• Sākums
  • Sākums » Publikācijas » Dziedniecība » Psiholoģija

    To var darīt publiski, gan personiski
     

     

    Faktori, kuri veicina sasprindzinājuma rašanos saskarsmē:

     


    • Sarunas partnera pārtraukšana;
    • Partnera vērtības mazināšana, partnera personības negatīvs vērtējums;
    • Atšķirību starp sevi un partneri akcentēšana;
    • Partnera devuma kopējās lietas labā mazināšana un sava ieguldījuma pārspīlēšana;
    • Krasa sarunas tempa paātrināšana;
    • Mēģinājumi apspriest jautājumu racionāli, ignorējot partnera stāvokli, ja viņš pārdzīvo spēcīgu negatīvu emociju;
    • Pārākuma izrādīšana (piemēram, lielīšanās, sava statusa uzsvēršana);
    • Agresija jebkurā veidā (tieša negatīva attieksme, piemēram, pavēle, apsūdzība, izsmiekls, ironija, sarkasms);
    • Egoisms (patiess vai klienta/oponenta iedomāts savtīgums);
    • Mentorisms (piemēram, kategoriski spriedumi, vērtējumi, savu padomu, viedokļa uzspiešana, atgādinājumi par nepatīkamo pagātnē, moralizēšana, pamācības);
    • Negodīgums vai atklātības trūkums (piemēram, mānīšanās, krāpšanas mēģinājums, informācijas slēpšana, dažādas manipulācijas ar cilvēka apziņu);
    • Ētikas pārkāpumi (piemēram, nejauši pāridarījumi bez atvainošanās, saskarsmes partnera ignorēšana, nesveicināšana, uzmanības neveltīšana, partnera pārtraukšana, atbildības novelšana uz citu cilvēku);
    • Regresīvā uzvedība (piemēram, naivi jautājumi, atsaukšanās uz citiem, saņemot taisnīgu aizrādījumu, pretī runāšana, strīdēšanās).

      Emocionālās reakcijas:

       
    • kaunināšana
    • noslēpumainība
    • nomāktība, jūtu apspiešana
    • dusmas

      Konflikta sekas

       
    • veicina attīstību un izmaiņas organizācijā, jo atklāj un paspilgtina trūkumus;
    • var samazināt grupveida domāšanas un padevības sindromu iespējamību, kad padotie neizsaka idejas, kuras, kā viņi uzskata, ir pretrunā ar vadītāja idejām;
    • veicina grupas solidaritātes veidošanos, kas ļauj izskaust iekšējo sadursmju iemeslus un atjaunot vienotību;
    • konflikta procesā problēmu var risināt visām pusēm pieņemamā ceļā, tādējādi cilvēki vairāk jutīs savu līdzdalību šīs problēmas risināšanā;
    • konflikta ietekmē puses turpmākajās situācijās vairāk tieksies uz sadarbību, nevis uz antagonismu, tiks izkliedēta spriedze;
    • dod ieguldījumu organizācijas strukturēšanā, nosakot dažādu apakšgrupu stāvokli sistēmas iekšienē, to funkcijas un varas pozīciju sadalījumu starp tām.

      Personiskie faktori kā konfliktu cēloņi

       
    • Nepatika, antipātijas pret citu personu, pusi vai tās uzvedību.
    • Atšķirīgi priekšstati par saviem un otras puses mērķiem, rīcība:
      cēloņiem.
    • Neuzticēšanās un/vai izvairīgums.

      Konfliktus var risināt:

       
    • Personīgi;
    • Publiski;
       
    • Ja nav iespējas saskaņot abu pušu vēlmes, abas puses var atteikties no savstarpējām pretenzijām sociālā miera labad.
    • Viena konfliktējošā puse var atteikties no savām pretenzijām, atzīstot tās par mazāk būtiskām, svarīgām, vai arī saprotot, ka nav reālu iespēju (resursu) uzvarēt konfliktā.
    • Konflikta dalībnieki atrod kompromisa variantu, atsakoties no daļas savu pretenziju, tādejādi saskaņojot intereses.
    • Abas puses realizē savas vēlmes, ja atrodas jauni resursi, vai ja konfliktu atrisina uz kādas trešās puses rēķina.
       
