Ko ar mums dara bailes
Viens no dvēseliskas neapmierinātības un nebeidzamu neveiksmju cēloņiem ir emocionālais stāvoklis, ko saucam par bailēm. Jādomā, ka šajā ziņā kopš pasaules pirmsākumiem nekas nav mainījies, jo cilvēki allaž atrod iemeslu baidīties. Un ir gluži vienalga, vai tās ir acumirklīgas izbailes vai bailes, kuras pat neapzināmies.

Nemiers, zūdīšanās par nenoteiktību, bažas - tā vai citādi -tās ir bailes no nākotnes. Kur tās sakņojas? Kas ir baiļu cēlonis?

Pirmām kārtām, atmiņā glabājas viss, ko mums citi kādreiz teikuši. Arī turpmāk minētajam līdzīgi izteikumi: «Tev tas neizdosies! Nemaz nemēģini.» Un, tā — kolīdz dzīvē rodas izdevība īstenot kādu jaunu ideju, vienā mirklī kāds it kā atsviež mūs «realitātē». Jūs iztēlojaties sevi par mūžīgo neveiksminieku, un tas izraisa ķēdes reakciju. Rezultātā dzīvi sāk pārvaldīt bailes un šaubas. Jūs jūtaties nepiemēroti, nepilnvērtīgi, tādējādi palaižot garām pašas labākās iespējas.

Otrs cēlonis —prasības, kuras paši sev uzstādām. Tas ir baiļu slēptais iemesls. Reizēm der pašiem sev uzdot jautājumu — bet ja nu tas, ko izmisīgi tiecamies sev un citiem pierādīt, ir pašu celts Bābeles tornis? Ja nu prasības ir pārmērīgas? Ja nu tas nav ceļš, pa kuru jāiet? Tā mētājamies pa dzīvi pārmetumos - sāk', kāpēc citi var, kāpēc citiem izdodas, bet man neveicas? Varbūt. .. mūsu tieksmes, prasības, mērķi, alkas tālu pārsniedz mūsu iespējas? Tā dzīvojam pastāvīgā spriedzē, ciešam kārtējās sakāves un brīnāmies - kāpēc? Jautājums, ko pavada bailes un rūpes.

Bailes var radīt vainas apziņa. Cilvēks dzīvo, atcerēdamies ko nepadarītu, to, ka kādam nodarījis sāpes, sagādājis ciešanas, un domādams, ka viņam nemūžam netiks piedots. Dzīvo vainas apziņas radītās bailēs no atmaksas - cilvēku un Dieva. Šādi cilvēki var veiksmīgi ilgāku laiku darboties, taču pie pirmās kļūmes vai neizdošanas it kā saplok sevī. Domādami, ko gan citu varējuši gaidīt Patiesībā neizdošanos jau ieprogrammējis dziļi slēptais baiļu bacilis. Jo cilvēks dzīvo ar izjūtu, ka nav panākumu un veiksmes cienīgs.

Baiļu cēlonis var arī būt bērnībā, jaunībā ieaudzinātā vai iegūtā attieksme. Kad kā magnetofona ieraksts mūža garumā ir tas, ko kādreiz teicis tēvs, klases biedri vai kāds cits — viss, arī kritika, pārdarījumi, pārciestas grūtības. Vai atceraties, kā bērnībā jums kāds bieži aizrādīja — «ne...», «ne...» Tagad saprotam - vecāki baidījās, ka tikai ar mums kaut kas nenotiek, aizrādīja un mācīja, labu vien gribēdami. Jā, tikai toreiz mums tas izskanēja kā likums, kas jāievēro, kuru nevar apstrīdēt, neievērot. Tādējādi katrs aizrādījums mūsos dziļi iegūla kā brīdinājums -ja riskēsi, vari zaudēt, ja nedarīsi tā, tad cietīsi. Un, ļaujam tādam «ierakstam» valdīt pār savu dzīvi, ko visbiežāk dzirdam? Neuzticies, piesargies, izvairies, bīsties... citādi dzīve tevi sodīs.

