Taro burvība

Kā piepildīt visas Jaunā gada apņemšanās
Paveiktā pārlūkošana
Iesākot jaunu gadu, noteikti ir jāpārlūko paveiktais vecajā gadā, aplūkotais cilvēku ieved nopietnās pārdomās par to, kas paveikts, un to, kas vecajā gadā nepaspēts un paliek darāms nākamajā gadā. Sevišķi jāpievērš vērība nepaspētajam un neizdarītajam, jācenšas sevī atrast cēloņus, kālab darbi pārceļas uz nākamo gadu, kādi ir bijuši traucēkļi tos paveikt vecajā gadā, vai tas ir bijis slinkums, neuzņēmība, varbūt tie ir pārāk lieli un nav pa spēkam tos vienā gadā veikt, vai pavisam cits iemesls. Redzot šo iemeslu, mēs varam nepielaist līdzīgas kļūdas, piemēram ja tas ir slinkums, tad viņam pārkāpjam pāri, ja mums pašiem nav pa spēkam to izdarīt, jāpieaicina palīgi. To redzot varam celt savas dzīves kvalitāti un atbrīvoties no tā, kas darbiem mazina tempu.

Vai vajag apņemties?

Jaunajā gadā noteikti vajag apņemties un sastādīt apņemšanās sarakstu, bet apņēmībām ir jānāk no tīras sirds, ja būs kā savādāk, tad tā būs tikai tukša laika šķērdēšana. Ar apņēmību mēs ieliekam domu jaunajam gadam, kādu vēlamies redzēt, ko paveikt un kādas virsotnes iekarot! Ja nav apņēmības, tad nav uz ko tiekties un dzīvei zūd mērķis, zūdot mērķim dzīves spraigā uguns sāk apdzist un līdz ar to zūd dinamika un pelēkā rutīna kļūst aizvien pelēcīgāka un apnicīgāka.

Apņemšanās un šaubas

Tas, par ko šaubies, nozīmē, ka neesi tam psiholoģiski nobriedis un gatavas spert šādu soli. Ozols nevar vienā dienā izaugt par dižu un lielu koku, lai tas notiktu, paiet vairāki gadi. Katrai lietai, lai tā dzimtu mūsu dzīvē un iegūtu savu iemiesojumu, ir vajadzīgs laiks, ir lietas, kas notiek ātri, ir, kas izvēršas vairāku gadu garumā. Šaubas norāda, ka tavs ozols vēl ir tikai mazs, vārgs kociņš, tālab brauciens uz ārzemēm pildīts ar šaubām. Bet, ja rūpīgi mēslosi savu kociņu jeb apņemšanos, tā izaugs strauji, ja nemēslosi, tā augs lēni un ilgstoši. Tālab neapņemies to, kas vēl ir tikai augšanas stadijā, nekas labs no tā nevar sanākt, apņemies to, par ko vairs labu laiku nešaubies, kam esi gatavs, un droši sper nākamo soli, lai to iedzīvinātu savā dzīvē.

Atšķirība starp apņemšanos un sapņiem

Apņemšanos raksturo stingra pārliecība un stāja atbilstošajā jautājumā, pēc īstas apņemšanās uzreiz nekavējoties seko acīmredzama darbība, lietas iet uz priekšu. Sapņi ir pildīti ar nekonkrētību un varbūtību, raksturīga haotiska un neskaidra doma, atrauti no reālās dzīves, neseko nekādas acīmredzamas darbības, bieži tie paliek tikai sapņi.

Cik nopietni ir mainīt savu raksturu?

