Taro burvība

Jogas Filozofija
Tāpat kā visas citas dzīvās būtnes, cilvēks cīnās par eksistenci. Bet ja zemākās būtnes cīnās vairāk vai mazāk akli, bez jebkāda apzināta plāna un mērķa, darbojoties instinktīvi, tad cilvēks, lai izprastu cīņas nosacījumus un jēgu, kā arī, lai sastādītu plānu un atrastu instrumentus, kas ir spējīgi palīdzēt gūt panākumus, izmanto savu augstākā intelekta velti.
Cilvēks grib vadīt savu dzīvi sevis un pasaules izziņas gaismā, iedziļinoties nevis vienkārši savu darbību tiešo rezultātu analīzē, bet pat to tālejošo seku. Tā, vēlme izzināt izriet no cilvēka saprātīgās dabas. Filozofija ir mēģinājums apmierināt pašu šo vēlmi apjēgt. Tāpēc filozofija ir nevis vienkārši bauda, bet nepieciešamība.
Cilvēks dzīvo saskaņā ar savu dzīves filozofiju, savu pasaules izpratni. Tas ir pareizi pat attiecībā uz bezrūpīgo ļaužu vairākumu. Bez metafizikas nav iespējams dzīvot. Mums ļauts izvēlēties, bet nevis metafiziku vai atteikšanos no tās, bet - labu vai sliktu metafiziku.
Filozofija visplašākajā etimoloģiskajā jēgā nozīmē "mīlestību pret zināšanām". Tā tiecas izzināt lietas, kas tieši vai netieši skar cilvēku. Kāda ir cilvēka patiesā daba. Kāda ir viņa dzīves jēga? Kāda ir tās pasaules, kurā viņš dzīvo, daba? Vai eksistē šīs pasaules radītājs? Kā cilvēkam ir jādzīvo sevis, pasaules un dieva izziņas gaismā? Lūk, dažas problēmas, kas paņemtas uz labu laimi no milzīgā problēmu klāsta, kas satrauc cilvēka prātu visās pasaules malās jau kopš pašiem civilizācijas pirmssākumiem. Filozofija strādā ar šī veida problēmām.
Saskaņā ar tradicionālajiem klasifikācijas principiem, ko pieņēmis Indijas ortodoksālo domātāju vairākums, indiešu filozofijas skolas un sistēmas dalās divās lielās nometnēs - ortodoksālā (astika) un neortodoksālā (nastika). Un tieši: ar sanskrita vārdu "astika" apzīmē tos, "kas tic vēdu autoritātei" jeb tos, "kas tic dzīvei pēc nāves". "Nastika" attiecīgi nozīmē pretējo. Pietiek ar to, ka sakām, ka pat tādas ortodoksālās skolas, kā budisms un džainisms pieskaitāmas astikai, jo to pārstāvji tic dzīvei pēc nāves. Sešas ortodoksālās skolas pieskaitāmas astikai un tikai čarvaka skola - nastikai. Pirmajā grupā ietilpst sešas galvenās filozofiskās sistēmas: mimansa, vedanta, sankhja, joga, njaija un vajšešika. Tās tiek uzkatītas par ortodoksālām nevis tāpēc, ka pieļauj dieva esamību, bet gan tāpēc, ka atzīst vēdu autoritāti (mimansa un sankhja noliedz dieva, kā pasaules radītāja eksistenci).
Joga ir cieši saistīta ar sankhja sistēmu. Tā ir sankhjas teorijas pielietojums ikdienas dzīves praksē. Joga kopumā atbalsta sankhjas izziņas teoriju, atzīstot, tāpat kā pēdējā, trīs izziņas avotus; uztveri, secinājumu un svēto rakstu liecību. Joga atzīst arī sankhjas metafiziku ar tās divdesmit piecām sākotnēm, bet pievieno tām ticību dievam kā augstākajam "Es", kas atšķiras no citiem "Es". Šī sistēma ir īpaši interesanta ar to, ka tā praktiski izmanto jogu, uzskatot to par drošu vīvekandas - izšķiršanas izziņas, sasniegšanas līdzekli, kas sankhjas sistēmā tiek uzskatīta par svarīgāko atbrīvošanās nosacījumu.
Jogu, kā nozīmīgu izziņas un indiešu filozofijas garīgo patiesību realizācijas metodi, atzīst gandrīz visas indiešu filozofiskās sistēmas. Par jogas praktiskā pielietojuma nozīmi tiek runāts vēdās, upanišadās, smriti un purānās. Līdz brīdim, kad cilvēka prāts vai intelekts nav attīrīts un nostiprināts, tas nespēj pienācīgi izprast kaut ko no filozofijas vai reliģijas. Ja mēs tiecamies izzināt un praktiski pielietot filozofiskās un reliģiskās patiesības, mūsu sirdij ir jābūt tīrai un prātam gaišam. Jogas izmantošana ir labākais pašattīrīšanās ceļš, tā ir ķermeņa un intelekta attīrīšana. Tāpēc gandrīz visas indiešu filozofijas sistēmas uzsver jogas izmantošanu, kā nepieciešamu dzīves filozofijas praktisko pusi.
Kategorija: Joga | Pievienoja: laimiga (02.05.2012) | Autors: www.reikinet.lv
Skatījumu skaits: 1619 | Atslēgvārdi: joga | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]