Taro burvība

Par Tibetas jogu
Tibetas joga - tā ir psihotreniņa sistēma, kurā relaksācija (atslābināšanās) ir apvienota ar enerģijas akumulāciju organismā. Kum-njaijas atveseļojošo efektu nosaka galvas smadzeņu garozas enerģijas virzīšana uz ķermeņa zonu, kas atrodas pilnīgā atslābinājuma stāvoklī, kas savukārt rada lokālo dziedinošo enerģiju. Specifiskas pozas, kustības, elpošana, apcere un... domas neesamība – tas viss - kum-njaija, unikāls tibetiešu ārstnieciski atveseļojošs psihotreniņš, kas papildina citas austrumu sistēmas, paplašinot sevis realizācijas iespējas. Relaksācijas-enerģētiskā psihotreniņa sistēma ļauj aktīvi pilnveidot biolauku un vadīt organisma dziedinošo enerģiju.
Kum-njaijas mērķis - cilvēka atbrīvošana no personīgā negatīvā emocionālā fona, neapmierinātības sajūtas, garīgā satraukuma, lokālām fiziskām sāpēm. Ar tās palīdzību var izstrādāt noturīgu prieka pilnu dzīves uztveres stāvokli, kā arī nostiprināt fizisko un psihisko veselību. Visi kum-njaijas paņēmieni un vingrinājumi ir vērsti uz pozitīvās sākotnes veidošanu, pirmkārt, iekšējās dzīvības enerģijas attīstīšanu.
Saskaņā ar tibetas jogu cilvēka uzdevums ir iemācīties radīt savā organismā smalkas prānas strāvas, tiekties uz to apzināšanos, radīt līdzsvaru starp šūnu un smadzeņu enerģiju, kas ļauj atbrīvoties no sasprindzinājuma, stabilizēt emocionālo sistēmu, stimulēt jūtas, radīt fizisko un garīgo līdzsvaru.
Sevišķu lomu smadzeņu, nervu sistēmas, psihes, visu orgānu un organisma darbības stāvokļu noteikšanā senie Austrumi piešķir elpošanai. Absolūts austrumu prakses gan empīrisks, gan zinātnisks ieguvums ir doma par gaisa enerģijas tiešu saikni ar cilvēka iekšējo enerģiju, viņa pašsajūtu un veselību. Kum-njaijas sistēmā pašizziņas realizācijas metodes pamatkomponents ir elpošana.
Tibetas elpošanas terapijas koncepcija radās seno indiešu un seno ķīniešu elpošanas sistēmu ietekmē. Saskaņā ar šo koncepciju pastāv ārējā un iekšējā elpošana. Ārējā ir dažāda dziļuma un intensitātes ierastā elpošana (caur degunu vai muti). Iekšējo elpošanu raksturo nenozīmīga krūškurvja kustība, ļoti mierīga, īsa un maiga ieelpa, un brīva pasīva izelpa (mute ir nedaudz pavērta, mēle pieskaras mīkstajām augslējām). Pēc seno austrumu priekšstatiem, ir ļoti svarīgi apzināties savu personīgo elpošanu, «neizšķērdēt» to, elpot mierīgi, nemanāmi, īsi un maigi. Senie gudrie pamanījuši, ka elpošana un smadzeņu stāvoklis ir savstarpēji saistīti un nosaka viens otra stāvokli. Ir svarīgi pētīt savu elpošanu un izprast tās saikni ar smadzeņu stāvokli. Iekšējā elpošana nes mieru, nomierina, rada komforta sajūtu un piepilda cilvēka emocionālo pasauli ar neparastām sajūtām. Tieši šāds elpošanas veids nodrošina organismam tik nepieciešamās enerģijas, kas ir cilvēka dzīvības potenciāls, nonākšanu tajā.
Austrumu pieredze liecina: jo vienmērīgāka elpošana, jo mierīgāks ir cilvēks. Maksimāla elpošanas sakārtošana ļauj sajust, ka šis process ir organisma enerģijas vairošanas avots, kas rada dziļas pozitīvas izjūtas un sniedz atveseļojošu un ārstniecisku efektu. Sadaloties no viena orgāna pie otra caur kanāliem-meridiāniem, bet pēc tam koncentrējoties psihiskajos centros, – čakrās, un dažādās ķermeņa daļās, tā ir spējīga izraisīt noteiktas emocionālas un fiziskas reakcijas. Iekšējā elpošana ļauj pārveidot organismā nonākošo dzīvības enerģiju un savienot to ar garīgo, t.s., prāta enerģiju. Pateicoties šādai elpošanai var viegli un ātri atbrīvoties no fiziskā sasprindzinājuma, funkcionālajām blokādēm un somatiskiem traucējumiem.
Atbilstoši austrumu tautas medicīnas priekšstatiem, domas koncentrācija uz noteiktām ķermeņa daļām vai orgāniem ļauj dzīvības enerģijai piepildīt un atveseļot tos uz iekšējās elpošanas rēķina.
Cilvēka organismu raksturo enerģētiska struktūra, kurai ir savi centri – smalko enerģiju ievades un izvades vietas. Enerģētisko struktūru var attēlot kā spirāli, kas sākas galvvidū. Enerģija, kas kopā ar gaisu ieplūst ieelpas laikā, savienojas ar organisma enerģiju, kas pastāvīgi atrodas ķermenī. Elpošanas enerģija ir, pirmkārt, saistīta ar kakla centru, kas atmodina organisma enerģiju un koordinē tās kustību. Iemācīties savienot un līdzsvarot enerģijas elpošanas laikā un tieši šajā centrā, ir daudz vieglāk nekā citos centros.
Vēršoties pie Tibetas, Ķīnas, Japānas un Indijas tautas medicīnas prakses, jāatzīst, ka mēs, rietumu civilizācijas pārstāvji, esam ievērojami atpalikuši elpošanas terapijas empīriskās pieredzes ziņā. Mēs nemākam vadīt savu elpošanu, neapzināmies nesaraujamo saikni starp elpošanas veidu, tā kvalitāti un cilvēka enerģētisko potenciālu. Bet tas taču ir unikāls organisma pārveides ceļš, aktīvs saslimšanu novēršanas līdzeklis, optimālu organisma funkcionēšanas nosacījumu nodrošinātājs, kas rada priekšnoteikumus personības fiziskajai, psihiskajai un garīgajai attīstībai.
Kategorija: Joga | Pievienoja: laimiga (02.05.2012) | Autors: www.reikinet.lv
Skatījumu skaits: 1759 | Atslēgvārdi: joga | Reitings: 5.0/1
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]