Nopietni centieni, nopietni nolūki un nopietnas darbības, rezultāts- cilvēks ir mainījies līdz nepazīšanai. Bet, kālab bieži labie nodomi mainīt raksturu izjūk, tālab, ka ar „pliku” apņemšanos un bez nopietnām zināšanām garīgajās praksēs un psiholoģijā tas nav paveicams, ja nezini pēc kādiem principiem darbojas tavs raksturs, kādi mehānismi jāpalaiž, lai izmaiņas parādītos un integrētos tavā raksturā, tas viss ir tukšs numurs. Hinduisms ir visu garīgo prakšu un reliģiju māte, pat Freids savas gudrības tur smēlās, hinduisms ir augstākā zinātne, kā izmainīt sevi un savu dzīvi līdz nepazīšanai. Bet, lai kaut ko mainītu, ir jāmāk to izdarīt! Piemēram, mainīšu izlietnei krānu, bet nestādos pat priekšā, kā to izdarīt, paņemu āmuru un nositu nost veco, sāk plūst ūdens tā, ka nopludinu kaimiņus, labāk būtu izsaucis santehniķi. Nieks par krānu, meistars salabos, bet, vai cilvēks ir tik primitīva lietā kā krāns? Nav māksla sevi saplēst, bet salikt atpakaļ bez laba speciālista gandrīz neiespējami. Tālab apņemies mācīties, atrast savu skolotāju, izmaiņas būs, bet neriskē mainīties pašdarbībā, lai nav kā ar to salauzto krānu...

Apņemšanās, kuru izpilde atkarīga no citiem

Samierinies jau laikus ar domu, ka tas ir tukšs numurs, labāk pat šādu apņemšanos sev nedot un nesolīt, jo katrs pats esam savs dzīves saimnieks un veidotājs. Diez vai otra mērķi saskanēs ar taviem, garantijas nav nekādas. Tālab katram pašam jāapņemas tikai tas, kas skar viņu pašu, ja mana apņemšanās saskanēs ar otra personisko apņemšanos, tad tas neviļus pats no sevis būs noticis.

Ar ko sākt gadu, lai tiešām pietuvotos mērķu izpildei?

Nav ne ar ko īpašu jāsāk gads, neesi taču miris un pēkšņi augšāmcēlies kādā tev nezināmā pasaules malā, vienkārši turpini iesākto, katru dienu no dienas uz dienu ej neatlaidīgi uz savu mērķi. Vienīgais, ko neaizmirsti, lasīt veiksmi nesošās sanskrita mantras, tās dos svētību un spēku tam, ko dari. Ja ir dieva svētība un tavi patiesi centieni, viss iet no rokas, ja nav Dieva svētība, vari rauties melnās miesās, mērķis būs kā tuksneša mirāža, kurai tuvojieties tā ar katru soli no mums attālināsies.

Vizualizācijas metode kā mērķa sasniegšanas instruments

Tad, kad cilvēki dzīvo divās pasaulēs, kuras dala-iekšējā un ārējā, tad arī nekas nenotiek, nav divu pasauļu, ir tikai viena, kurā tu esi piedzimis un dzīvo, dzīve tev visu pati parāda priekšā, nekas nav jāiztēlojas, iztēle ir metode, kā bēgt no realitātes. Ja bērnam bijusi smaga bērnība un trūkusi abu vecāku patiesa mīlestība, tad viņš ātri vien izveido savu iluzoro pasauli, ar kuru viņš norobežojas no ārpasaules un tur iztēlojas visādas ainas, bet realitāte un ilūziju pasaule ir atšķirīgas lietas. Kas būtu, ja tagad katra cilvēka ilūzijas, fantāzijas sāktu piepildītos, tad pa ielām pārvietoties bez cilvēkiem labi daudz biedējoši lielizmēra monstri. Bet viss ir savās vietās, dabas likumi strādā precīzi.

Kas vēl būtu jāzina?

Atceries, ka normāli būtu, ja ar katru gadu kļūstam aizvien gudrāki un tuvojamies mūsu dzīves centrālajam notikumam-apgaismībai, pievērs vērību, vai ar katru gadu apgaismības vietā nav nākusi klāt ilūziju deva un vilšanās par šo dzīvi.
Kategorija: Psiholoģija | Pievienoja: laimiga (31.05.2012) | Autors: www.reikinet.lv
Skatījumu skaits: 1438 | Atslēgvārdi: gada apņemšanās | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]