• Sākums
  • Sākums » Publikācijas » Dziedniecība » Psiholoģija

    Ticība
     

    Pieprasīt kādam, lai viņš akli ticētu cita cilvēka vārdiem un par to justos apmierināts — ir tas pats, kas likt uzticēties otram vairāk nekā sev pašam, paliekot bez sava personīgā viedokļa.

    Tam, kuram nav zināšanu, kurš palicis bez pārliecības un izpratnes, izvēlās reliģiju orientējoties tikai uz ārējiem apstākļiem. Viņš visticamāk akceptēs to ticību, kuru pieņēmuši viņa vecāki vai apkārtējie, bet, ja mainīs savu ticību, izdarīs to tīras sentimentalitātes vai aprēķina dēļ, vēloties gūt kādu labumu.

    Bet tāda cilvēka gars no tā neko neiegūs, tāpēc, ka patiesība jāmīl viņas pašas dēļ, nedomājot par sevi un par izdevīgumu. Tieši tāpat arī intelektuālā plānā būs maz labuma, ja vienu aizspriedumu nomaina cits. Tikai tad cilvēks varēs pietuvināties patiesībai, kad viņš atteiksies no jebkādiem aizspriedumiem, tikai tad patiesības gaisma varēs ielauzties cilvēka dvēselē.

    Var jau būt, ka ir lietderīgi pētīt citu cilvēku viedokļus un glabāt tos mūsu atmiņas grāmatā, tomēr nevajadzētu uzreiz ticēt citu domām vai arī tās noraidīt bez pamatojuma, tās nepieciešams svērt saprāta un taisnīguma svaros.

    Pat izcilāko svaidīto mācība, protams, patiesa, var tikai mūs virzīt, nevis dot mums negrozāmas zināšanas. Viņi var mums norādīt ceļu, bet kāpt pa kāpnēm – tas jādara mums pašiem.

    Tas, kurš netic, ka spēj staigāt, nevar staigāt un arī nevarēs, kamēr vien nenoticēs. Tas, kurš no pieredzes zina, ka spēj sevi pārvaldīt, var sevi vadīt. Viņš var pārvaldīt to, kas par viņu zemāks, jo zemākais pakļaujas augstākajam. Nav nekā augstāka par cilvēku, kurš sevi iepazinis.

    Materiāla avots: http://www.e-misterija.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=975:ticba&catid=84:magija&Itemid=209

    Kategorija: Psiholoģija | Pievienoja: laimiga (03.07.2012) | Autors: www.e-misterija.lv
    Skatījumu skaits: 816 | Reitings: 5.0/2
    Komentāru kopskaits: 0
    Vārds *:
    Email *:
    Kods *: