Taro burvība

Meditācijas izmantošana rezultātu gūšanai
Lai veiktu meditāciju, ir jābūt spēcīgai motivācijai, jāizdara piepūle un jābūt pacietīgam. Nevar gaidīt momentānus rezultātus. Mums jāatceras, ka cilvēkam vajadzīgi vairāki gadi, lai kļūtu par ārstu, advokātu, matemātiķi, vēsturnieku vai zinātnieku. Tāpat, lai kļūtu par labu meditētāju, cilvēkam nepieciešams laiks, lai iemācītos kontrolēt neaptveramo prātu un nomierinātu jutekļus. Meditācijas prakse līdzinās peldēšanai pret upes straumi. Nedrīkst zaudēt pacietību, ja nav iespējams sasniegt ātrus rezultātus sākumposmā.
Ja ir nepieciešamība pielietot spēku un piespiest sevi meditēt, mēs stājamies pretī savai patiesajai dabai. Tā vietā, lai atslābinātos un atbrīvotos, mēs turamies pie sava ego un attīstām augstprātību un lepnību. Tādējādi, meditācija kļūst par ambīciju spēli, kuras mērķis ir pašlabums un sevis paaugstināšana. Meditācija ir kā labestība: tā ir spontāna pieredze, nevis kaut kas, kas var tikt piesaukts vai iegūts ar piespiedu enerģijas piepūli.

Meditācijas nepareiza izpratne


Savā bukletā ‘Kas tad patiesībā ir Meditācija’ Bhikšu Sangharakšita saka, ka daudzi cilvēki nepareizi izskaidro vārdu meditācija:
Neskaitāmas reizes es esmu dzirdējis ļaudis sakām ‘Meditācija ir prāta padarīšana par tādu kā tukšu lapu – prāta iztukšošana.’ Citi liekas domā, ka meditācija ir vienkārša sēdēšana un nekā nedarīšana. Sēdēšana un nekā nedarīšana var būt arī ir lieliska nodarbe, bet tā nav meditācija.
Dažreiz tu dzirdi cilvēkus sakām, vai rakstām, ka meditācija ir sēdēšana un skatīšanās uz savu nabu, iespējams, ka jūs pat to darāt, vai, piemēram, ka meditācija ir kāds transa veids:......vēl kāds izmanto šo vārdu ‘transs’ kā meditācijas sinonīmu. Ir arī indivīdi, kas domā, ka meditācija ir mierīga sēdēšana un kādu lietu pārdomāšana, ‘lietu skatīšana savā prātā.’ Citi atkal domā, ka meditācija ir kāds sevis hipnotizēšanas veids. Šie ir tikai populārākie un visizplatītākie izteikumi un viedokļi. Nereti meditācija tiek identificēta ar specifisku meditācijas veidu, vai ar īpašu koncentrācijas tehniku. Iespējams, netiek izprasts, ka ir vairāki meditācijas veidi - vairākas metodes - un dažādas koncentrācijas tehnikas.
Dažreiz cilvēki, kas zina tikai par kādu vienu veidu, vai kas praktizē tikai vienu veidu mēģina izskaidrot visu meditācijas praksi tikai ar šo vienu metodi, vai specifisko tehniku. Viņi var apgalvot, ka viņu metode ir vislabākā, vai pat, ka tā ir vienīgā, un ka jūs faktiski nemeditējat vispār, ja nedarāt to konkrētajā veidā, izmantojot noteikto tehniku. Citām metodēm, citām tehnikām un tradīcijām nav nekādas nozīmes.