    • Nesaskaņas jācenšas pārtvert cik vien iespējams sākuma stadijā.
    • Nepieciešams noskaidrot, vai pusēm nav problēmu ar izrunāšanos (komunikācijas grūtības var kļūt par apspriešanas objektu)
    • Nepieciešams par jaunu izskaidrot vadības līnijas, funkciju sadalījumu, uzdevumus utml..
    • Jāievieš skaidras sapulču procedūras un precīzi protokoli ar uzdevumu fiksāciju
    • Lielas, kompleksas tēmas jāsadala daļās un jāapskata cita pēc citas
    • Ja diskusijā viedokļi kļūst arvien nelokāmāki, steidzīgi jāizpēta, cik tālu abas puses ir gatavas iet, lai savos viedokļos kaut ko mīkstinātu ... Var jautāt, piemēram, : ,,Kādas varētu būt sekas, ja mēs, teiksim, darītu tā...
       
    • Jāpadara par tveramām lēnām veidojušās stereotipās domas abām pusēm vienai par otru, veicot to salīdzinājumu ar reālo izturēšanos.
    • Nepieciešams izanalizēt kritiskos punktus visā konflikta eskalācijas gaitā : kad savstarpējo attiecību klimats pasliktinājās, kā abas konfliktējošās puses raugās uz savu izturēšanos / nodomiem un otras puses izturēšanos / nodomiem
    • Reizēm konfliktu palīdz izbeigt abu pušu vienošanās par vispārējo vai sevišķu uzvedības noteikumu ievērošanu
    • Ja abu pušu uzvedība vai emocijas izsauc nesaskaņas, var:
    • apelēt pie morāles normām;
    • likt uzsvaru uz visiem kopīgiem organizācijas mērķiem;
    • ieviest brīdinājuma sodus un sankcijas;
    • uzlikt apdomāšanās laiku konfliktējošajām pusēm par viņu
      pozīcijām, ambīcijām, motivāciju un mērķiem.
      Nopietnu konfliktu risināšanā tiek iesaistīti starpnieki. Parasti par starpniekiem tiek uzaicināti cilvēki, kas neietilpst nevienā no konfliktējošiem grupējumiem.

       
    • Nosakiet, cik cilvēku vajadzētu iekļaut starpnieku komandā.
    • Izveidojiet iespējamo komandas dalībnieku. Tajā jāieraksta vismaz trīsreiz vairāk vārdu, nekā nepieciešams.
    • Iepazīstiniet konfliktējošās puses ar informāciju par iespējamiem dalībniekiem.
    • Sasauciet sanāksmi, kurā piedalītos visu iesaistīto pušu pārstāvji. Katrai no pusēm pārmaiņus tiek ļauts izsvītrot no saraksta vienu uzvārdu, kurš šķiet nepiemērots darbam komandā. Šis process tiek atkārtots, kamēr sarakstā palicis vajadzīgais cilvēku skaits.
    • No cilvēkiem, kuru vārdi palikuši neizsvītroti, tiek izveidota starpnieku komanda.

      Sasprindzinājuma samazināšanās paņēmieni:

       
    • Veicināt partnera atklātību viņam svarīgākajos jautājumos.
    • Verbalizēt emocionālo stāvokli.
    • Pasvītrot kopību ar partneri (interešu līdzība, viens mērķis).
    • Izrādīt interesi par partnera problēmām.
    • Akcentēt partnera nozīmīgumu, viņa viedokļu svarīgumu.
    • Nekavējoties atzīt savu kļūdīšanos.
    • Piedāvāt konkrētu atrisinājumu radušās situācijas.
    • Sarunā atsaukties tikai uz faktiem.


    Mums katram piemīt kāds trūkums... Mēs katrs ar saviem trūkumiem tomēr varam būt kādam ļoti vajadzīgi. Katrā cilvēkā var atrast ko tādu, ko nevar atrast nevienā citā. Jebkurš var savu trūkumu pārvērst lielā svētībā!

    Kategorija: Psiholoģija | Pievienoja: laimiga (31.05.2012) | Autors: www.reikinet.lv
    Skatījumu skaits: 711 | Atslēgvārdi: sasprindzinājums | Reitings: 0.0/0
    Komentāru kopskaits: 0
    Vārds *:
    Email *:
    Kods *: