Taro burvība

Kas ir mazvērtības komplekss (turp.)
Paraugu šajā ziņā rada priekšzīmīga namamāte. Viņai nav nekā, izņemot pieticīgu mājvietu, - vismaz tai ir jābūt apbrīnas vērtai. Negaidītais apmeklējums neuzkoptā dzīvoklī, piededzis cepetis vai kūka, arī atzinības nesaņemšana – tie ir iemesli, lai viņu pārņemtu depresija. Vienīgais mierinājums viņai ir lepnums par to, cik daudz sāpju tā spēj panest.
Virskompensācija var tikt veidota arī izmantojot citu spēku. Respektīvi, cilvēks ņem papildus spēkus no svešiem avotiem. Vara ir visplašāk pieprasītais papildspēka veids, jo tā ne tikai apmierina varas dziņu, bet padara iespējamu arī citu dziņu apmierināšanu. Neviens nevar tā iztrakoties bez aizturēm kā varenais. Pēc lielas bagātības tīko tikai tāpēc, ka tā dod varu, kas līdzīga valsts varai. Bieži vien par valsti lemj nevis politiķi, bet gan saimnieciskās dzīves varenie. Šāds piemērs ir skaidri saskatāms arī mūsdienu Latvijā.
Kad kādreiz firstam Taleirānam ziņoja, cik bāls pēdējā laikā izskatoties kāds viņa pretinieks, vecais firsts atbildējs: „Sazini nu, kas tam atkal padomā!”
„Kas pazemojas, grib tikt uzklausīts,” – tā rakstīja Nīče. Tieši tāpat rīkojas māte, kas jau sen vēlas savam dēlam jauku sievu, bet katrreiz smagi saslimst, kad viņš kādu ir atradis. Tādu slimu māti patiešām nevar atstāt vienu – un dēls paliek pie tās.
Sens kā pati mūžība šķietamai problēmu risināšanai ir alkohols – alkohols kā papildspēku piegādātājs. Valdošo aprindu egoisms ir tik pat vecs kā alkoholisms, un tam ir tās pašas saknes – dziļa personiskā nedrošība. Genīns valdošajās aprindās novērojis šādas nepareizas attīstības formas:
• Aklumu pret apkārtējo realitāti;
• Ticību savam nemaldīgumam un pārākumam;
• Katras viņu viedoklim pretējas informācijas vai uzskata noraidīšanu;
• Agrākās nenozīmības un kļūdu „aizmiršanu”;
• Cilvēka veselā saprāta un objektivitātes zaudēšanu;
• Augstprātību un nevaldāmu godkāri.
Pats pēc šāda paziņojuma arī ir teicis, ka šāds cilvēks ir slims. Daudzi cietsirdīgākie cilvēki uzņēmēju lomā ir godkārīgi, bet neirotiski neveiksminieki, maziski birokrāti, kurus dzīve, viņu vecāki un viņu bosi tā pazemojuši, tā viņiem laupījuši drosmi, ka viņi apņēmušies to mazumiņu varas, kas viņu rīcībā, izmantot citu saliekšanai.
Mazvērtības komplekss izpaužas arī kā fiziska sajūta. Šie kompleksi rodas „afektu barības” trūkuma rezultātā, kā Vīnes psihiatrs Valters Birkmaiers sauc „stroukus” jeb nopaijāšanas vienības. Šis bads izpaužas mūsu sajūtu pasaulē, un sajūtu pasaule ar sajūtu sajaucējpults starpniecību ietekmē mūsu autonomos nervus, simpātisko nervu sistēmu (tēlaini izsakoties: gāzes pedāli, kas piešķir aktivitāti un spēku) un parasimpātisko nervu sistēmu (bremzes pedāli, kas atbildīgs par enerģiju uzlādēšanu, atpūtu un miegu).
Mazvērtības kompleksa vadošā sajūta ir nedrošība līdz pat bailēm. Piemēram, ja kāds nokļūst situācijā, kas tam ir pārāk smaga vai nepatīkama, viņš var nosarkt vai nobālēt. Varbūt viņš, būdams pieaudzis cilvēks, ir iemācījies šo satraukumu noslēpt, tomēr viņa ķermenis reaģēs uz nedrošību un bailēm.

Biežāk novērojamie simptomi ir šādi:
• Paaugstināts pulss, līdz ar to arī paātrināta sirdsdarbība;
• Spēcīgāki sirdspuksti;
• Paaugstināta elpošanas frekvence (ātra un sekla elpa);
• Velkošas sāpes kuņģa apvidū;
• Viegls vājums kājās, nedrošība, dažreiz pat reiboņa sajūta;
• Kāju un roku trīcēšana.
Pēc amerikāņu ārstu terminoloģijas, uz autonomās nervu sistēmas stipru satraukumu cilvēks reaģē ar fight – flight – fright.
Ar fight – cīņu. Cilvēks kļūst agresīvs ar vārdiem, darbiem vai ar izlikšanos. Pēc tam viņš mēģina savu satraukumu neizrādīt.
Ar flight – bēgšanu, turklāt jāņem vērā, ka mūsu sabiedrībā ne katru reizi var vienkārši aizskriet, mēdz izvairīties ar atvainojošiem paskaidrojumiem, padevību vai ar izlikšanos.
Ar fright – bailēm vai izbīli.
Tas, vai kāds bailēs kļūst agresīvs vai atkāpjas, viņam ir daļēji ielikts šūpulī, daļēji ieaudzināts. Kāds, kuram ir mazvērtības komplekss, nejūtas pietiekami atzīts un neapzināti ieslēdz savu autonomo nervu sistēmu uz agresiju: viņš uzbruks, viņam vajag uzbrukt, „viņš tiem parādīs”. Kāds cits turpretim klusē vai klusi padodas. Viņš atkāpjas, it kā būtu cietis zaudējumu. Viņš domā – vai varbūt tikai jūt: „Esmu vienmēr bijis neveiksminieks, un tie to ļoti ātri ir pamanījuši.”
Ja simpātiskā nervu sistēma atkal un atkal tiek kairināta, ilgu laiku tiek piepūlēti:
- Sirds un asinsvadi, asinsrite (augsts asinsspiediens, sirds neirozes, sirds infarkts, migrēna kā asinsvadu krampji);
- Vairogdziedzeri līdz virsfunkcijai (Bazedova slimība);
- Virsnieru dziedzera garoza, kas izraisa reimatismu un artrītu.
Pēc simpātiskās nervu sistēmas bieža stipra kairinājuma saslimst arī gremošanas un elpošanas sistēma. Sekas var būt šādas:
- Astma;
- Paaugstināts kuņģa skābes daudzums, gastrīts, kuņģa čūlas, caureja, zarnu iekaisumi, vemšana uztraukuma brīžos;
- Pārguruma stāvokļi;
- Hronisks pazemināts asinsspiediens.
Karam, kurš atzīst, ka viņam piemīt lielākā vai mazākā mērā kāds mazvērtības komplekss, der padomāt par piecām iespējām, kā apieties ar savu mazvērtības kompleksu.

Šīs iespējas ir sekojošas:
• Nenotikusi kompensācija;
• Izmēģināta, bet neizdevusies kompensācija;
• Izdevusies kompensācija;
• Pārkompensācija ar paša spēkiem;
• Pārkompensācija ar svešu papildspēku.
No piecām iespējamām kompensācijām tikai divas ved uz apmierinošu atrisinājumu – izdevusies kompensācija un pārkompensācija ar paša spēkiem.
Ikdienā dažādas reklāmas un propagandas palīdz veicināt mazvērtības sajūtas cilvēkos. Reklāmdevēji nereti izsaka šādus tekstus: „Tu neesi nekas, katrā gadījumā tev trūkst kaut kā, ja tev nav mana jaunākā produkta.” Tādā vai citādā veidā, tas iedarbojas uz cilvēka zemapziņu, ka mēs esam nepilnvērtīgi, mums vienmēr kaut kā trūkst. Politiķu un arodbiedrību propaganda skan līdzīgi: „Pretojies sevis izmantošanai, jo visi tevi pieviļ, tikai mēs ne! Viens pats tu neesi nekas vairāk kā nabaga upuris.”
Ne jau visi šos saukļus ņem vērā, bet, ja to dzird pastāvīgi, kaut vai kaut kur garām ejot, tas nevar neatstāt sekas. Tāpēc nav brīnums, ka 60-70% visu saslimšanu ir psihosomatiskas dabas. Šobrīd psihosomatiskās medicīnas īsa definīcija ir: Psihosomatiskā medicīna ir zinātne par ķermeņa, psihes un sociālo faktoru mijiedarbību un to lomu cilvēka psihisko un somatisko slimību un traucējumu izcelsmē, norisē, ārstēšanā, prognozē un profilaksē. Psihosomatiskā pieeja pacientam balstās uz līdzsvara principu, uz koncepciju par ķermenī un psihē noritošo procesu vienlaicīgumu un vienādo nozīmību.

Kategorija: Psiholoģija | Pievienoja: sofi (20.05.2012) | Autors: www.reikinet.lv
Skatījumu skaits: 2322 | Atslēgvārdi: mazvērtības komplekss | Reitings: 5.0/1
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]