Taro burvība

Joga
Pasaule ir lielu pateicību parādā Hinduisma reliģijai par Jogas mācību. Pašlaik modernā Joga vairāk asociējas ar fiziskiem vingrinājumiem, aerobiku; veselīgu dzīvesveidu un ķermeņa uzturēšanu formā, to sludina mūsdienu skolotāji. Joga ir kļuvusi par naudas pelnīšanas veidu, tomēr ir vēl daži patiesi jogas guru. Tāda nelietderīga un neētiska prakse ir jāaptur pēc iespējas ātrāk, citādi Joga kļūs par parastu fizisko vingrinājumu sinonīmu.
Ir vispāratzīts, ka fiziskās pozas (ne fiziskie vingrinājumi) ir tikai viena Jogas prakses daļa, bet praktizēt tās (pozas) bez attiecīgās Jogas macības idejas, uzdevuma un mērķa izpratnes faktiski nav iespējams.
Joga ir tā disciplīna, kas kontrolē prāta tendences. Tāpat tā nozīmē dziļu un abstraktu meditāciju, prāta koncentrāciju, augstākā gara apceri, ko jogas filozofijā sauc par Čitta Vritti.
Galvenais Jogas filozofijas mērķis ir sniegt cilvēkam līdzekļus, ar kuru palīdzību cilvēka gars var pilnībā savienoties ar augstāko garu un kļūt par absolūtu, un to nodrošina dziļa (abstrakta, bez formas) meditācija, kas arī nosaka šīs prakses jeb Togas - prāta koncentrācijas likumus.
Burtiski Joga nozīmē savienošanos, saplūšanu, apvienošanos,. bet vispārīgi tā domā indivīda gara savienošanos ar augstāko garu, meditatīvās koncentrācijas rezultātā. Tātad, Jogas primārais un galvenais mērķis ir sevis savienošana ar Visvareno Dievu Jogas prakses rezultātā.

Jogas priekšnoteikumi


  • Nelokāmas gribas attīstīšana
  • Sevis attīstīšana un paškontrole.
  • Paļaušanās
  • Sevis realizācija.
  • Atteikšanās no ego.
  • Iekšējās laimes kultivēšana sevī (un citos)
  • Patstāvīgs darbs un apņēmība.
  • Sevis zināšana un sevis analīze.
  • Pārveide.
  • Laimes sajūtas ieaudzināšana.
  • Pacelšanās virs šaurajiem kastu un ādas krāsas stereotipiem.
  • Nepārtraukts darbs, neskatoties uz neveiksmēm un traucēkļiem
  • Izvairīšanās no sāpju un baudas sajaukšanās.
  • Prāta kontrole.
  • Nestrīdēties, bet apspriest un pārdomāt visus jautājumus garīgā kontekstā.
  • Atrast patiesu, spējīgu un pašaizliedzīgu guru jeb skolotāju.
  • Mācīties dzīvot, pārtiekot no vienkāršas veģetāras pārtikas un augļiem.
  • Nepiekāpties pasaulīgo objektu kārdinājumiem.
  • Uzturēt savu ķermeni veselīgu un brīvu no slimībām.
  • ( Neēdiet daudz, labāk ēdiet mazāk nekā jūsu ķermenim faktiski nepieciešams
  • Pārāk liela iecietība vai neiecietība kaitē veselībai – ej pa vidējo ceļu.
  • Nelietojiet tabaku, opiju, vīnu, narkotikas vai citas apreibinošas vielas).


Jogas veidi

1.
Bhakti Joga Sadhana (ietver Bhakti Jogu)
2.
Karma Joga
3.
Radža Joga
4.
Džnana (Džjan) Joga
5.
Hathajoga (ietver Prānajamu)
Pirmie četri Jogas veidi ir pamata Joga, piektais ir pārējo papildinājums. Ir daži vispārēji noteikumi, kas būtu jāievēro visiem, kas praktizē Jogu, neatkarīgi no tās veida.

Astoņas Jogas sastāvdaļas

1.
Jama
2.
Nijama
3.
Asana
4
.Prānajama
5.
Pratjahara
6.
Dharma
7.
Dhjana
8.
Samadhi

Pieci Jamas veidi:

1.
Nevardarbība (Ahinsa)
2
. Absolūtā patiesība, kas izpaužas godīgumā un taisnīgumā (Satja)
3.
Svešu lietu nepiesavināšanās (Asteija)
4.
Savaldība (Brahmačarja)
5.
Uzticēšanās un paļaušanās (Aparigraha)
Tas ir pats pamats, dabas universālo likumu kopums, kas attiecas uz visu un visiem, neatkarīgi no kastas, ādas krāsas, reliģiskās parliecības, valsts, telpas un laika, un katram Jogas prakses uzsācējam ir jāpieņem šie noteikumi un jāpilda tie.

Nijamas veidi

1.
Iekšējā un ārējā attīrīšanās (Šauča)
2
.Apmierinātība (Santoša)
3
.Fiziskās un garīgās disciplīnas ievērošana (Tapaha)
4.
Sevis analīze (Svadhjaija)
5
.Paļaušanās uz Dievu un pakļaušanās viņa gribai (Išvara Pranidhana).

Tagad īsumā izskaidrosim katru minēto punktu.


Ķermeņa un prāta Šauča jeb Nšuddhata ir ļoti svarīgas. Ja ķermenis ir pilns ar sārņiem, tas saslimst. Bet fiziska attīrīšanās ir efektīva tikai tad, ja tai seko arī garīgā jeb domu attīrīšana. Labi zināms, ka tīrs un skaidrs prāts ir Jogas skolnieka labākais draugs, un tas attīrās līdz ar ķermeņa attīrīšanos.
Vēlmēm nav gala, to sasniegšana provocē arvien jaunas vēlmes. Tāda ir neapdomāta vēlmju vairošana. Mums jātur savas vēlmes saprātīgās robežās un jāsamazina to skaits. Apmierināts cilvēks ir tas, kas ir samazinājis savu vēlmju skaitu un līdz ar to kļuvis pieticīgāks. Viņš nekāro greznu dzīvi, viņš ir pilnībā apmierināts un pateicīgs par katru mazumiņu. Vēl jo vairāk, viņš nesatrauc savu prātu ar vēlmēm.
„Tapa” nozīmē mūsu garīgo un fizisko spēju attīstību līdz tādam līmenim, kad tās vairs nesatrauc mūsu prātu un ķermeni. Šo mērķi var sasniegt tikai garīgi un fiziski trenējoties. Šis process līdzinās grēku nožēlai (bet tā nav sevis mocīšana), kurā fiziskās darbības tiek tik centīgi disciplinētas, ka prāts kļūst rāms.
Pašanalīze ir pašizziņa. Tas, bez šaubām nav viegls uzdevums, jo mēs esam ieraduši meklēt trūkumus un vainu citos un nevaram atzīt, ka paši esam apsēsti ar citu kritizēšanu, apvainošanu, nosodīšanu un tiesāšanu. Sevis analīze sniedz mums iespēju ieskatīties sevī, atklāt savus personīgos trūkumus, atklāt rīcības apslēptos motīvus,veiksmju un neveiksmju dziļāko jēgu. Šo vingrinājumu var izpildīt tikai ar rāmu, neitrālu, objektīvu un skaidru prātu.
Mēs radām dažādus karmas veidus, apzināti vai neapzināti, neatkarīgi no tā vai zinām karmas likumus. Karma ir katra cilvēka Dharma, jo cilvēka dzīve zaudē savu nozīmi bez karmas. Ja mēs katru darbību veicam pašaizliedzīgi, objektīvi un dabiski, mēs gūsim labus vai sliktus rezultātus. Bet tas ir iespējams tikai, kad mēs atstājam karmas rezultātus Dieva ziņā. Tā, ja mēs pildām savu pienākumu godīgi un ar tīru sirdi, un atstājam mūsu karmas augļus Dieva ziņā, mēs pieņemam jebkādus rezultātus, pozitīvus vai negatīvus ar smaidu un bezkaislīgu, rāmu attieksmi. To sauc par 'Niškarmu'. Gītā. Kungs Krišna saka, ka savs darbs ir jāveic ar pienākuma sajūtu, nedomājot par rezultātu. „Ja jūs bez nosacījumiem uzticēsiet sevi man, es parūpēšos par rezultātiem.”

3. Asana


Asana ir poza, Jogas valodā, tā ir meditatīva poza, kuras laikā tiek labotas prāta svārstības un citas īpašības. Jogā ir astoņdesmit četras galvenās asanas. Tās palīdz noturēt ķermeni, garu un prātu noteiktajos rāmjos un nosacījumos, kā arī līdzsvarot šos faktorus. Asanai jābūt ērtai, vieglai, nenogurdinošai. Asana ir arī Samadhi daļa. Asana sniedz iespēju kultivēt sēdēšanas praksi.
Ir trīs primārās asanas, (Lotosa poza, Svastikasana un Siddhasana), kas jāpraktizē Jogas skolniekam, arī 'Sukhasana', kas nozīmē ērtu asanu, kuras laikā prāts tiek nomierināts. Lai iemācītos un pierastu sēdēt ir jāmēģina sākumā nosēdēt kādā no šīm asanām.

4. Prānajama


Nozīmē ierobežojumu vai elpas aizturi ar garīgu tekstu deklamācijas vai dievības vārdu skaitīšanas starpniecību. Prānajamai ir trīs stadijas - ieelpa, elpas aizturēšana un atbrīvošana (izelpa), trīs Prānajamas stadijas ir Tūraka' Kumbhaka un Rečaka.

5. Pratjahara


Pratjahara ir prāta novirzīšana no arējām, nepiederošām uz iekšējām pārliecībām un procesiem. Tāpat tā nozīmē pilnīgu savienošanos ar Dievu, pilnībā izšķīdinot sevi Dievā. Jogas pozas, elpošanas kontrole un Jamas un Nijamas patstāvīga ievērošana ļauj cilvēkam atklāt savu radniecību un saikni ar Dievu. Bet šādu stadiju var sasniegt tikai ar bezkaislību, atmetot pieķeršanos, kas arī ir šīs prakses daļa.
Patiess un uzticīgs Jogs var iekšēji kontaktēt ar Dievu un atrast visas atbildes uz saviem jautājumiem. Jogam ir jādzied Gaijatri mantra, slavinot Dieva īpašības -
viņš ir elpas devējs, viņš iznīcina visu ļauno un slimības. Viņš ir visvarens, dižs skolotājs, radītājs, augstākais mērķis un visbeidzot viņš ir patiesība. Šī slavināšana jāsāk ar mantras OM (Prānavas) skaitīšanu.
Jogas Daršhans saka, ka Prānajana un Pratajahara palīdz Jogai. Kad Jogs atbrīvo orgānus no juteklisko objektu ietekmes, viņš iegūst pilnīgu kontroli pār saviem maņu orgāniem un var koncentrēties.

6. Dharma


Dharma ir prāta koncentrācija uz noteiktu punktu vai objektu vai dzīves jomu un maņu orgānu un garīgo centienu absolūta nodošana un veltīšana Dievam. Elpošanas kontroles prakse paredz elpošanas procesa spontānu koncentrāciju (Nabhi Pradešu vai Sthanu), tā ļaujot Jogam koncentrēt visu savu uzmanību uz jebkuru punktu vai zonu, lai sasniegtu pārcilvēcīgu spēku. Tai mirkī pazūd visi elpošanas traucējumi un visas slimības. Koncentrācija uz apli (Nabhi šakru) palīdz uzlabot apetīti, fizisko stāvokli un veselību un uzlabo ķermeņa stāvokli kopumā, paaugstina prāta spējas, cilvēks iegūst zināšanas par visiem ķermeņa orgāniem.
Praktizējot iepriekš minēto metodi, no degungala sāk nākt salda, patīkama smarža un mēle labāk izjūt garšu – cilvēks var pārvarēt slāpes un badu, kontrolējot šo zonu. Turklāt, noregulējas sirsdsdarbība, sirds kļūst starojoša un attīrās. Dharma ļauj Jogam sasniegt dievišķu pakāpi.

7. Dhjana


Dhjana ir apcere jeb meditācija vai pareizāk un precīzāk būtu teikt apcerīga meditācija. Tā ir svarīga Jogas daļa. Jogam ir jānovērš savs prāts no postošām domām un pieķeršanās, un jāfokusē sava uzmanība uz specifisku objektu vai nodomu pēc savas izvēles. Parasti Jogi koncentrē savu prātu uz pašu prātu un absorbējas tajā. Viņi aizmirst visus traucēkļus, pieķeršanos, apsēstības un priekšstatus par kosmiskajiem objektiem un sāk komunicēt ar Dievu.
Joga kaislības, vēlmes un zināšanas attīrās un kļūst cēlas. Viņš sasniedz bērna nevainīgumu, viņu pārņem pilnīga paļāvība un viņš aizmirst pasaulīgās lietas, beigās viņš pilnībā velta visu uzmanību Dievam un sava iekšējā es redzējumam.

8. Samadhi


Tas ir augstākais apziņas stāvoklis. Līmenis, kurā pazūd visas formas un iekšējā būtība. Samadhi ir dziļa vai abstrakta meditācija, prāta koncentrācija uz objektu, absolūta domas novirzīšana uz pārdomu objektu (Dieva augstāko garu). Samadhi ir arī grēku nožēla un visaugstākais Jogas stāvoklis. Jogs var sasniegt šo stadiju, tikai, kad viņš ir pilnībā sadedzinājis visas svas vēlmes, kontrolē visus orgānus, maņas un prātu, atbrīvo sevi no matērijas un jēgas (Prakriti) līdz ar tās ciešanām un kārdinājumiem.
Regulāra koncentrēta meditācija ļauj jogam savienoties ar Dievu vai nonākt kontaktā ar viņu. Prieks, svētlaime un joga apmierinātība nav aprakstāma (vārdiem), to var izteikt tikai caur jūtām un tā ir jāpieredz pašam. Jogs faktiski aizmirst savu personīgo identitāti un pilnībā savienojas ar Dievu. Viņš redz tikai to, kas ir īsts un reāls, viņa prāts nešaubās un nesvārstās, viņam vairs nav nekādu vēlmju, izņemot vienīgo mērķi apjēgt Dievu.
Tad Dievs kļūst par viņa tīro, žēlsirdīgo un dievišķo spēku. Viņu nesaista kārdinājumi. Viņš kļūst par gaišreģi un var paredzēt nākotnes notikumus, var lasīt citu cilvēku sejas un prātus un pateikt, kas notiek viņu galvās. Viņš var arī dzirdēt tālas balsis un skaņas Viņš izprot zvaigžņu un planētu kustību. Viņš var atcerēties savas pagājušās dzīves. Viņš var atstāt savu fziisko ķermeni pēc paša gribas. Turklāt viņš var veidot visus dzīvos un nedzīvos objektus un būtnes pēc sava prāta. Visbeidzot jogs sasniedz glābiņu (Kaivalju vai Mukti), saplūstot ar visaugstāko Kungu (Parmatama).
Kategorija: Joga | Pievienoja: laimiga (03.05.2012) | Autors: www.reikinet.lv
Skatījumu skaits: 1897 | Atslēgvārdi: joga | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]