• Sākums
  • Sākums » Publikācijas » Dziedniecība » Psiholoģija

    Visuma likumi darbam ar sevi
     

    Katrs cilvēks pats rada savu pasauli!
    To apzināties ir ļoti svarīgi. Mēs radām savu pasauli ar savām domām, jūtām un emocijām. Tas ir mūsu ķermenis, garīgais un fiziskais stāvoklis, attiecības ģimenē, attiecības ar citiem cilvēkiem un apkārtējo pasauli - tas viss ir mūsu domu, jūtu un emociju ārējais atspoguļojums.
    Ārējais atspoguļo iekšējo!
    Iemācieties šo likumu izmantot savā dzīvē. Ja jau mēs paši radām savu pasauli, tad varam to arī mainīt. Ja jūs gribat mainīt apkārtējo pasauli vai apkārtējos cilvēkus, tad atceraties, ka viss, kas ir ap jums, ir jūsu pašu atspoguļojums. Tāpēc sāciet ar sevi. Kad jūs izmainīsieties, izmainīsies arī apkārtējie cilvēki un pasaule ap jums.
    Šis likums nodrošina diženu kārtību un harmoniju, taisnīgumu un Visuma tīrību.

    Mēs dzīvojam taisnīgā un tīrā pasaulē, kurā katram tiek dots pēc viņa domām!Mūsu darbība nesākas ne ar vārdu, ne ar kustību, bet ar mūsu domu un emociju. Doma ir universāla enerģijas forma.

    Mūsu domas un jūtas materializējas.

    Ja jūsu dzīvē kaut kā trūkst vai pastāv kāda netaisnība, tad cēlonis slēpjas tikai jūsos, nevis apkārtējā pasaulē vai tā saucamajos ārējos apstākļos.
    Doma kā enerģijas forma, radusies mūsu dvēselē, nekur nepazūd. Šeit darbojas Enerģijas nezūdamības likums.

    Ikviena doma, kas iesūtīta ārējā pasaulē, veido noteiktus notikumus mūsu dzīvē. Tādējādi šī enerģija tādā vai citādā veidā atgriežas pie mums.

    Līdzīgs pievelk līdzīgu!

    Ja mūsu doma ir agresīva, tad arī notikumi veidojas nepatīkami un sāpīgi. Ja domas ir radošas un nes sevī atvērtību un mīlestību, tad tās izpaužas realitātē, kas raisa tikai patīkamus pārdzīvojumus.
    Starp pašu realitāti un to pasaules modeli, kurā mēs dzīvojam pastāv milzīga atšķirība. Mūsu zemapziņas saprāts rada pasaules modeli, izmantojot Realitātes informāciju un enerģiju, un nodod šo modeli mūsu apziņai. Citiem vārdiem sakot, mūsu apziņa ir to notikumu, ko mums piegādā zemapziņas saprāts, vērotāja un vērtētāja.
    Pasaules modeļi, kurus mēs katrs radām, ir atšķirīgi. Citiem vārdiem, katrs cilvēks dzīvo savā pasaulē!, kas atšķiras no jebkuras citas.
    Ikvienam no mums jāuzņemas atbildība par savu pasauli!

    Likums par atbildību - tas ir noteicošais likums darbā ar sevi. Šo domu daudziem ir grūti pieņemt, jo viņi jauc atbildības jēdzienu ar vainas izjūtu. Uzņemties atbildību par savu dzīvi nozīmē pilnīgi atteikties no apkārtējo un sevis vainošanas, atbrīvoties no žēluma un nožēlas, no kritizēšanas, nosodījuma un naida. Ja jūs uzņematies atbildību, tad varat sākt dzīvot pilnīgu un spēcīgu dzīvi. Un nekas vairs nevarēs likt jums ciest, nekādi "noskaudumi" un "ļaunās acis" uz jums neiedarbosies. Jūs paši izkārtosiet savas dzīves notikumus, kā vēlēsieties. Jūs radīsiet ap sevi īpašu lauku, kas palīdzēs mainīties apkārtējiem cilvēkiem.


    Sāciet uzmanīgi vērot visu, kas notiek jūsu dzīvē. Uztveriet dažādas savas dzīves situācijas kā mācības.
    Ja jums kaut kas nepatīk citos cilvēkos, tas noteikti ir jūsu zemapziņā (ja kaut kas patīk, arī tas tur ir).

    Atsakieties no vēlēšanās mainīt apkārtējo pasauli, cilvēkus, savus tuviniekus. Pieņemiet viņus tādus, kādi viņi ir. Mainieties paši - mainīsies pasaule. Ja jūs no kaut kā vairāties, tad aiz tā slēpjas kādas bailes vai kādas sāpes, t.i., caur ko jums jāiziet un jāiegūst kāda svarīga un pozitīva mācība. Kad cilvēks uzņemas atbildību par savu pasauli, savu dzīvi, viņam rodas izvēles brīvība. Viņš pats var brīvi izvēlēties, kādas domas izmantot.

    Viengabalainības likums.
    Tā kā cilvēks ir Visuma daļa, tad kā daļa no veselā viņš tiecas uz šo veselo. Ņūtons atklāja materiālo ķermeņu gravitācijas likumu. Bet šis likums darbojas arī uz dzīviem ķermeņiem - informatīvi enerģētiskām struktūrām. Neviena dzīva būtne jau sākotnēji nav viengabalaina, tai skaitā arī cilvēks, jo ir atrauta no Realitātes, no Dieva. Un tāpēc cilvēks visu savu mūžu neapzināti tiecas iegūt šo viengabalainību, t.i., tiecas pie Dieva. Šī tiekšanās apvieno pilnīgi visus cilvēkus. Un ne tikai cilvēkus, bet visu šajā pasaulē esošo. Iznāk, ka galamērķis visiem ir viens, tikai ceļi uz to - dažādi.
    Daļa tiecas pie veselā, dvēsele tiecas pie Dieva. Katram cilvēkam visu mūžu nedod mieru šī atrautība no pirmavota. Viņš intuitīvi sajūt to un tiecas pie tā. Mūsu dzīvē tas izpaužas kā dvēseles miera, laimes, baudas meklējumi. Cilvēks pievēršas kaut kādām zemes lietām, cerībā atrast šo mūžīgo svētlaimi. Viņš mēģina aizmirsties ar naudas, ēdiena, mantas, izklaides, seksa, attiecību palīdzību. Bet ar laiku viņš izjūt visa tā zaudējuma sāpes. Un uz vecumu rodas smeldzoša sajūta, ka dzīvē ir palaists garām galvenais - tas, kā dēļ dzīve bija dota.
    Dievs dod cilvēkam dzīvi un apzināšanos tā dēļ, lai viņš bagātinātu šo apzināšanos pašā dzīves procesā un dotu savu unikālo ieguldījumu Visuma evolūcijas procesā. Šeit arī ir atbilde uz mūžseno jautājumu: Kāda ir dzīves jēga un misija?
    Pozitīva nolūka likums.
    Visa mūsu dzīve - ir ne uz mirkli nerimstošs mūsu neapzināto un apzināto nolūku īstenošanas process. Katram cilvēkam ir savs unikāls dzīves ceļš, un tas tiek noteikts zemapziņā. Ir ļoti svarīgi aptvert, ka mūsu zemapziņas saprāts vienmēr mūsu labā īsteno noteiktus pozitīvus nolūkus. Cilvēks ir ļoti sarežģīta būtne un tāpēc ar viņu nekas nenotiek tāpat vien. Vēl vairāk - jebkurai cilvēka uzvedībai (tai skaitā slimībai) noteiktā kontekstā ir kāda pozitīva funkcija. Tāpēc atklāt saslimšanas cēloni - tas nozīmē atrast to pozitīvo nolūku, ko zemapziņa mēģina īstenot uz slimības rēķina. Lai ko mēs nedarītu, lai kādas situācijas neradītu dzīvē, lai ar kādām slimībām neslimotu - tie visi ir tikai paņēmieni, lai īstenotu mūsu pozitīvos nolūkus.
    Cilvēks nevar atteikties no nolūku īstenošanas. Tas nav iespējams. Tāpēc nevajag cīnīties pašam ar sevi - vajag mainīt savas domas un uzvedības veidus. Un pilnīgi reāli apzināties savus nolūkus, radīt jaunus un mainīt to īstenošanas veidus. Šādas zināšanas padara dzīvi spēcīgu un apzinīgu.
    Visas cilvēku problēmas (slimības, stresi) - rada apzināto vēlēšanos un to īstenošanas paņēmienu nesakritību ar zemapziņas nolūkiem. Lietas būtība ir tāda, ka mūsu zemapziņas saprāts par mums pašiem un mūsu svarīgajiem nolūkiem zina daudz vairāk. Turklāt zemapziņa ir saistīta ar pašu Realitāti, Dievu. Tāpēc ir svarīgi netraucēt zemapziņai, bet palīdzēt tai ar savu apzināto darbību. Nepieciešams apgūt apzināto ar neapzināto savā dzīvē un tādējādi iegūt viengabalainību.
    Zemapziņā glabājas informācija par ikvienu notikumu Visumā.
    Iedomājieties organisma šūniņu. Tā nevar redzēt visu organismu. Bet tajā glabājas informācija par to. Iekodēta ģenētiskā līmenī. Cilvēks ir tāda pati Visuma šūniņa. Viņa zemapziņā glabājas visa informācija par Visuma pagātni, tagadni un pat par Visuma nākotni. Ar šo likumu izskaidrojami daudzi fenomeni: gaišredzība, pareģošana, domu lasīšana un to pārraide no attāluma. Jebkurš cilvēks var sevī attīstīt visas šīs spējas un pat vēl vairāk. Nepieciešama tikai nodomu tīrība.
    Jo tīrāki ir cilvēka nodomi, jo vairāk spēju viņam ir, jo daudzveidīgākas Visuma zināšanas viņam ir pieejamas.
    To var pateikt vienkāršāk: jo mazāk agresijas jūsu dvēselē, jūsu zemapziņā, jo patīkamāka un interesantāka ir jūsu dzīve un jo labāka būs jūsu veselība un lielākas būs jūsu spējas.Mainīt sevi - tas nozīmē pirmām kārtām tikt vaļā no agresīvām domām un emocijām, kas saistītas ar lepnību.
    Un noslēgumā - Visumā nav tāda spēka, ko nevarētu izmantot pozitīvi!

    Kategorija: Psiholoģija | Pievienoja: Victory (01.05.2014) | Autors: www.stilaparks.lv
    Skatījumu skaits: 1417 | Reitings: 5.0/1
    Komentāru kopskaits: 0
    Vārds *:
    Email *:
    Kods *: