Taro burvība

Prāta spēju attīstības neizmērojamās iespējas JOGĀ
Mūsdienu psiholoģijā termins prāts tiek izmantots pilnīgi citā kontekstā; te tas nozīmē smadzeņu funkcionālo aspektu, kas atbild par domām, gribu un jūtām. Smadzenes ir materiālā realitāte un prāta instruments, bet pats prāts, kā tāds, materiāli nepastāv. Mūsdienu zinātnieki ir uzsākuši nemateriālās īstenības meklējumus materiālajās smadzenēs un to divās puslodēs. Viņi meklē psihi jeb dvēseli. Seno gudrību būtība lej gaismu pār šo jautājumu un, rūpīga tās izpēte un salīdzinājums var daudz ko piedāvāt šajā lauciņā. Mūsdienu psiholoģijas un medicīnas zinātnes nozarēs šī patiesība tiek izprasta tikai līdz zināmai pakāpei. Līdz pakāpei, kurā senās zināšanas tiek pētītas un vairāki zinātnieki velk paralēles un savstarpējās saiknes starp šo patiesību un saviem personīgajiem novērojumiem. Šodien un šajos laikos mēs esam nodarbināti ar harmonijas veidošanas iespējām starp racionālo un emocionālo jeb garīgo pieeju, tā tuvojoties cilvēka psihei jeb dvēselei. Metodes, kuras pielieto šīs divas sistēmas – modernā un senā – pašos pamatos ir atšķirīgas. Jogi tuvojas dvēselei, meklējot tās pēdas un cēloņus prātā un apziņā. Savukārt, psihologi, mēģina to definēt, pētot uzvedību. Senās jogas formula paredz sevis atklāsmi caur sevis-izpēti; zinātniskā pieeja šodien pēta citus cilvēkus, tā vietā, lai vērotu Sevi jeb to Es, kas ir katrā. Psihologi un citi zinātnieki, meklējot apziņu, pēta indivīdus un grupas, tā mēģinot noteikt prāta atšķirīgās dimensijas. Joga ne tikai apraksta visus garīgos un prāta stāvokļus, kā arī to aspektus un dimensijas, bet arī piedāvā praktiskas spēles, kuras var izspēlēt ar prātu, lai iegūtu kontroli pār tā funkcionēšanu, gūtu mieru un atbrīvotos no ciešanām un mokām, ko izraisa prāta svārstības un modifikācijas. Jogu raksturo praktiski paņēmieni, ar kuru palīdzību cilvēks var pacelties pāri un iziet ārpus ierastajām prāta funkcionēšanas robežām.
Atstājot malā tās garīgo nozīmi, Jogas filozofijai ir arī morāla nozīme, un tai ir liela vērtība ikdienas dzīvē. Jogas principi ir labu savstarpējo attiecību un kolektīvā miera pamatakmens. Jogas pamatjēdziens ir izteikts novēlējumā:

Same bhavantu sukhina Sarve sant niramaya
Lai visi ir laimīgi, lai visi ir mierā.

Jogas filozofijā ietvertie principi ir universāli un paver tiešām plašas absolūti visu prāta spēju pilnīgas attīstības un progresa iespējas. Tie sniedz cilvēkam, kas darbojas caur Jogu, spēju pēc savas vēlēšanās apturēt visas prāta modifikācijas. Pastāvīga sevis ierobežošanas prakse palīdz cilvēkam kļūt centrētam uz kaut ko vienu un mierīgam. Tāpat tā bez īpašas piepūles aptur jeb apklusina iekšējo dialogu. Sadhana Jogas (prakses) auglis ir spēja pacelties pāri likstām, pārveidot izziņas spējas, uztveres pasauli un ķermeņa piesaisti sajūtām. Tā sniedz prātam vienvirziena vērsumu, nedalītu uzmanību, mūžīgo mieru, tā maina uzvedības modeļus un, visbeidzot, apgaismo.
Prāta vienvirziena vērsums ir visnoderīgākā īpašība šajā straujajā augsto tehnoloģiju laikmetā. Miers mūsos un visur ap mums, bez traucēkļiem vai nemiera, ir sevis atklāsmes būtība. Mums ir individuāli jāizprot savs apslēptais potenciāls. Mums nepieciešama sevis-izpēte. Mums ir jāasociē sevi ar mikrokosmu un jāsaprot mūsu attiecības ar makropasauli. Visas fiziskās zinātnes sliecas iedalīt cilvēku vairākās daļās, bet garīgās zinātnes uztver vienotību, kas slēpjas šajā daudzveidībā. Kaut arī ir noderīgi izpētīt visu daļās, tāpat, no šīm daļām ir jārada viens vesels un jāatrod sava personīgo vieta attiecībā pret citiem, kas ir tādas pašas daļas. Pārāk daudz individuālisma, subjektivitātes un uzmanības pret savām personīgajām interesēm rada plīvurus - un aizver progresīvās domāšanas logus. Pārāk liels uzsvars uz individuālo Es rada vientulības sajūtu un
pesimismu. Zinot to, Jogas sistēma ir noteikusi piecus prāta klasifikācijas stāvokļus:

  • Autisms
  • Apstulbums
  • Nemiers
  • Vienvirziena vērsums
  • Apslāpēšana

1. Autisms


Šajā stāvoklī cilvēkam nav nedz pacietības, nedz prāta spēju, kas nepieciešamais pārjutekliskām objekta pārdomām, kā rezultātā viņš nevar nedz domāt, nedz izprast kādu smalku principu. Intensīva skaudība vai ļaunprātība var dažreiz ļaut prātam sakoncentrēties, bet tā nav jogas koncentrācija.

2. Apstulbums


Šajā prāta stāvoklī, apsēstība ar visu to, kas skar sajūtas, neļauj cilvēkam pārdomāt smalkos principus. Par piemēru var kalpot kāds, kas ir apmāts ar domām par ģimenes labklājību vai bagātībām.

3. Nemiers


Šis stāvoklis nav pielīdzināms kšiptas stāvoklim. Visgarīgākajiem entuziastiem pamatā sastopams šis prāta tips - prāts, kas dažreiz var būt mierīgs, dažreiz uztraukts. Būdams mierīgs, uztrauktais prāts var izprast smalko principu patieso dabu un var pārdomāt tos ilgstošu laika periodu. Bet, kaut arī koncentrēšanās ir iespējama arī nemierīga prāta gadījumā, tā nav ilgstoša. Atbrīvošanos nenodrošina tikai koncentrēšanās, kad prāts, ir kā ierasti, nemierīgs, jo, kad koncentrēšanās ir galā, atkal atgriežas nemiers. Kamēr prāts nav brīvs no nemiera, un nav nostabilizējies pastāvīgs vienvirziena vērsums, nav iespējams sasniegt glābiņu.

4. Vienvirziena vērsums


Patandžali, Joga Sūtras sastādītājs, ir definējis to kā prāta stāvokli, kurā beidzoties vienai domai, nāk cita doma, kas ir saskaņā ar iepriekšējo domu; un kad pastāvīgi turpinās šī secība, prāts tiek saukts par "vienvirzienā" vērstu. Lēnām tas kļūst par prāta ieradumu, gan apziņas nomoda, gan miega stāvoklī. Kad ir apgūts vienvirziena vērsums, cilvēks
sasniedz sampradžnata samadhi. Šī samadhi (svētlaime) ir patiesā jogas samadhi, kas ved pretī glābiņam.

5. Apslāpēšana


Šis ir no domām brīvs stāvoklis. Patāvīgi praktizējot domu apslāpēšanu, cilvēks var patiešām izprast vārdu un formu pasauli kā prāta produktu. Kad prāts pārtrauc pastāvēt šī termina praktiskajā nozīmē, viss pārējais pazūd.
Parasti prāts funkcionēr trīs dažādos stāvokļos:


  • Nomoda apziņa
  • Apziņa miegā
  • Dziļais miegs

Nomoda apziņas stāvoklī cilvēks darbojas koordinācijā ar augšējām un apakšējām smadzenēm un divām puslodēm. Miega stāvoklī cilvēku vada neapzinātais prāts, kas atrodas apakšējās smadzenēs; sapņi kļūst par apspiesto vēlmju, kas saistītas ar cilvēka dzīvniecisko dabu, piepildījuma instrumentu.Tikai tie, kas ir apguvuši vienvirziena vērsumu, spēj to sasniegt miega stāvoklī. Pastāvīgs vienvirziena vērsums ir cītīgas jogas prakses un sevis ierobežošanas auglis. Kad cilvēks sasniedz šo stāvokli, viņš paceļas pāri zemākajām smadzenēm (neapzinātajam prātam) un sāk dzīvot svētlaimes stāvoklī, sampradžnata samadhi jeb mainītā prātā stāvoklī, kurā tā svārstības un modifikācijas ir apslāpētas; tā ir apziņa dziļā miega laikā. Ir arī ceturtais stāvoklis, ceturtā dimensija. Jogas terminoloģijā to dēvē par tiriju, neapzinātās apziņas stāvokli. Pēdējā laikā mūsdienu psiholoģijas praktiķi ir sākuši interesēties par šo stāvokli, kurā apzinātais prāts ir apslāpēts, bet pastāv arī pilnīga apziņa. Šis stāvoklis tāpat zināms kā "mainītais apziņas stāvoklis." Jogas zinātne cenšas izveidot miera atmosfēru un pastāvīgu vienvirziena vērsumu. Tā tiecas uz domas un darbības vienotību; nosaka prāta attīrīšanas inztrumentus; sniedz izpratni; aptur iekšējo dialogu; un palīdz sasniegt iekšējo klusumu. Tā rada nepieķeršanos; uzlabo fizisko un garīgo veselību; sniedz padomus cilvēkam īpašas diētas izvēlē, kas nepieciešama konkrētas disciplīnas gadījumā un sevis ierobežošanai; kā arī paplašina apziņu. Ir dažādi jogas zinātnes veidi, tieši tāpat kā ir dažādi cilvēka temperamenti.
Kategorija: Joga | Pievienoja: laimiga (03.05.2012) | Autors: www.reikinet.lv
Skatījumu skaits: 1329 | Atslēgvārdi: joga | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]