Taro burvība

Kas ir joga un kas ir vēda?
Un kā tas viss savienojas? Un ar Ko? Vārds joga, starp citu, tiek tulkots kā saikne jeb savienojums. Arī kā ceļš un veids. Kurp ved joga? Jogi meditē, ar Paramātmu savā sirdī. Parastiem cilvēkiem tā ir sirdsbalss vai intuīcijas balss. Svētie lūdzas sirdī. Un viņus vada Svētais Gars. Bet attīrās gan vieni, gan otri. Un gan vieniem, gan otriem ir saikne ar kaut ko. Ir jāpavēro viņu dzīves, kā tieši viņi dzīvo. Un mācīties, ideālā variantā, nozīmē sekot pa pēdām. Kas mums, protams, ir pa spēkam. Nedrīkst uzņemties solījumus, kas nav pa spēkam. Viss ir jāapgūst un jācenšas darīt ar labu sirdi. Tas ir - sakārtoti, mierīgi, ar tīriem nodomiem, saprātu un plašām zināšanām, bet ir jāprot šīs zināšanas arī prasmīgi pielietot dzīvē, praksē jeb pieredzē.

"Loģiskie prāta slēdzieni nekad neved pie galīgajiem secinājumiem. Gudrie, kuru uzskati neatšķirsies no citu gudro uzskatiem, netiks celti dižo kārtā. Vēdu raksti ir pārāk plaši, lai vienkārši apgūstot tos, varētu atrast pareizo ceļu. Reliģisko principu (dharma) noslēpums slēpjas tīras dvēseles, tādas, kas ir apzinājusies sevi, sirdī. Tāpēc visas šastras vienbalsīgi apgalvo, ka tam, kas vēlas izprast patiesību, ir jāiet mahadžanu pēdās".

/Mahabharāta, Vana Parva 313.117./

"Gala rezultātā ir jāpavēro autoritātes, kā viņi dzīvojuši, ko darījuši. Jāpavēro slavenie svētie vai, piemēram, jogi un skolotāji, jāapskata viņu piemērs. Galvenais ir izprast to, ko cilvēks dara un, kāpēc tieši viņš to dara, kādi būs darba augļi, ja labi, tad var ņemt to par piemēru un censties darīt tāpat, attīrīties, sākt banāli ar ķermeni, veikt kādus varoņdarbus, ievērot askēzi, visas svarīgās un lielās lietas tiek sasniegtas tikai caur pašaizliedzību" /Mahabharāta/

Un, ja tiks darīts tas pats, ko darījuši viņi, tad arī būs labs rezultāts. Vienkārša mācīšanās neko nedos. Mācīšanās ir palīg-princips, kas kliedē sirdī mītošās šaubas. Un virzība uz patieso ceļu ir tikpat svarīgs kustības faktors. Bet vēl ir arī jāsaprot, kas ir patiesais ceļš.

Visus patiesos principus un ceļus balsta augsta morāle. Vienmēr. Ja ceļš,protams, ir patiess. Patiess ceļš – Dieva dots ceļš.

Vēdas - tās ir zināšanas, kas saka, ka joga ir jūtu un prāta kontroles veids. (Radža – pārcilvēcisku spēju attīstīšana). Bet visa joga kopumā ir viens no ceļiem. Pārējie ir: karmas ceļš, gjanas (apmācības) ceļš, atteikšanās ceļš, dievišķās mīlestības ceļš, Bhagavad-Gītā viss ir aprakstīts.

Bet kāpēc ar to visu ir jānodarbojas, jāattīstās, jāattīrās, jāmācās, kā pareizi kontrolēt jūtas, kurp, un kā tās virzīt, - tas viss ir Vēda. Bet, lai tā kļūtu vajadzīga, ir jāsaprot, kāpēc tieši mums tā ir vajadzīga.Tas arī viss.

Joga ir veids, ceļš, saikne, attīrīšanās. Vēda - tā ir ceļa zināšana.
Piemēram, pa ceļu iet gājējs, pieejot viņam un pajautājot: "Sveicināts, dārgais cilvēk, jūs no kurienes un kurp dodaties? ", atklājas, ka katram gājējam galvā ir kāda sava Vēda, un tā viņu kaut kur ved. Lielākoties turp, kurp viņš vēlas. Tā viņš arī čāpo, vai nu uz futbolu, vai uz karu, vai arī savus jutekļus apmierināt, vai arī ko citu, piemēram, pasauli izzināt, mācīties, strādāt, dziedāt, dejot, zīmēt, kalpot utt., kopumā dzīvot,bet praktiski, kaut ko uzzināt.

Lūk, arī visa joga. Kas ir vienkārši tāpēc, lai cilvēks spētu nonākt, kur vajag. Jo jāzina gan kā telti uzcelt, kā pareizi ēst, gan kā veselību saglabāt, jo ceļš ir tāls. Gan vēda, gan joga. Un ja tās abas kopā, tad labi. Cilvēks iet un zina kurp. Un tad, ja mērķis ir tā vērts, viņam ir gan spēks, gan entuziasms. Bet ja nav Vēdas, viņš šodien aiziet turp, rītdien jau atnāk atpakaļ, bet beigās nekur tā arī nenonāk. Jo nav zināšanu. Bet ja ir, tad aiziet, kur viņam vajag, jo ir trenēts un var staigāt, ne tikai lasīt grāmatiņas par pārgājieniem.

Vienkārši ar jogu un ar vēdu tagad, šajā gadsimtā, ir daudz problēmu, daudz sagrozījumu, cilvēki visu padara pārāk sarežģītu vai arī izvēlas kaut ko vienu un pārējo neievēro, bet visbiežāk izdomā kaut ko savu un patiesībā nemaz nevēlas nekur iet. Jo vajag taču attīrīties, mācīties, atteikties. Ne jau no visa atteikties, bet vienkārši dzīvot nevis sev, bet kam citam. Mēs visi šeit sirgstam ar tādu dīvainu kaiti, kas saucas «šis ķermenis esmu es, un viss, kas ar to saistīts ir mans». Un to, cik tālu cilvēks ir aizgājis, var noteikt pēc izārstēšanās no tās.

Bet kopā taču ir labi, zināšanas un ceļš. Pirms kaut kā uzsākšanas saprast, zināt, kurp jāiet un kāpēc tas jādara. Tieši izpratne, Patiesība pati piešķir jēgu un vēlmi iet. Tā ir kā Saule, kas parādās arī Vēdu pasaulē. Un ceļas tā no pirmās Visuma dzīvās būtnes- dieva Brahmas.
Kategorija: Joga | Pievienoja: laimiga (02.05.2012) | Autors: www.reikinet.lv
Skatījumu skaits: 1458 | Atslēgvārdi: joga | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]