Visbiežāk baiļu mākti cilvēki dzīvo ar nedrošu apziņu, iedomu — teju teju kaut kas atgadīsies. Tā rodas vilcināšanās, bailes no lēmuma pieņemšanas, it kā cenšanās vilkt laiku garumā. Atpaliek, zaudē, jo baidās no neveiksmes. Ir tādi, kas pievēršas alkoholam, narkotikām — tieši tāpēc lai meklēt glābiņu no nemiera pašos, un iekļūst arvien dziļāk. Cits, iespējams, sajutis laba cilvēka atbalstu vai varbūt beidzot apjautis Dieva eksistenci, vēlas no mokošajām sajūtām atbrīvoties. Taču, ja nav ticības tam, ka katram no mums tiek dotas arvien jaunas iespējas, lai varētu iet tālāk, atkal atskan atmiņu ieraksts - «Tu to nevari... Tu nedrīksti... Tu neesi pelnījis».

Cilvēkam, kas atradis Dievu, var šķist, ka nu jācer uz Augstāko Spēku žēlsirdību. Viņš lūdz, izmisīgi lūdz, bet pēcāk atmet visam ar roku, atkal sākot zūdīties - Dievs mani neuzklausa, nemīl, nevēlas piepildīt vēlēšanos. Kāpēc tā notiek? Tāpēc ka aizvien dziļi iekšienē mājo bailes, mājo vecie padomi, aizrādījumi kritika, kas varbūt savulaik bija vietā, bet tagad traucē.

No tā visa ir iespējams atbrīvoties, ja vien cilvēks šos zem apziņā ierakstītos procesus apzinās. Lai tā notiktu, pirmkārt jāatzīst savu baiļu eksistence. Tomēr ne tikai jāatzīst vien, bet arī jāidentificē tās. Tas nozīmē - kolīdz esat par kaut ko norūpējušies, tūdaļ centieties nomierināties, lai noskaidrotu, kas šī izjūtas radījis - vai es to zinu, kad un kā tās radās, kur ir to sākums? Prasiet intuīcijai, un saņemsiet atbildi. Tas jāspēj, citādi «lente» griezīsies vēl un vēl.

Otrkārt, līdzko apzināties savu baiļu eksistenci, analizējiet -kur, kad tās radās. Noskaidrojāt, apzinājāties to epizodi vai mirkli, kas atstājis baiļu rētu? Un tagad - metiet to prom, sakiet sev kaut vai tā: «Ahā! Te tu man esi! Šī epizode mani tik ilgi nav likusi mierā! Tā traucējusi visu šo laiku. Kam man tā? Man tā nav vajadzīga! Kāpēc es to atceros? Nē, man tas vairs neder man to nevajag!» Un iztēlē saplēsiet šo atmiņu lentes gabalu sīkās driskās. Vairs nekad par to nebūs jādomā - ne apzināti, ne neapzināti.

Treškārt, un tas ir pats galvenais, atcerieties — nelaimes nav stiprākas par Dievu, par to, ka Augstākie Spēki allaž ir gatavi palīdzēt. Tikai katram pašam jāizdara izvēle. Izvēle kam ticēt. Vecām sāpēm, citu izteiktiem nopēlumiem? Vai atziņai, ka mēs te, uz Zemes, neesam nejauši, ka mūsu dzīvei ir sava jēga? Neapšaubāmi ir kādi likumi, kas jāievēro, bet tie nav cilvēku izdomāti. Un tiem, kas beidzot notic tam it kā nereālajam, tam, ko nevar sataustīt ar rokām, tam, kas ir un pastāv — gribam mēs to vai nē, vairs nav bail. Tie zina, ka nekad nav par vēlu piecelties, ja esi pakritis, baiļu un nedrošības nospiests. Pārvietojiet savas uzmanības centru no jūs kaitinošajiem apstākļiem uz ticību tam, ka pār visiem nemainīgs un nezūdošs valda Augstāko Spēku iedibināts taisnīguma likums. Uzticieties tam, jo tas stiprinās, palīdzēs, dodot iespējas, kādas patiešām esam pelnījuši.
Kategorija: Psiholoģija | Pievienoja: laimiga (28.05.2012) | Autors: Dziedinātāja Silvija
Skatījumu skaits: 2344 | Komentāri: 1 | Atslēgvārdi: bailes | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 1
0
1  
03.10.2010
1. (sarmites2)
Ir pilnīgi piekrītu, ir traki grūti tas bailes apzināties un nelaist ārā.... cīnos un audzinu nu jau 3 gadus sevi..... un sanāk jau tīri labi

Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]