Meditācijas nepareiza izmantošana


Kad cilvēki attīsta noteiktu sava prāta aspektu caur meditāciju, bet vēl nav garīgi nobrieduši, viņi var just dažāda veida uzbudinājumu, kas var kļūt arī bīstams. Šīs sajūtas var radīt bailes un var pat izraisīt garīgos traucējumus. Savukārt garīgi attīstīts cilvēks, kas ir ieguvis zināmu varu pār materiālo pasauli caur meditāciju, paliek rāms. Tāpat jāmin, ka meditācijas laikā mums ir jābūt pilnībā altruistiskiem. Tā kā liels spēks var tikt izmantots ļaunprātīgi un nevietā, mums vienmēr ir jābūt skaidram meditācijas mērķim. Un tās mērķis ir brīvība no neapmierinātības, nevis materiālās pasaules pārvalde.
Ir kāds uzjautrinošs stāsts par vīru, kas plātījās jogam, ka sūras un ilggadīgas prakses rezultātā viņš ir apguvis mākslu staigāt pa ūdeni. Jogs teicis, ka nav bijis nepieciešams izšķērdēt tik ilgus gadus un tik daudz pūļu tikai, lai šķērsotu upi – laivinieks būtu varējis viņu aizvest otrā krastā pret nelielu atlīdzību.
Ir jākultivē pareizs veids, lai šķērsotu Samsaras jūru (dzimšanas un nāves cikls) un sasniegtu emancipāciju. Meditācijas mērķis ir nomierināt un attīrīt prātu, lai atbrīvotos no Samsaras.
Bezprincipiāli cilvēki var attīstīt savas garīgās spējas caur meditāciju un izmantot šīs jauniegūtās spējas ļaunprātīgiem mērķiem. Bet meditācijā ir jāattīsta Iekšējā redze, lai apjaustu esošā patieso dabu un atmestu egoistiskās un patmīlīgās vēlmes. Iekšējā skatījuma meditācija ir vienīgais veids, kas palīdz cilvēkam attīrīt prātu un atbrīvo viņu no ļaunuma un egoistiskām vēlmēm.
Ir cilvēki, kas praktizē meditāciju nevis, lai sasniegtu garīgo izaugsmi, bet materiālos mērķus. Viņi grib iegūt labākās darbavietas, nopelnīt vairāk naudas. Viņi vēlas, lai sekmīgāk risinās viņu bizness un darījumi. Iespējams viņi pat nespēj saprast, ka meditācijas mērķis ir nevis vairot, bet izskaust vēlmes. Materiālistiski iemesli vilina meditētājus, bet to mērķis ir pasaulīgo lietu iegūšana un ciešanas. Ir jāmeditē, lai gūtu garīgus labumus, kurus nevar nopirkt par naudu. Pirms uzsākt meditāciju ir jāatrod spēcīgs šīs darbības definējums.
Visā pasaulē cilvēki runā par gaisa piesārņojumu, ūdens piesārņojumu un tā tālāk, bet viņi nerunā un pat neiedomājas par paša cilvēka garīgo piesārņojumu. Cilvēka prāts piesārņo visu pasauli un atmosfēru ar dusmām, skaudību, nepatiku, naidu un citiem ļauniem spēkiem. Šīs negatīvās garīgās enerģijas spēj ietekmēt normālās kosmiskās enerģijas un izjaukt visuma kārtību. Kad mūsu prātus pārņem bailes, dusmas vai uzbudinājums, mēs ne tikai indējam sevi psiholoģiski, bet arī ciešam no daudzām fiziskām kaitēm. Piemēram, dzinējs, kas tiek darbināts ilgstošu laiku, ir jāaptur un jāatvēsina, lai tas nepārkarstu. Tomēr prāts pakļaujas dažādiem garīgā piesārņojuma veidiem un tas ir jāaptur un regulāri jāatvēsina ar meditācijas palīdzību.

Šķēršļi ceļā uz progresu


Daži cilvēki pirmoreiz meditējot saskaras ar grūtībām. Viņiem ir grūti koncentrēties uz noteiktiem objektiem meditācijas laikā. Tam par iemeslu var būt nepareiza meditācijas objekta izvēle. Nepareizais objekts var radīt arī fiziskas vai garīgas problēmas, kaut arī pats par sevi nav bīstams. Tomēr, meditācija var kļūt par problēmu emocionāli nenoturīgiem cilvēkiem, kam ir sarežģīti uzturēt prāta līdzsvaru. Iesācēji var justies apjukuši savas vēlmes pēc iespējas ātrāk un nekavējoties gūt labus rezultātus.
Ja jūs izprotat prāta dabu, jūs zināt, ka nav viegli sasniegt momentānus rezultātus. Mēs esam dzirdējuši par pārāk centīgiem vīriešiem un sievietēm, kas burtiski iziet ārpus sava prāta jeb zaudē prātu, bet viņi ir bijuši pārāk godkārīgi, ar nepareizu attieksmi pret meditāciju un nav bijuši pietiekami labi apmācīti. Stūrgalvība, ilūzijas, halucinācijas un maldi patstāvīgi piesārņo prātu. Lai izskaustu šādus garīgos piesārņojumus un traucējumus, ir ļoti jāpacenšas, jādara tas ar uzticību un precīzu mērķa definējumu. Iespējams tam sekos labi rezultāti. Lai progresētu meditācijā ir jābūt pacietīgam.
Austrumu kultūrās, pacietība ir būtisks un svarīgs tikums. Prāts jāpakļauj kontrolei pakāpeniski. Nevar uzreiz tiekties uz visaugstākajiem stāvokļiem bez rūpīga un sistemātiska treniņa. Meditācija ir viegls veids kā atbrīvoties no prāta piesārņojuma. Ja cilvēki vēlas gūt ‘panākumus’ vai ‘sasniegumus’, lai plātītos ar tiem citiem, viņi ļaunprātīgi izmanto šo garīgās kultūras paņēmienu.
Ir jāievēro morāles principi un skaidri jāizprot, ka lai meditācija nestu augļus, domas par pasaulīgajam panākumiem ir jāatmet. Ideālā gadījumā, ir jāmācās pieredzējuša skolotāja vai instruktora vadībā. Bet pāri visam, nekad nevajag steigties sasniegt pārāk daudz pārāk ātri.

Meditācijas Ceļš


Meditācijas ceļš ved mūs caur– morāli, koncentrāciju un gudrību. Sākumā mums ir jāattīsta mūsu morāle, brīvprātīgi aplūkojot noteiktus morāles principus un vērtības. Tas ir laba reliģiska dzīvesceļa pamats. Ja mēs pārkāpjam visuma cēloņu un seku likumu (karmu), mēs agri vai vēlu saskaramies ar negatīvām sekām. Ja katrs cilvēks šai pasaulē izstarotu mīlošo-labestību, līdzcietību un izpratni, būtu mazāk baiļu, bažu, satraukuma un neuzticēšanās. Katrs spēj dzīvot mierā.
Pēc tam mums ir vairāk jākoncentrējas uz garīgo attīstību, kas atvēsina prātu un sniedz mieru. Tā ir samadhi, dziļā koncentrācija. Kad prāts tiek nomierināts, mēs sasniedzam realizāciju. Caur meditāciju mēs varam nomierināt prātu un izprast visuma gudrību. Tas ir mūsu mērķis.
Paļāvība un izpratne, kuru mēs iegūstam meditācijas laikā, ir ļoti svarīga un palīdz mums apiet nevajadzīgus satraukumus un šķēršļus. Dažreiz mēs domājam, ka mūsu problēmas ir ļauno garu, rēgu vai melnās maģijas ietekmes sekas un tiecamies turēt aizdomās un vainot citus savās problēmās. Mums vajadzētu mēģināt izprast dzīves patieso dabu. Mēs meditējam ne tikai, lai sevi garīgi attīstītu, bet arī, lai varētu uzturēt līdzsvaru savā ikdienas dzīvē. Attīstot pacietību un iecietību jeb toleranci, citi vairs nevarēs mūs tik viegli izprovocēt, mēs spēsim redzēt un izprast lietas tādas, kādas tās patiesībā ir.
Attīstot prātu , kultivējot tikumus un pozitīvās īpašības, ievērojot morāles normas un disciplīnu, mēs izjūtam patiesu brīvību. Tas padara mūs pateicīgus tiem, kas to ir sasnieguši. Mēs augsti godājam viņus. Laimīgi tie, kas ir sasnieguši mieru un apmierinātību.

Visaugstākais pakalpojums, ko cilvēks var sniegt sabiedrībai ir atturēties no ļaunuma. Attīstīts un izglītots prāts var sekmēt cilvēces labklājību un laimi. Meditācija nav vienkārši laika kavēklis. Tā virza meditētāja prātu uz mīlestību un gudrību, un ļauj viņam atrisināt neskaitāmas cilvēku problēmas un arī apgaismot citus. Caur meditāciju mēs kļūstam spējīgi pieņemt pareizo lēmumu, gadījumā, kad jāizšķiras par vienu vai otru ceļu. Šīs īpašības nekur nevar nopirkt. Ne par kādu naudu nav iespējams nopirkt meditācijā gūstamos labumus.

Mēs varam sākt aplūkot garīgo dzīvi – no kuras būtībā sastāv Augstākā Evolūcija. Mēs varam teikt, ka tā pastāv nepārtrauktā progresijā no zemākā uz augstāko, un pat vēl augstāk, esamības un apziņa līmenī: no jutekliskās pieredzes pasaules pie garīgās un garīgo formu pasaules, no garīgās un garīgo formu pasaules pie bezformu pasaules, un no bezformu pasaules uz Nirvānu jeb Apgaismību.
Kategorija: Joga | Pievienoja: laimiga (03.05.2012) | Autors: www.reikinet.lv
Skatījumu skaits: 1568 | Komentāri: 1 | Atslēgvārdi: meditācija | Reitings: 1.0/1
Komentāru kopskaits: 1
0
1  
31.08.2010
1. Iveta Ra (Brita)
Ļoti labs stāsts un pamācoš.

Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]