Kā pareizi strādāt ar sevi, lai gūtu ātras izmaiņas
Cilvēka instruments ir pats cilvēks, kuram jāstrādā ar sevi un jāuzlabojas.

Ar ko jāsāk?


1. Jebkura situācija, kas kaut kādā veidā neizdodas, kura atstājusi nepatīkamas emocijas (skatiens, saruna, ģimenes situācija un tml.). ir divi parametri, pēc kuriem noteikt vai viss kārtībā, vai tomēr nē. Pirmais ir vesela dvēsele – izpaužas kā prieks, laime, mīlestība un cieņa pret citiem, labsajūta, piesardzība, filozofiska kosmosa izjūta, atbildības sajūta... Slima dvēsele – vientulība, žēlums pret sevi vai citiem, bailes, bēgšana no citiem, kauns, vainas apziņa utt.
2. Visādas sāpes, neērtības ķermenī, diskomforts organismā. Sāpes izsauc zemapziņa, gribot kaut ko pateikt (arī sapnī tā var to izdarīt). Zemapziņa ar mums runā arī caur dažādām situācijām, ko cilvēks bieži vien nodēvē par sagadīšanos, nejaušību vai veiksmi (neveiksmi).
3. Sapņi, parādības. Dažādas balsis, skaņas un sajūtas.
4. Jebkuras filmas, grāmatas, gleznas, kuras atstāj kaut kādu iespaidu. Viss, kas ir manī aizķeras, ja ir saistībā ar mani.
5. Jebkurš mans radošais darbs var kaut ko par mani pateikt.
6. Atmiņas var būt kā enerģijas avots.
7. Atgadījumi, piedzīvojumi, nejaušības.
Tātad vispirms esam noskaidrojuši, ka jāsāk novērot, kas ar mums notiek, jāanalizē situācijas, kuras neatstāj vienaldzīgu. Augstāk minētas dažādas situācijas un varianti, kam jāpievērš uzmanība. Kad ir zināms, kas liecina par to, ka kaut kas nav kārtībā, tad sākas pats grūtākais un interesantākais darbs ar sevi.

Kā strādāt ar sevi?


  • Pirmais darbs ir satikties aci pret aci ar to, kas ir noticis. Citiem vārdiem ar to savinoties. Kā to izdarīt? Situāciju var uzrakstīt, izstāstīt vai uzzīmēt. Tas palīdz izprast notikumu vai situāciju. Bērni parasti izstāsta to vienam, otram un trešajam, tā viņiem paliek labāk.
  • Darbs ar sapņiem un citiem sižetiem.
    - Izdala atsevišķus simbolus, konstatē dažādas lietas – ar ko runāju, kur, kādos apstākļos.
    - Izskata šos simbolus. Izanalizē kurš kādas emocijas izsauc, kādas jūtas...
    - Pēc tam apstrādā simbolus ar asociācijām. Piemēram, sapnī redzēts logs. Katram tas asociējas ar kaut ko citu, tāpēc nav vērts meklēt „sapņu tulkus”, ieklausieties pats sevī, tur atbilde ir. Tādā veidā veidojas asociāciju virkne. Rodas drāma, kas notiek manī.
    - Jāatšifrē, kas ar darbojošām personām notiek. Kas notiek starp viņiem, kāpēc. Atcerieties, ka katrs personāžs ir daļa no paša cilvēka. Ja mans sapnis, tad daļa no manis.
    - Vēl viens variants – sacer pasaku pats (uzraksta to). Tas, kas ir aktuāls noteikti iznāks uz āru. Zemapziņa ir ļoti gudra un vienmēr ir gatava pateikt priekšā, ja vien mēs gribam to dzirdēt un redzēt.
    - Ja nav iespējams izrunāties ar cilvēku, kurš iesaistīts konkrētajā notikumā, kas izraisījis zināmas emocijas (viņš ir miris, aizbraucis vai vienkārši negribas), tad runā mainītās lomās.
    Tie ir daži padomi un norādes kā var strādāt ar sevi. Varianti ir ļoti daudz, ja vien ir vēlēšanās kaut ko mainīt savā dzīvē, attīstīties un pilnveidoties. Vieglāk ir neko nedarīt un gausties par neveiksmēm un neizdevušos dzīvi. Pēc viena neizdevušās mēģinājuma atmest visam ar roku. Kāds gudrs vīrs pirms pāris gadsimtiem teica šādus viedus vārdus: „nekad neaizmirsti, ka tu nevari samaitāt citu mūžu, kā vien to, kuru dzīvo, un nevari dzīvot citu mūžu, kā vien to, kuru esi samaitājis.”

Pat tad, ja tev jau ir astoņdesmit gadu, tu vari sākt visu no nulles punkta un paveikt to, ko tev tavā dzīves laikā vajadzēja paveikt.
Reiz biju aizgājusi pie sava Skolotāja ar vienu vienīgu jautājumu, kāpēc es neko nevaru paspēt, ko esmu iecerējusi. Bieži pametu darbus pusdarītus un ķeros pie cita, tādā veidā nepadarot neko tikai ieviešot vēl lielāku haosu savā dzīvē. Kad jautājums bija izskanējis skaļi, es pati sapratu atbildi – man ir bail, ka dzīve iet tik ātri un es nepaspēšu izdarīt visu ko vēlos. Vai arī jums kādreiz tā ir licies, ka 24 stundas diennaktī ir par maz?
Tad es pārtraucu savu monologu un paskatījos uz Skolotāju. Viņa acīs bija pilnīgs miers un balss skanēja nomierinoši: katram ir dots tik daudz laika, lai viņš pagūtu izdarīt to, ko Visums ir paredzējis. Saskaņā ar Līgumu, kurš noslēgts debesīs, mums katram ir dotas vienādas iespējas realizēt visu, kas paredzēts. Atšķirība ir vien tajā apstāklī, ka katram no mums ir paredzēts kaut kas cits – vienam ir lemts būt par vadoni, bet cits būs tas, kurš vadonim palīdzēs īstenot viņa idejas.
Neviens šajā situācijā nav lielāks vai mazāks, jo abi divi nevar pastāvēt viens bez otra. Kāds varētu iebilst, kur tad paliek cilvēka paša griba. Patiesībā cilvēks savu gribu ir jau izteicis ierodoties uz Zemes – izvēloties konkrētu Valsti, reģionu, ģimeni, kā arī apkārtējos cilvēkus. Nekas nav sagadīšanās, viss ir mūsu gribas sekas. Ja esam izvēlējušies grūtāku ceļu, tad mums tas ir nepieciešams, ja vieglāku, tad, iespējams, šajā dzīvē esam to nopelnījuši ar iepriekšējām dzīvēm, lai gan viss ir nosacīts.
Mums šķiet, ka kādam bagātniekam veicas, viņš iegūst visu, ko vēlas, Laimes māte viņu nēsā uz savām rokām. Maldi, maldi, maldi... Visu nosaka darbs ar sevi, savas domas, mērķi un ieguldītais darbs mērķu sasniegšanā.
Var jau kādu laiku, kā Ivanuška krievu tautas pasakā gulēt uz krāsns un sapņot, bet pienāk brīdis, kad ir jāceļas un jāiet uz āliņģi, lai to līdaku noķertu. Biežāk palasiet pasakas saviem bērniem, padomājiet par tām. Visas dzīves gudrības tajās tiek pasniegtas tik vienkāršā veidā, tikai nevajag visu uztvert burtiski, jūs taču esat Cilvēks, domājoša būtne, un bez darba nav rezultātu.
Bez sapņiem un plāniem nav iespējams kaut ko sasniegt, gluži vienkārši ir jāzina, ko gribas, bet tam ir atvēlēts zināms laiks, kurš nav mūžība. Lai veiktu tūkstošiem jūdžu garu ceļojumu, ir jāsper pirmais solis un pusceļā apstāties ir lielākais neprāts kāds vien var būt. Visgrūtāk ir tieši tajā brīdī, kad mērķis ir jau pavisam tuvu, un ne katram pietiek pacietības to sagaidīt.
Neiesim vienkāršāko ceļu, tas ir garlaicīgs. Vecumdienās nebūs ko atcerēties, un tad vēl sāks mocīt visādi pārmetumi... kā saka, labāk nožēlot to, kas izdarīts, nekā gausties par to, kas nav izdarīts. Mēs nespējam redzēt, kas notiek aiz stūra, ja mēs tur nenonākam. Un kā tur nonākt? Ejot!!!

Jānis Sirmbārdis par cilvēku saka tā:


„Cilvēki – tās ir pasaules.
Pasaules cilvēces Visumā,
Zvaigznes, planētas, meteori, - kā kurš...
Cits liesmo,
Cits klāt jau dzisumam,
Cits maldu gunis kur.
Mīlu tos,
Kas ilgi un silti
Kā sveķotas šķilas sadeg.
Viņu celtie dzīvības tilti glabājas ilgus gadus.
Pa tiem mēs tālāk un tālāk dodamies.
Augšup ejošais spirāles likums!
Verdoša zvaigzne pēc zvaigznes rodas,
Un sadegot
Gaismu un siltumu
Atdod citiem.”
Kategorija: Psiholoģija | Pievienoja: laimiga (28.05.2012) | Autors: www.reikinet.lv
Skatījumu skaits: 2091 | Komentāri: 4 | Atslēgvārdi: strādāt ar sevi | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 4
0
1  
25.01.2011
2. kitija jandava (Chinga)
nezinu ko pat teikt-man tiesi tagad ,tiesi laika --tekstinjsh....mana zemapzinja kadu laiku jau uzdarbojas...sapni..meginaju tulkot ,bet PILNIBA piekritu ,ja pats vel megina uztver no ieksejas saprasanas daudz tuvak juti ka ir, neka tulkojo...kaut kur ..ai ai

25.11.2010
1. (snirsniņa)
Es tā arī cenšos dzīvot no viena mērķa pie nākāmā,un ja debesu līgumā bij lemts tam piepildīties,tad tā arī notiek.

0
2  

0
3  
Paldies par rakstu! Iedvesmojoši... 6

0
4  
3 Viss atkarīgs no tā vai dzīvojam un rīkojamies pareizi. Iespējams atbildes atradīsiet šeit: LINKS

Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]