Taro burvība

Joga ir viena
Garīgajā pasaulē tāpat kā fiziskajā pasaulē cilvēks kalnā var uzkāpt pa dažādākiem ceļiem. Viens ceļš var būt garš, cits īss, viens līkumains un grūts, otrs taisns un viegls, caur katru ceļu cilvēkam ir iespēja sasniegt augstāko garīgo pakāpi. Lai atrastu un iegūtu garīgās zināšanas ir vairākas metodes, vairāki ceļi uz panākumiem, lai nonāktu līdz slepenajai serdei, mūsu esībai un sāktu pārvaldīt prātu esošajā pasaules tīmeklī, eksistences grūtības pārvērstu priekā un paceltu dvēseli pretī augstākām vibrācijām.
Joga tas ir ceļš, kuras jēga ir attīrīt prātu, iegūt inteliģenci un dvēseles mieru. Daudzu cilvēku nelaime ir tā, ka viņi necenšas izprast jogas dziļumu, uzskata, ka sevis realizēšanas ceļš ir fiziskā disciplīna, viņu garīgā prakse nav nekas cits kā fizkultūra. Bet joga ir daudz kas vairāk kā fiziskais aspekts. Tā ir šūna, kura sevī ietver mentālo, intelektuālo un garīgo, kura sastāv no pašas pilnības būtības. Ja gribat patiesi atklāt jogu, tad tas nav jāmeklē ārpasaulē, ārpus mūsu ādas, bet tas ir atrodams dvēseles dziļumos, joga ir ceļš, kurš palīdz atklāt ceļu uz sevi un šo ceļu iet. Joga, tas nozīmē doties kopā, tas nozīmē gara un ķermeņa vienotība vienā veselumā.
Integrācija ir meditācija un meditācija ir integrācija. Tie, kuri nav integrēti nevar runāt par meditāciju, tie kam nav meditācijas pieredze nevar runāt par integritāti. Ja Jūs esat integrēts, jūsu prāts ir rāms, jūs esat modrs un zinošs. Ja ik palaikam tiek pārtraukta apzināšanās, tad tā ir izklaidība. Kad viss ir nepārtraukti apzināts un integrēts ķermenī, prātā un dvēselē, tad tajā mirklī izzūd laiks un iestājās mūžība. Tā ir integritāte, kur nepastāv dalīti iekšējais un ārējais, tad tas kļūst par pašrealizāciju, pašrealizācija ir galvenā kulminācija.
Lielākoties cilvēki sevi ir ierobežojuši zināšanās par robežām, kad ierobežojums saplūst ar ierobežojumu, tas kļūst par robežu. Kā piemēru mēs varam ņemt debesis, tiek novilkta zināma robeža, bet kur debesis beidzas vai sākas nav nosakāms, jo šī robežā nav aptaustāma ar roku, bet ik dzīves mirkli mūsu acis sastopas ar zilo debess robežu. Tieši tāpat mēs esam nosprauduši robežas izpratnē par to, kas ir un ko spēj mūs ķermenis, prāts, dvēsele. Jogas ceļā cilvēks iepazīst apvāršņus aiz mūsu parastās apziņas nospraustās izpratnes robežām par lietu dabu un kārtību cilvēka ķermenī, garā un prātā.
Individuālās dvēseles savienība ar universālo garīgumu nozīmē joga, tas var šķist kaut kas abstrakts un grūti saprotams, to var nosaukt par ķermeņa, prāta un dvēseles savienību.
Joga ir zinātne, kura palīdzēs saglabāt veselu ķermeņa templi un tīru dvēseli. Ķermenis ir slinks, prāts ir vibrējošs, dvēsele ir spīdoša. Ar jogas praksi ķermenis un prāts sasniedz vienotu vibrācijas un gaismas pakāpi ar dvēseli un kļūst par nedalāmu veselumu.
Zinātnieki, filozofi un zintnieki, mums saka, ka dvēseles redzeslauka galējo mērķi mēs varam sasniegt pa dažādiem ceļiem. Prāta zinātne tiek saukta par rāja-jogu, inteliģences zinātne ir jņāna-joga, pienākuma zinātne- karma-joga, gribas zinātne ir hatha-joga. Šeit ir vairāki virzieni, kā cilvēkam tuvoties savai meistarībai, bet joga ir viena, tāpat kā Dievs ir viens, tikai dažādākās kultūrās viņu sauc citā vārdā. Visi ceļi savā būtībā ir dvēseles ceļi, kuri paplašina dvēseles redzesloku. Tā ir saule jūsu ķermenī, to var nosaukt par dvēseli, tā ir jūsu apziņa. Saules enerģija nekad neizzūd, turpretim mēnesis katru mēnesi izzūd un atgriežas no jauna, no dilstošā pārvēršas pilnmēnesī. Saule ir mūsos, tā ir mūsu dvēsele, tā nekad neizzūd, turpretim prāts vai apziņa ir dvēseles enerģijas saņēmēji, svārstīšanās, garastāvokļi augšā un lejā ir mēness fāžu izpausme, tas ir kā dzīvsudrabs, kuru nevar satvert plaukstā, mēs nevaram viegli notvert savu prātu. Kad ķermenis un apziņa ir vienā savienībā, apziņas enerģija kļūst par klusumu, un tad, kad apziņas enerģija ir miers, tad dvēsele izplešas pa visu ķermeni.
Joga tas ir prāta svārstīšanās nomierināšana. Prāts vienas minūtes laikā var ļoti ātri izskriet cauri vairākiem ceļiem, bet elpa nevar vienā reizē izskriet dažādus ceļus, ir tikai viens ceļš- ieelpa un izelpa, tā var ieturēt pauzi, bet tā nevar vairoties kā domas. Saskaņā ar Hatha jogu, kontrolējot un vērojot elpu mēs iegūstam apziņas klusumu. Lai gan Hatha joga sākas ar prānas kontroli, elpas enerģiju, apziņas kontroli, lai gan tas ir pazīstams kā zināms punkts, galu galā nav starpības starp tiem. Caur elpas kontroli Jūs kontrolējiet apziņu un kontrolējot apziņu Jūsu prāts iegūst elpošanas ritmu. Elpošana kļūst par liesmu, kurā prāts absorbējas dvēseles liesmā.
Jogas prakse savieno prātu ar ķermeni. Kulturālam cilvēkam tas vēl nozīmē prāta savienošana ar dvēseles inteliģences dziļumu.
Tradicionāli joga tiek sadalīta astoņos zaros vai aspektos, kuri tiek saukti- yama, niyama, āsana, prānāyama, pratyāhāra, dhāranā, dhyāna un samāthi. Mēs jogu vēl varam aplūkot kā trīs ceļus- iekšējais, ārējais, dziļais vai fiziskais, mentālais un garīgais. Šie astoņi aspekti jeb jogas zari tiek sadalīti trijās grupās. Yama un niyama ir sociālais un individuāli ētiskais plāns; āsana, prānāyāma un pratyāhāra individualitātes evolūcijas plāns; dhāranā, dhyāna un samāthi dvēseles redzeslauka pieredzes plāns. Kaut arī Rietumu pasaulē lielākoties joga tiek uzskatīta par fizisku aktivitāti, tā savā būtībā ietver gan psihofizioloģijus un psihogarīgos aspektus. Tā ir zinātne kā atbrīvot prātu, ķermeni un dvēseli no verdzības. Tad kad prāta redzesloks sasniedz dvēseli, tad dvēsele sasniedz mieru un iegūst svētlaimi. Ja putns ir iesprostots būrī, tam nav iespējas kustēties. Tad kad būris ir atvērts, putns izmanto brīdi lai izkļūtu brīvībā.
Tajā brīdī, kad cilvēks ienāk dvēseles klēpī atpūsties, viņš iegūst brīvību no prāta un ķermeņa.
Niyama mums stāsta, ka ir lietas, kuras ir lietderīgas indivīdam un sabiedrībai, un yama mums atklāj, kuras lietas ir kaitīgas indivīdam un sabiedrībai. Šeit ir ētiskās prakses, kurai saknes nāk no sen seniem laikiem. Strādājot ar individuālo attīstību ir jāseko šiem tradicionālajiem priekšrakstiem. Praktizējot jogu, pienāk brīdis, kad cilvēks no pumpura pārvēršamies ziedošā ziedā, tā ir jogas kulminācija. Praktizējot jogu, kulminācija var mūs piemeklēt ātrāk vai vēlāk, bet tā ir garīgā brīvība un svētlaime. Tā ir esence, kura sniedz sekojošus augļus: brīvību, līdzsvaru, mieru un svētlaimi.
Kategorija: Joga | Pievienoja: laimiga (02.05.2012) | Autors: www.reikinet.lv
Skatījumu skaits: 1373 | Atslēgvārdi: joga | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]