• Sākums
  • Sākums » Publikācijas » Dziedniecība » Psiholoģija

    Ciltskoks, tā pētīšanas metode un nozīmība
     

    Ciltskoka pētīšana ir interesanta un kā izrādās arī ļoti noderīga nodarbošanās. To var veikt ikkatrs, kam vien rodas par to interese, bet šiem ciltskoka pētījumiem ir svarīga loma arī ģimenes psihoterapijā. Iepazīstot ģimenes vēsturi vairākās paaudzēs, ir iespējams plašāk paraudzīties uz konkrētā cilvēka patreizējām problēmām, un pastāv lielāka iespēja izvairīties no dažādām negācijām, profilaktiski tās novēršot.
    Genogramma ir trīs – četru paaudžu iekšējo savstarpējo attiecību sistēmas strukturēta diagramma. To izveidoja M.Bouvens 1978.gadā (Bowen, 1978) ģimenes terapijas pieejas ietvaros, un pēta vairākas vienas ģimenes paaudzes. Šīs metodes mērķis – parādīt, kā uzvedības paraugi un savstarpējo attiecību iekšējās sistēmas tiek nodotas no paaudzes uz paaudzi, un kā tādi notikumi kā nāves, slimības, lieli profesionāli panākumi, pārbraucieni uz jaunu dzīves vietu, ietekmē mūsdienu uzvedības paraugus un iekšējās sistēmas diādes un trīsstūrus. Genogramma ļauj psihoterapeitam un ģimenei pilnīgu bildi, apskatot visus fenomenus un ģimenes dzīves notikumus. Dažreiz izgaismojas tas, kas nav bijis zināms dažiem ģimenes locekļiem. Šai pieejai ir daudz kopēja ar tradicionālajām pieejām, apkopojot ģimenes vēstures faktus, bet galvenā atšķirība ir strukturēšana un ģimenes datu kartes sastādīšana.
    Genogrammu izmanto, lai ilustrētu savstarpējo attiecību iekšējās sistēmas specifiku, simbolus, kas līdz ar citiem faktiem tiek izmantoti, atainojot ģimenes locekļu savstarpējās attiecības un to pozīcijas ģimenes sistēmā. Tāda diagramma ir kā ģimenes karte.
    Kad ir savākta informācija par katru ģimenes locekli: vārdi, vecums, precību laiki, miršanu, šķiršanos, dzimšanu, var pāriet pie tādu svarīgu datu apkopošanas kā ģimenes sistēmas funkcionēšanas – kontaktu biežums un kvalitāte, emocionālā atšķirtība, faktori, kas noved pie konfliktiem un trauksmes, noslēgtības – atvērtības līmenis ģimenes subsistēmā un ģimenē kopumā. Ģimenes scenāriji, vērtības, likumi, vīrišķie un sievišķie uzvedības standarti, kas arī var tikt izpētīti intervijas laikā balstoties uz šo tehniku.
    Metodikas mērķis – iegūt diagrammu, kas atspoguļotu paplašinātas ģimenes vēsturi, kā minimums trijās paaudzēs. Šo darbu var veikt jebkurā laikā, uzsākot regulāras tikšanās ar ģimeni, un izpaužas kā informācijas vākšana par ģimeni, lai labāk izprastu problēmas, un meklētu ceļus to risināšanā. To parasti dara visu ģimenes locekļu klātbūtnē, kas ir spējīgi klausīties un uzņemt informāciju, tai skaitā arī bērnu. Pieņemot, ka ģimenes locekļiem šī informācija ir interesanta un viņi grib zināt sīkumus par saviem radiniekiem.
    Saruna parasti sākas ar ģimenes problēmas simptomu novērtējumu: kam tas tiek novērots, kad pirmo reizi parādījās un kāda bija to klīniskā norise. Fiziskie, emocionālie un sociālie simptomi tiek apskatīti kā emocionālo savstarpējo attiecību disfunkcionalitātes izpausmes, bet simptoma nesēja uzvedība atspoguļo to, kā trauksme izpaužas un tiek pārvarēta konkrētajā ģimenē. Pirmreizējo izpausmju laika rāmji un sekojošie simptomu pastiprinājumi var būt saistīti ar citiem notikumiem ģimenes dzīvē, tādiem kā, piemēram, tuvākā radinieka nāvi.
    Pēc tam seko ģimenes vēstures apraksts sākot ar to laiku, kad satikās vecāki, līdz pat šim laika momentam. Te būtiska nozīme ir laulāto vecumam, tiešs viņu tikšanās datums, tas, ar ko viņi nodarbojās, kad bija tikai saderinājušies, t.i., līdz laulībām, laulības, kas notika līdz pirmā bērna piedzimšanai, bērnu dzimšanas secību ietekme uz fiziskajām un psiholoģiskajām īpatnībām, kur ģimene dzīvoja un, kad tieši pārbrauca uz citu dzīves vietu, īpaši nozīmīgi ir, ja pārbraucieni ir bijuši ļoti tuvi vai ļoti tāli no vecāku ģimenes.
    Informācija par veselību, izglītību un profesionālo karjeru, par katru no vecākiem. Visi šie fakti tiek apkopoti šajā sarunu posmā.
    Tālāk jau tiek apspriesta paplašinātas ģimenes vēsture, kā no mātes, tā arī no tēva puses. Te kā minimums vēlams uzzināt par mātes un tēva brāļiem un māsām, par emocionālo atmosfēru viņu vecāku ģimenēs, par to, ar ko nodarbojas katrs ģimenes loceklis patreiz. Precīzi notikumu datumi, kas bijuši vecāku ģimenē, ir nozīmīgi tāpēc, ka tie var korelēt ar notikumiem nukleārā ģimenē.
    Psihoterapeits genogrammas struktūru izmanto, lai izskatītu jautājumus, kas saistīti ar fiziskām un emocionālām robežām konkrētajā ģimenē, subsistēmu atvērtību un noslēgtību, ģimenes locekļu savstarpējo attiecību paraugu un saskarsmes jeb komunikācijas daudzveidību vai ierobežotību starp viņiem. Tādi saturiskie faktori kā kulturālā, etniskā un reliģiozā piederība, sociāli – ekonomiskais līmenis, tas kā ģimene sadarbojas ar savu sociālo vidi, arī tiek ņemts vērā.
    Līdz ar informācijas saņemšanu tā tiek fiksēta ar speciāliem simboliem. Pastāv vispārpieņemti apzīmējumi, bet katram ir tiesības izvēlēties sev pieņemamākos, lai vieglāk izprastu kopainu. Apzīmējumi, kuriem būtu jābūt šādā genogrammā ir : vīrietis, sieviete, dažāda veida attiecības (piemēram, precēti, šķīrušies, dzīvo kopā un tml.),konflikta attiecības, fizisko un emocionālo saišu saraušana starp diviem cilvēkiem, nāve, aborti, nedzimis bērniņš, īpašas attiecības vai alianses vai attiecības ar bērnu – favorītu, identificētais pacients, bērns mātes miesās utt. Ar šo u.c. apzīmējumu palīdzību tiek veidotas genogrammas.
    Genogramma ietver sevī milzīgu informācijas daudzumu, kas tiek pasniegta shematiskā veidā nelielā telpā, kas ļauj aptvert visu ģimenes vēsturi. Darba procesā, balstoties uz šo metodiku, ģimenes locekļi gūst iespēju pašidentificēties, uzzināt , kas patiesībā notiek viņu ģimenē, par savām vēsturiskajām saknēm un kā tas ietekmē patreizējās attiecības ģimenē.
    Strādājot ar genogrammu, psihoterapeits var palīdzēt ģimenei pārvarēt emocionālo atsvešinātību vai pārrāvumus, atbrīvoties no disfunkcionāliem trijstūriem un samazināt saspringumu attiecībās, t.i., veicināt pozitīvas pārmaiņas ģimenes sistēmā. Bez tam genogramma ir diezgan spēcīgs diagnostikas līdzeklis, kuru var pielietot konkrētu teorētisku orientāciju virzienā, dotais profesionālis.
    Tas ir arī savdabīgs savas personības izzināšanas un iepazīšanas veids.

    Kategorija: Psiholoģija | Pievienoja: sofi (20.05.2012) | Autors: www.reikinet.lv
    Skatījumu skaits: 2721 | Atslēgvārdi: ciltskoks | Reitings: 0.0/0
    Komentāru kopskaits: 0
    Vārds *:
    Email *:
    Kods *: