• Sākums
  • Sākums » Publikācijas » Dziedniecība » Spēkavots dvēselei

    Par gaismu un pretestību
     

    Par gaismu un pretestību

    sadaļa: DIEVA UN VISUMA LIKUMI

    autors: INESE PRISJOLKOVA

    Kādā sarunā pieminēju, ka šobrīd šeit uz Zemes mums ir ļoti daudz pretestības, un uzreiz saņēmu jautājumus paskaidrot sīkāk:

    "...jebkurai mūsu darbībai būs daudz šķēršļu, pretdarbības un bremzējošas enerģijas, kurai mums ar savu gaismu ir jātiek cauri..." Es ļoti gribētu par šo uzzināt vairāk - kā tā? un kāpēc tā notiek?

    Lai par šo parunātu, mums jāatgriežas pie tā, kādēļ vispār esam uz Zemes, ko te darām, kāda ir dzīves jēga un būtība. Un ja mūsu apziņa ir gatava pieņemt šīs zināšanas, tad tās izmantot savā labā. Tātad, ja izprotam, ka esam garīgas būtnes, kas nāk šeit uz Zemes fiziskos ķermeņos iziet pasaulīgu pieredzi, tad droši vien, ka rodas jautājums – ar kādu mērķi tas tā notiek un kāds mums no tā labums. Mūsu „labums” un ieguvums ir tāds, ka caur šo te pieredzi, caur grūtībām, caur atkārtotām un atkārtotām situācijām mēs vairojam savu gaismas spēku un kā dvēseles kļūstam stiprākas un lielākas. Savukārt Zemei un pasaulei ir „labums”, jo vairojas gaisma un kopējā mīlestības enerģētika. Mēs esam tie, kas „ražo” gaismu vai citiem vārdiem – mīlestību. Tātad vienīgais mūsu uzdevums ir katru situāciju pārvērst mīlestībā, jeb katru situāciju iziet ar mīlestību. Mēs par to jau esam runājuši iepriekš. (Pašā pirmajā seminārā „Es esmu savas dzīves autors”).

    Savukārt kāpēc mums ir šis uzdevums (vai būtība) ražot šo dievišķo gaismu jeb mīlestību? Tādēļ, ka Zemei kā planētai ir ļoti liela šī tumsas pretestība (no kurienes tā radusies, jau atkal ir garāks stāsts).

    Un tad nu sanāk tā, ka mēs ejam cauri jebkurai situācijai, sākotnēji mums tas neizdodas, tad vēl neizdodas, tad kaut kas sāk izdoties un tad vienā mirklī jau mēs saprotam kas kā ir jādara, lai varētu to iziet viegli, ar prieku un ar mīlestību. Agrākos gadsimtos zināšanu bija ļoti maz un dēļ tā tumsas bija daudz. Cilvēki (dvēseles) ļoti ātri nogura un gāja atpakaļ. Mūžs bija ļoti īss. Pat mūsu dzīves laikā (kas piedzīvojuši padomju laikus) mēs zinām kā ir dzīvot bez izpratnes par Visuma likumiem un cik grūti ir sakārtot dzīvi, to visu nezinot. Lai gan –neiespējami tas nav, jo mūsu dvēseles jau īstenībā visu zina. Un ir ļoti daudz cilvēku, kas prot dzīvot sirds skaidru dzīvi, neaizejot ne uz vienu semināru, un neizlasot nevienu grāmatu par šo tēmu. Viedās zināšanas jau nododas paaudžu paaudzēm caur mammām, tētiem, vecvecākiem, caur tautas dziesmām, teikām, pasakām, caur darbiem, piemēru. Mūsdienās ir ļoti daudz informācijas. Šai ziņā mums ir reāli paveicies.

    Bet mūsdienās ir arī ļoti grūti dēļ tā, ka Zemei ir pēdējie laiki. Kā Bībelē teikts - tuvojas Armagedons, vai citiem vārdiem kvantu pāreja. Šais pēdējos laikos viss ļoti saasinās. Ja saprotam, ka ir gaismas spēki, tad ir savā apziņā jāpieņem, ka ir arī tumsas spēki. Arī tie kļūst aktīvāki. Un nevajag domāt, ka tas mūs neietekmē. Drīzāk varētu teikt tā, ka tas mūs mazāk var ietekmēt tad, ja paši ļoti spēcīgi ražojam šo dievišķo mīlestību, jeb paātrinām gaismas plūsmu caur sevi. Tad jā – tad mums ir vieglāk, jo paši esam gaismas un mīlestības pielieti. Lūk, tieši tādēļ mēs tik daudz runājam par to kā sapildīties ar mīlestību un tieši tādēļ mums ir katram pašam sava laimes terapija. Tieši tādēļ šeit dalāmies ar pieredzi, lai viens otram palīdzētu. No vienas puses tas ir absolūti nesavtīgi, bet no otras – tas mums pilnīgi visiem ir izdevīgi. Jo vairāk pozitīvu, gaišu, dievišķu cilvēku, jo vieglāk elpot, jo vieglāk dzīvot, jo mazāka pretestība.

    Galu galā ir taču atšķirība vai runājam un sadarbojamies ar gaišu, sirds gudru cilvēku, kurš dzīvo mums līdzīgu dzīvi, ievērojot Visuma kārtību, vai ar tādu, kurš par to visu ne tikai nav dzirdējis, bet noliedz, ir agresīvs un dusmīgs, īgns, neapmierināts un lielāko dzīves daļu cīnās ar savu depresiju vai atkarībām. Un, lūk – tā arī ir tā pretestība, ja jādzīvo vai jābūt kopā ar šādiem cilvēkiem sabiedrībā. Tad vienkārši mums jābūt vai nu ļoti pacietīgiem un jāgaida, kamēr viņi mainīsies, vai arī jārada cita situācija, kurā ir citi cilvēki. Ja tie ir mūsu tuvinieki un mīļi cilvēki, mēs pacietīgi gaidām, mijiedarbojamies, vairojam sevī mīlestību un viņi mainās. Ja tie ir svešāki, tad viss pēc mūsu izvēles. Gribam – kādu laiciņu ar viņiem mijiedarbojamies, tad tā darām, negribam – nedarām. Mēs esam jau runājuši, ka augstākā no balvām, ko Dievs mums ir devis ir brīva griba. Tātad - visu darām saskaņā ar šo savu brīvo gribu un mūsu pašu katra personīgo izvēli.

    Starp citu, tieši šis laiks ļoti spiež mūs izdarīt šīs izvēles. Mēs vairs nevar izslīdēt kaut kur pa vidu. Cilvēkiem arvien vairāk tiek dotas situācijas (neveiksmes, nelaimes, slimības), kas satricina dzīvi, lai viņi mainītos, lai izvērtētu savu iepriekšējo vērtību sistēmu, lai pievērstos dvēselei un lai vairs necīnītos pret, bet gan ietu saskaņā ar Visuma kārtību.

    Šī tēma, protams, nav ieliekama vienā rakstā. Par šo mēs varētu runāt vēl un vēl. Un mēs jau arī runājam. Gan otrā cikla semināros, gan vieslektoru semināros (būs Agneses seminārs septembrī. Viņa tikai par šo vien runā), gan šeit – mūsu sarunās mājas lapā.

    Lai Tev brīnišķīga diena!

    Sūtu Tev sveicienus no pludmales. Šobrīd skatos uz jūru, esmu basām kājām jūras smiltīs un pilnīgi laimīga.

    Ar mīļumu,

    Inese

    Kategorija: Spēkavots dvēselei | Pievienoja: orhideja11 (07.08.2012) | Autors: http://pavasarastudija.1w.lv
    Skatījumu skaits: 708 | Reitings: 0.0/0
    Komentāru kopskaits: 0
    Vārds *:
    Email *:
    Kods *: