti nepalīdzēs saprast, kas ir konfekte vai kūka.

     

     

       Savas spējas jūs aktivizējat jau lasīšanas laikā

    Materiāls ir izkārtots tādējādi, lai jūs jau lasīšanas laikā varētu izpildīt vingrinājumus, radot tādus stāvokļus, kuros aktivējas jūsu spējas. Vienlaikus tiek dotas sīkas instrukcijas, kā šos stāvokļus var izmantot ikdienas dzīvē. Visas tehnikas ir apbrīnojami vienkāršas. Taču visu laiku jāatceras, ka pats galvenais ir nevis formāla vingrinājumu izpilde, bet gan jaunās sajūtas, kas radīsies treniņa procesā. Tad gūsit panākumus, pat tikai vienu reizi izpildot vingrinājumu. Un pats svarīgākais: atcerieties, ka panākumu gūšanai jums jau viss ir.

        Vingrinājumi jums palīdzēs atrast savu "atslēgu"

        Katrs vingrinājums ir vērsts uz to, lai izraisītu pārmaiņas noteiktā jomā. Izpildot vienus vingrinājumus, cilvēks transformē ķermeņa fizioloģisko stāvokli, otri virzīti uz dzīves emocionālo pusi, bet trešie -uz mentālo jomu utt. Visi šie personiskie paņēmieni, lai noskaņotu sevi darbam vai atpūtai,

    nekļūst par universāliem dziedniecības vai jaunu spēju iegūšanas instrumentiem, jo tie ir saistīti ar konkrētiem cilvēka uzdevumiem. Lai iegūtu universālu instrumentu, ir jāiemācās uztvert adaptācijas informatīvi enerģētisko lauku, kas rodas ikreiz, organismam pārkārtojoties, kā arī jāiegūst prasme šā lauka enerģiju novirzīt uz vajadzīgo jomu.

           Vingrinājumu struktūra

    Katrs vingrinājums sastāv no trim posmiem. Pirmajā posmā noteiktā līmenī notiek pārmaiņas iekšējā stāvoklī, otrajā posmā uzmanība tiek koncentrēta uz adaptācijas lauka sajušanu, bet trešajā saņemtā lauka enerģija tiek virzīta uz konkrēta uzdevuma risināšanu. Vingrinājumi ir veidoti tādējādi, lai nenotiktu vardarbīga pārslēgšanās. Ja cilvēks nodarbību laikā nonāk līdz vingrinājumam, kas viņam palīdz mainīties tajā līmenī, kur tas padodas viegli, viņš rezultātu sajūt uzreiz.

    Paši par sevi šie vingrinājumi drīzāk ir testi un neprasa lielus fiziskos un garīgos pūliņus, tāpēc tos var izpildīt jebkurš - kā pieaugušais, tā bērns, kā vesels cilvēks, tā arī slims.

                        KĀ VEIKT VINGRINĀJUMUS

    Uzmanības novirzīšana ir pats galvenais moments vingrinājumu izpildē

    Uzmanības novirzīšana ir pats galvenais moments vingrinājumu izpildes laikā. Varētu domāt, ka tas ir kaut kas sarežģīts un nedabisks, taču praktiski viss notiek līdz smieklīgumam vienkārši: lasiet secīgi katru vingrinājuma punktu un tikpat secīgi tos izpildiet. Vienu punktu izpildījuši, novirziet uzmanību no sevis un savām sajūtām uz nākamo, proti, uz materiāla tekstu, un, lūk, šis momenti tad arī ir katra vingrinājuma punkta centrālais brīdis. Novirzot uzmanību no savām sajūtām uz šī materiāla tekstu, jūs ļaujat savā ķermenī veidoties jaunām sajūtām un jauniem stāvokļiem. Tā notiek tāpēc, ka šajos uzmanības novirzīšanas brīžos jums pašiem to nemanot, izskrienat cauri aktivācijas stāvoklim, bet aktivācijas radītā enerģija ļauj organismā veidoties jaunām sajūtām.

    Kad lasāt nākamo punktu, katrā ziņā vajag iztēloties visas darbības un sajūtas, kurām šajā brīdī jārodas. To darot, jūs radāt tēlu - programmu tam, kā jūsu stāvoklim jāmainās. Tad jūs novirzāt uzmanību uz sevi vai uz to ķermeņa daļu, ar kuru darbojaties, un tā rezultātā noraidāt savam organismam šo programmu savu gaidāmo sajūtu tēla veidā. Ja tiks ievērota šāda darbību secība, organisms šo programmu pieņem un jums praktiski bez jebkādām pūlēm rodas vajadzīgais noskaņojums. Pilnīgi iespējams, ka jau pirms konkrētajā punktā aprakstīto darbību izpildes var rasties sajūtas, kurām būtu jārodas tikai pēc to izpildes. Tādējādi, izpildot vingrinājumu, jūs mācāties mērķtiecīgi radīt savā organismā jaunus noskaņojumus, tātad faktiski notiek apmācība pašizdziedināšanās procesa veikšanai.

    Ar ko šī metodika atšķiras no citām sistēmām

    Arī citās sistēmās galvenais instruments ir iekšējo spēku aktivitātes izmantošana. Taču to panāk ar sarežģītām mākslīgām metodēm, kuras prasa īpašas iemaņas, lielu enerģijas patēriņu un ir pieejamas nebūt ne katram cilvēkam. Lielākajā daļā gadījumu tiek radītas mākslīgas dzīvības sistēmas. Lai panāktu iekšējās aktivitātes stāvokli, tiek izmantota hipnoze, apziņas stāvokļu maiņa, narkotikas, sarežģīti elpošanas vingrinājumi, dažādi rituāli utt. Taču tas viss der tikai noteiktai cilvēku kategorijai, tādiem cilvēkiem, kuri spēj iekļauties mākslīgā dzīvē.

                  Ceļavārdi, uzsākot pirmo darba posmu

    Tātad mūsu darba pirmais posms ir iemācīties sajust informatīvi enerģētiskos laukus.

    "Visgarākais ceļš sākas ar pirmo soli” Un ja jūs šā ceļa galā līdz ar stipru veselību gribat sevī atklāt pārsteidzošas spējas, par kādām jums nav bijis pat nojausmas, tad- uz priekšu!

    SAJUST INFORMATĪVI ENERĢĒTISKO LAUKU

     Kā var sajust lauku

     

    Cilvēkam nav tāda orgāna, ar kuru varētu uztvert informatīvi enerģētiskos laukus. Mēs nevaram tos ne redzēt, ne dzirdēt, nedz arī tiem pieskarties. Šo lauku klātbūtni mēs kaut kādā veidā sajūtam, taču ikdienas dzīvē tam nepiešķiram nekādu nozīmi. Vai maz ko cilvēks var nosapņot! Un tikai tad, kad, kaut kādu sajūtu vadīti, jūs pārejat ielas otrā pusē, bet tur, kur vēl nupat stāvējāt, nu ir nokritis balkons, jūs saprotat: bija signāls. Nekāda Amerikas atklāšana te nav, šādi signāli mums pienāk no visām pusēm ik stundu, ik brīdi. Tikai vispārējā informācijas plūsmā, ko saņemam no visiem maņu orgāniem, šie signāli pazūd, mēs tos nepamanām, pazaudējam.

     

     Lai no visa tā, ko redzam, dzirdam un sajūtam, mēs spētu  nošķirt informatīvi enerģētisko lauku signālus, mums ir nepieciešama speciāla trenēšanās!

                           Kā mēs sajūtam kontaktu ar lauku

    Informatīvi enerģētiskā mijiedarbība ar apkārtējo pasauli rodas iekšējās nenoteiktības brīdī, pārejot no viena stāvokļa otrā. Turklāt iedarbināšanas mehānisms ir pats pārejas stāvoklis. Mēs sajūtam, ka ārējā pasaule (vai tās daļa) it kā ienāk mūsos. Tas notiek dažās sekundēs: hop! - un atkal viss nostājas savā vietā. Droši vien arī ar jums ir noticis kaut kas līdzīgs, un, ja būsit pret sevi vērīgāki, katrā ziņā to pamanīsit. Gadās arī citādi: rodas sajūta, ka esat izpleties līdz ārējās pasaules robežām. Jūs tajā izkūstat, savu ķermeni vairs nesajūtat, juceklīgās domas izgaist.

    Tā, piemēram, jūs esat izgājis uz ielas, tur spīd saulīte, pūš spirgts vējiņš, čivina putni, jūs ar visām ķermeņa šūnām uzsūcat sevī šo gaisu, ievelkat to sevī, un rezultātā jums mainās noskaņojums, tas kļūst priecīgs. Noskaņojuma maiņas brīdī jūsu organisma šūnas fiksēja visu, kas bija visapkārt, un tagad šis stāvoklis ir pamats labam noskaņojumam: pietiek to tikai atcerēties - un iepriekšējais noskaņojums atgriezīsies. Tieši tāpat tiek fiksēta informācija arī tīri fizioloģisku pārmaiņu brīdī.

    Lauku var sajust, balstoties uz blakusefektiem

    Iekšējais noskaņojums, sajūtas, proti, viss, kas pašnovērošanas procesā rodas, ir ļoti nedrošs pamats tam lai sāktu laukus uztvert apzināti, - šādā situācijā rodas pārāk daudz traucējumu. Visvienkāršāk ir sākt, balstoties uz blakusefektiem, kas mūsu sajūtās rodas informatīvi enerģētiskās mijiedarbības laikā. Kur šie blakusefekti ceļas? Šūnas, no kurām sastāv mūsu sajūtu orgāni, līdztekus savam pamatdarbam tieši piedalās informatīvi enerģētiskajā mijiedarbībā ar apkārtējo vidi. Tā, piemēram, jūs skatāties uz puķi. Kas notiek? Visas šīs nūjiņas, vālītes, neironi, kas veido redzes aparātu, saskaņoti pilda savas funkcijas, taču līdztekus tam katrs no šiem elementiem izdala un uzsūc enerģiju, kas nes kaut kādu informāciju. Šādas dubultas dzīves rezultātā tad arī sajūtās rodas dažādi blakusefekti, kurus varam fiksēt. Un pēc šiem efektiem mēs varam it kā "uztvert" informatīvi enerģētiskos laukus. Šāda uztvere ir dabiska un droša, bet tehnika īstenībā ir ļoti vienkārša.

           Kas jādara, lai "ieslēgtos" gaišredzība

    Prasme sajust laukus vēl nav gaišredzība. Lai "ieslēgtos" gaišredzība, vajag, no vienas puses, precīzi noturēt savā atmiņā tēlu - atmiņu par priekšmetu vai cilvēku, bet, no otras puses, organizēt šo atmiņu mijiedarbības procesu ar reālo priekšmetu vai cilvēku. Kā tas notiek, jūs sapratīsit, izpildot vingrinājumus. Spriedelēšana par čiekurveida dziedzeri, trešo aci un citiem gaišredzības centriem nav pareizi, tie ir pat bīstami maldi. Visi Šie centri regulē smadzeņu vispārīgās fizioloģiskās funkcijas, un iejaukties to darbībā drīkst ar ļoti lielu apdomu. Vienkārši aktivēt šos centrus, kā ieteikts daudzās meditācijas metodikās, nav vērts.

           KĀ FIKSĒT LAUKU

    Kā konstatēt, ka sajūtu orgāni ir fiksējuši lauku

    Noteiktā informatīvi enerģētiskās mijiedarbības brīdī organisma šūnas un apkārtējie priekšmeti sāk veidot it kā vienu veselumu. To fiksē mūsu sajūtu orgāni. Kādā veidā? Jebkuras pārmaiņas objektā, ar kuru notikusi šāda apvienošanās, atsaucas ķermenī ar kaut kādu pārmaiņu sajūtu. Tā, piemēram, bērns naktī nospārdījies, un māte pamostas, lai viņu apsegtu. Māte var pat gulēt otrā istabā - notiek bērna ķermeņa stāvoklī radušos pārmaiņu distancēta fiksācija jeb distancēts kontakts ar objektu. Kāpēc māte pamodās? Bērns apgriezās uz otriem sāniem, un viņas ķermeņa sajūtās kaut kas mainījās, bet šīs pārmaiņas deva impulsu piecelties un sakārtot bērna segu.

    Kādas ir lauka fiksācijas pazīmes jeb Kā darbojas ekstrasensi

    Treniņu sākumposmā visvieglāk ir fiksēt priekšmeta kustības. Parasti tās ir distancēti sajūtamas ar kaut kādām kustībām ķermeņa iekšienē. Līdztekus kustību sajušanai var sajust magnētisko mijiedarbību ar priekšmetu, siltuma viļņus, aukstumu, kņudoņu, durstīšanu utt. Šīs sajūtas mainās sinhroni ar priekšmeta kustību. Tieši tā darbojas ekstrasensi, kad viņi izdara enerģētisko masāžu. Tās efektivitāti nosaka tieši ar šo sajūtu palīdzību.

      Galvenā pazīme, kas liecina par informatīvi enerģētisko mijiedarbību, ir priekšmeta kustības un sajūtu pārmaiņas sinhronisms.

    Kad šāds sinhronisms ir fiksēts kaut vai vāji izteiktu sajūtu veidā, rodas daudzas unikālas iespējas, kā iegūto informatīvi enerģētisko kontaktu izmantot. Tā, piemēram, var noteikt, vai cilvēks melo vai runā patiesību. Taču par to vēlāk.

      Ko dod pārmaiņu fiksēšana jeb diagnostika, enerģētiskie instrumenti, gaišredzības režīms

    Pirmkārt, kad esat iemācījušies fiksēt pārmaiņas priekšmeta kustībā, var viegli diagnosticēt, cik lielā mērā šis priekšmets organismam ir noderīgs

    vai kaitīgs. Diagnosticēšanas process ir ļoti vienkāršs: ja ir fiksēts objekta kustības un sajūtu mainīšanās sinhronisms, precīzu informāciju par šā objekta noderīgumu vai kaitīgumu dos sajūtu raksturs - vai tās būs patīkamas vai nepatīkamas. Analoģiski var diagnosticēt zāles, ēdienu un vispār jebkuru priekšmetu, nosakot, vai tas ir noderīgi ne tikai organismam, bet arī konkrētam darbam.

    Otrkārt, attiecīgais priekšmets kļūst par ļoti spēcīgu enerģētisko instrumentu, ar kura palīdzību var ārstēt jebkuru slimību. Ārstēšanas tehnikas ir aprakstītas grāmatā S.Rozovs "Ārstēšana ar bioenerģiju".

    Treškārt, daudzi cilvēki, mazliet patrenējušies diezgan viegli iemācās gaišredzības režīmā nolasīt no šāda priekšmeta pilnīgu informāciju par to, arī par šā priekšmeta pagātni un nākotni.

     

    "ENERĢĒTISKO" TĒLU IZVEIDOŠANA

    Būtisks priekšnoteikums darbā ar bioenerģiju

     

     

    Kāpēc, lietojot enerģētiskās metodes, nepieciešami iztēlē radīti tēli

     

    Strādājot ar bioenerģētiku, ir nepieciešams, lai jebkura informācija, kas nāk no sajūtu orgāniem tiktu uztverta ne tikai tieši, bet arī ar īpašu, tā saukto enerģētisko tēlu palīdzību. Šie tēli tiek radīts pēc noteiktiem likumiem. Piemērs: pieņemsim, cilvēks jūt, kā viņa seju skar vieglas vēja pūsmas. Parastajā uztverē viņš tikai sajūt tikko jaušamu pieskaršanos sejai. Turpretī enerģētiskajā uztverē uz šo sajūtu pamata veidojas tēls: kaut kāda retināta substance ar mēli viegli un rotaļīgi skar viņa seju. Īpaši spilgti to var iztēloties, ja siltā vasaras dienā vējam ļaujamies ar kailu ķermeni, jo tad tīri fiziski sajūtam, ka gaisa strūklas slīd pār mūsu ķermenī. Turklāt rodas tieši telpiski tēli.

                          Kāpēc vajag iedomāties telpiskus tēlus

    Cilvēkam visspēcīgāk ir attīstīta tēlainā uztvere. Visām sajūtām, ko saņemam no apkārtējās vides, mums jau ir it kā gatavi tēli-priekšmetu tēli, turpretī iekšējām sajūtām šādu tēlu nav. Tā, piemēram, ir ļoti grūti iedomāties sāta vai bada sajūtu kaut kāda priekšmeta izskatā. Te nu katrs pats kļūst par savu iekšējo tēlu radītāju. Ja jūs labi pār pārzināt anatomiju un mēģināsit iztēloties savas nieres, aknas vai sirdi, tad, visticamāk, jūsu sajūtas nekādi nesakritīs ar jūsu priekšstatiem. Tas tādēļ, ka iekšējās sajūtas ir telpiskas un atšķiras no šo sajūtu izraisītāja orgāna izmēriem un atrašanās. Atcerieties: ja ir ieskrambāts pirksts, sāpes izplatās vai nu pa visu pirkstu, vai arī sāpju sajūta rodas kaut kur skrambas vidusdaļā. Vai cits piemērs: kad sāpes ir sirdī, nepatīkama vai sāpju sajūta var rasties rokā, zem lāpstiņas vai krūtīs.

        Tēli - vieliskas substances (Sena tēlu radīšanas metodika)

    Tātad, ja gribam uztvert sajūtas, kas nāk no mūsu ķermeņa ir vajadzīga metodika tēlu radīšanai uz šo sajūtu pamata. Šāda metodika pastāv kopš

    seniem laikiem. Austrumu tradīcijā visas iekšējās tika uztvertas kā vieliskas substances, bet enerģija mūsdienu izpratnē gluži vienkārši nepastāvēja. Tāpēc arī šo substanču nosaukumi bija vieliski - ūdens, gaiss, vējš, zeme, uguns, metāls, koks, gļotas, žults. Ķīniešu jēdziens CI, kuru visi tulkotāji, arī mūsdienu ķīnieši, konsekventi tulko kā enerģija, patiesībā ir šķidrums. Ja uzmanīgi lasīsiet literatūru, jūs to uzreiz sapratīsit. Jā, šī šķidruma kustība patiešām liek sajust enerģiju, taču pats CI bija un būs tikai šķidrums, jo radīt sajūtu, ka tevī plūst šķidrums, ir loti vienkārši, bet abstraktā mūsdienu jēdziena enerģija tiešajās sajūtās gluži vienkārši nav. Līdzīgi kā šķidrumu var radīt arī citus tēlus. Arī enerģiju var sajust kā viegluma un kustību brīvības sajūtu un noformēt savas sajūtas liegu tēlu veidolā. Citos apstākļos enerģiju var sajust kā mērķtiecīgumu, taču tas jau ir kādas plūsmas vai kaut kā cita tēls, kas atbilst jūsu stāvoklim. Ja jums ir izdevies radīt pietiekami spilgtu un atmiņā paliekošu tēlu, turpmāk vajadzības gadījumā varēsit viegli atgriezties iepriekšējā stāvoklī.

                     Vieliskie tēli nepieciešami sajūtu transformēšanai

    Iekšējo sajūtu tēli jāveido vieliski tāpēc, ka savā iztēlē mēs tos varam viegli transformēt, bet reizē ar tēliem mainās arī ar tiem saistītās sajūtas. Tā, piemēram, mēs sākam ieelpot gaisu, gribēdami noregulēt elpošanu. Ja mēs sajutīsim tikai vieglu gaisa pieskari sānos nāsīm, tad ar to arī viss beigsies, bet, ja iztēlosimies vieglu retinātu šķidruma strūklu, kas ieplūst degunā un iet tālāk, mēs gandrīz droši varēsim izsekoti šīs strūklas kustībai. Bet tālāk, aizdegunē, šī strūkla pārveidojas, maina krāsu un pārvēršas par kādu citu, vēl retinātāku vielu, kas nedaudz izplešas. Pēc tam šī viela nonāk zemāk, plaušās, ieelpas laikā cenšas izplesties, bet izelpas laikā - sarauties. Ja sāksim veidot šādus tēlus, mēs spēsim fizioloģiskajā elpošanas procesā ļoti daudz ko sajust un uztvert, bet, pats galvenais, -uz šo sajūtu pamata noregulēt elpošanu. Un nav pilnīgi nekādas nozīmes tam, ka paplašināšanās sajūtu plaušās rada elpošanas muskuļi. Nozīme ir tam, ka tēlam, kas jūsos izveidojies, pamatā ir jūsu sajūtas, tāpēc tas palīdz elpošanas procesam.

    Turpretī tad, ja iztēlosimies elpošanas muskuļu darbību, droši vien apgrūtināsim elpošanas ritmu. Atcerieties visiem zināmo simtkāji, kas vairs nepratis staigāt, kad sācis domāt par to, kā tas jādara. Tikai tad, kad ievērojam dabiski radušās sajūtas un noformējam tās vieliskos tēlos, mēs nepārkāpjam iekšējās dzīves likumus. Bet mūsdienu ezoteriskā ir pieņemts

    veidot abstraktus priekšstatus par mīklainām substancēm, piemēram, par gaisa enerģiju, un ar šīm abstrakcijām viss arī beidzas, jo neizdodas tās sasaistīt ar reālām iekšējām sajūtām.

    Tagad, kad esat, šīs lappuses izlasījuši, pamēģiniet iztēloties šo strūkliņu, tās pārveidošanos, mēģiniet sajust to. Tas ir ļoti svarīgi! Bez šādiem tēliem bioenerģētikā neko nevar iesākt.

                   Prakse: veidojam pieskāriena tēlu

    Pamēģināsim tēlu veidā noformēt pieskaršanās procesu. Pieskarsimies savai rokai, uzspiedīsim tai ar pirkstu, tad pirkstu noņemsim. Paskatieties: pirksta pieskāriena vietā izveidojies plankumiņš, gluži kā smilšu plācenītis, kas var palikt kā šāds plācenītis, bet var arī izplūst, pārvēršoties par kaut ko citu. Smilšu plācenīša tēls dzimst tad, kad pēc pieskāriena rodas viegla durstīšanas vai kņudēšanas pēcsajūta. Ja jums rodas citas sajūtas, tad, dabiski, vajadzīgs arī cits tēls.

    Ir ļoti grūti šeit rakstīt par konkrētiem tēliem, tāpēc, ka to ir tik daudz, cik cilvēku uz zemes. Viss, ko varu pateikt, ir jau pasacīts: centieties noformēt savas sajūtas gaismas un dažādu substanču- gaisa, dažāda blīvuma šķidruma, cietāku vielu tēlos. Pats galvenais - katrā ziņā noformējiet tēlos ne tikai stabilas sajūtas, bet arī sajūtu pārveides procesus un jomas. Tā, piemēram, jūs pieliekat pie mutes maizes gabaliņu. Ja jūs to tikai sajutīsit, siekala neradīsies, bet, ja jūs sajutīsit un iztēlosities, ka smarža jūsu mutē pārvēršas par kaut ko citu, siekalu izdalīšanās sāksies tūlīt pat. Tālāk, ja jūs siekalas norijat, rīklē sākas sajūtu pārveides process. Ja esat to sajutuši, tad jums izdosies uztvert vilni, kas nāk pa barības vadu un pārveidojas kuņģī. Pēc tam vai uztvert, kā rodas pārveidotās sajūtas vēdera lejasdaļā proti, -jūs jau samanāt zarnu peristaltiku.

            Par to, kā šādus tēlus izmantot ārstēšanās procesā varat izlasīt grāmatā "Ārstēšana ar bioenerģiju".

       MĀCĀMIES UZTVERT INFORMATĪVI ENERĢĒTISKOS LAUKUS

    Tagad pāriesim pie mēģinājumiem uztvert informatīvi enerģētiskos laukus. Sāksim ar abu roku enerģētisko mijiedarbību.

                         Ieteikumi vingrinājumu praktizēšanā

     Pirms izpildīt vingrinājumu, noņemiet no rokām visas rotaslietas un pulksteni. Ja laulības gredzens nav novelkams, atstājiet to. Šie priekšmeti visai jūtami traucēs enerģētisko vingrinājumu izpildi, bet jūsu pulkstenis pat sabojāsies.

     Tieši pirms vingrinājuma vēlams nomazgāt rokas, it īpaši, ja tās ir netīras. Roku mazgāšana var stipri palielināt efektu, jo mazgāšanas laikā to stāvoklis jūtami mainās. Tieši pirms vingrinājuma uzsākšanas pamasējiet to roku, kura jums šķiet jutīgāka un sasildiet to. Ja jums rokas visu laiku ir aukstas, vēlams tās paturēt siltā ūdenī - arī tas palielina vingrinājuma efektivitāti.

           Vingrinājumu var izpildīt gan ar aizvērtām, gan atvērtām acīm- kā jums ērtāk.

     Vingrinājumu izpildīšanas laikā nevajag ieņemt pētnieka pozīciju. Pacentieties noskaņoties uz sava jūtīguma trenēšanu. Jebkuras sajūtas un jūtas bīstas no izpētes, bet loģika pilnībā izslēdz jūtas. Ja jūsu sajūtas būs ļoti vājas, izturieties pret to mierīgi un atcerieties, ka jebkurā jomā liela nozīme ir treniņam. Turklāt ikvienam no mums ir savi iekšējie šķēršļi, kas kavē pārmaiņu uztveršanu, un pilnīgi iespējams, ka pirmie vingrinājumi uzreiz nepadosies. Panākumi būs tad, kad nonāksit līdz tiem vingrinājumiem, kuri likvidē jūsu iekšējos šķēršļus. Prakse rāda, ka šie vingrinājumi nodrošina ļoti strauju apmācības procesu: parasti jau pirmajā nodarbībā vairāk nekā puse skolnieku gūst labus rezultātus.

       Ja vingrinājumu izpildes gaitā jums radīsies iekšēja neticība savām sajūtām, ja nolemsit, ka jums tikai tā liekas, pieņemiet to, kas jums liekas, un ejiet tālāk.

     

    Kategorija: Dziedniecība | Pievienoja: sofi (29.03.2012) | Autors: ***
    Skatījumu skaits: 4712 | Atslēgvārdi: spēju attīstība, informatīvi enerģētiskais lauks, bioenerģija | Reitings: 4.2/9
    Komentāru kopskaits: 0
    Vārds *:
    Email *:
    Kods *: