Taro burvība

Kā mēs no radītājiem kļūstam par kalpotājiem.
Kā mēs no radītājiem kļūstam par kalpotājiem

Cilvēka dzīves enerģija ir pazīstama jau kopš seniem laikiem – indiešu reliģijās to sauc par „prānu”, kristietībā – par „vēsmu”, Ķīnā – par „ci”, bet Rietumos – par „bioenerģiju”. Tie visi ir tikai dažādi nosaukumi, bet enerģija ir viena un tā pati, bet mēs varam redzēt tās darba rezultātu.
Katru dienu, veicot jebkuras darbības, mēs patērējam enerģiju. Pat domājot, mēs to tērējam. Enerģija un cilvēka apziņa ir savstarpēji saistītas. Ja mēs patērējam pārāk daudz enerģijas, apziņa krītas, degradējas, pazeminās intelekts, degradējas morāle, pavājinās gribasspēks. Vārdu sakot, uzvar „melnais caurums”.
Tas ir labi zināms Tumsas planetārajiem kalpotājiem, kurus pašlaik cilvēki dēvē par „slepeno pasaules valdību”, kura pilnīgi apzināti ar mums manipulē, piespiežot mūs tērēt pēc iespējas vairāk bioenerģijas, attiecīgi samazinot viņu gribu. Jo cilvēki ar vāju gribasspēku ir viegli manipulējami, viņu uzvedība īstenībā nemaz neatšķiras no dzīvnieku bara uzvedības.
„Pasaules valdības” uzdevums – tērēt mūsu enerģiju tukšgaitā, virzot mūs uz bezjēdzīgu darbu, nevajadzīgiem strīdiem, lokāliem kariem, nepilnvērtīgu uzturu, izklaidēm un citiem dzīvnieciskiem priekiem.
Bet visu gudro cilvēku uzdevums – saglabāt savu enerģiju, maksimāli fokusējot to uz reālu dzīves uzdevumu risināšanu (bet ne uz tiem, kurus mums uzspiež pasaules valdība ar izglītības, reklāmas un plašsaziņas līdzekļu starpniecību), neļaut tai aizplūst tukšumā. Tas ir pats īstākais karš – karš par mūsu bioenerģētiku.
Galarezultātā, cilvēka enerģijas stāvoklis, tās frekfence, nosaka reinkarnāciju. Cilvēki ar vāju un netīru enerģiju pēc nāves nonāks Telpas zemākajos slāņos.
Pastāv sekojoši bioenerģijas veltīgas iznīcināšanas veidi.

1. Nevajadzīgs darbs. Sabiedrība ir radīta tādā veidā, ka reāli derīgu darbu, piemēram, pārtikas produktu un apģērba ražošanu veic no 5 līdz 10 % iedzīvotāju, visi pārējie nodarbināti ar bezjēdzīgu un kaitīgu nodarbošanos. Mēs veselu dienu sēžam, nedarot neko noderīgu, bet laiks un enerģija tiek iznīcināti. Bez tam padotie konfliktē ar priekšniecību, mēs cenšamies taisīt karjeru un ieriebt mūsu kolēģiem, lai tos varētu pazemināt, un mēs ieņemtu viņu vietu. Mums pastāvīgi draud ar atlaišanu, tāpēc mēs baidāmies. Turklāt atkal liela daļa enerģijas aiziet veltīgi, bet mūsu apziņa pārvēršas par „melnā cauruma” apziņu.
Neizglītoti priekšnieki mūs piespiež veikt daudz muļķīgu un bezjēdzīgu darbību (un tas mūs sanikno). Ja darba nav, mūs piespiež nosist laiku – neko nedarīt (vai imitēt intensīvu darbību) tieši astoņas stundas dienā. Un vēl divas trīs stundas mēs braucam uz darbu un no darba, stāvam sastrēgumos, grūstāmies metro un autobusos. Uzvelkamies un ienīstam viens otru – tērējam enerģiju.
Atklāti runājot, darbs lielākai daļai cilvēku – tas ir verdzības veids. Viņi to nevar pamest, jo bez algas nespēs izdzīvot, jo viņi neko nemāk un negrib mācīties, izņemot „intensīvas darbības imitāciju”. Apstākļi sabiedrībā praktiski neļauj izdzīvot, nestrādājot. Radīt savu biznesu daudziem cilvēkiem nav pa spēkam, turklāt viņiem to darīt aktīvi traucē varas orgāni. Tāpēc arī atliek, kā tikai būt par sava priekšnieka vergu.

2. Bizness. Lai uzsāktu kaut mazo biznesu, mūs spiež tērēt lielu naudu, milzum daudz laika, milzīgu enerģiju. Un pat ja mums izdodas uzsākt biznesu (bet tas izdodas tikai nedaudziem), tas ir tikai mūsu problēmu sākums. Mums regulāri „uzbrauks” bandīti, konkurenti, policija, nodokļu iekasētāji, ugunsdzēsēji un citi „orgāni”.
Sava biznesa attīstības, preču un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas vietā mēs tērējam gigantisku enerģiju un milzīgi daudz laika tā dēvētajai „konkurencei”. Pēc būtības, konkurence nav nekas cits, kā džungļu likums un cīņa par izdzīvošanu pēc principa „spēcīgākais aprij vājāko”. Konkurenti viens otru savstarpēji piebeidz.
Bet tirgū situācija ir tāda, ka uzvar negodīgi biznesmeņi: tie, kuriem izdevies apmānīt cilvēkus un pārdot tiem nekvalitatīvu lētu preci par kvalitatīvas preces cenu. Rezultātā, godīgie uzņēmēji neiztur konkurenci un izput. Saprotams, viņi uztraucas, ienīst un zaudē daudz enerģijas. Tāpēc mēs nevaram attīstīt biznesu, nevaram visu paveikt kvalitatīvi. Mums tam vienkārši nepietiek laika. Mēs izgatavojam „mēslu”, uzkaram uz tā skaistu „zīmolu” un pārdodam par milzu naudu, tā uzņemot karmu. Savādāk mēs izputēsim un kļūsim par vergiem: strādāsim tēvoča – blēža labā, kuram izdevies kādu izspiest no tirgus, pārdodot skaistu, vienveidīgu „mēslu”, ko izgatavojuši lēti apmaksātie vergi no Āzijas.

3. Pārtikas produkti. Skalojot iedzīvotāju smadzenes ar plašsaziņas līdzekļu un ielu reklāmu palīdzību (tas viss ir pasaules valdības kontrolē), cilvēkus piespiež iegādāties kaitīgu un dārgu pārtiku. Piemēram, gāzētie dzērieni, kas mūs padara ne tikai resnus (lielā cukura daudzuma dēļ), bet arī dumjus.
Tie pārvērš mūsu enerģiju siltā ūdenī, kuru mēs tūdaļ pat atstājam tualetē. Jēgas no tā – nekādas, tikai kaitējums ķermenim! Siltuma zuduma dēļ mēs slimojam daudz biežāk, kļūstam fiziski vārgāki. Un mūsu ķermeņa masa aptaukošanās dēļ tikai pieaug.
Tas pats ar citiem populāriem produktiem, kurus bieži reklamē. Kā likums, tie satur lielu daudzumu taukus un ķīmiju (garšas uzlabotājus, krāsvielas, konservantus) un tajos pilnīgi iztrūkst derīgu barības vielu. No tāda ēdiena mēs ātri kļūstam dumjāki, degradējamies, veltīgi iztērējot enerģiju – lai organisms sagremotu atkritumus. Bet prānas, kas ir tik nepieciešama organismam, tajā visā nav nemaz – tā ir tikai svaigos dārzeņos un augļos, kurus lielākā daļa no mums pērk reti. Jo tos taču pārdod par nenormālām cenām (pie gandrīz nulles vērtības!), un tas tā notiek ne jau nejauši, bet gan pēc pasaules valdības norādījumiem.

4. Alkohols, tabaka un citas narkotikas. Alkohols (īpaši degvīns) – spēcīga legāla narkotika, ar kuru ir pārpildīti visi veikali. Iedzīvotāji ik dienu redz šīs narkotikas, bet tā kā vienkāršajiem ļaudīm gribasspēks ir vājš, viņi nevar to nepirkt.
Tas pats attiecas uz tabaku, kafiju, melno tēju, kakao, cukuru un citām „vājām”, bet kaitīgām narkotikām. Tās visas spēcīgi piesārņo enerģiju un to iznīcina.
Bet ar tā dēvēto „cīņas ar narkotikām” palīdzību, plašsaziņas līdzekļi ikdienas ziņās reklamē tādas narkotikas kā heroīnu, kokaīnu, ekstazī u.c. Cilvēki katru dienu par to lasa, tāpēc agrāk vai vēlāk viņiem rodas vēlēšanās pamēģināt. Un tādā veidā cilvēks iztērē enerģiju un degradē savu prātu. Saprotams, ka alkoholiķi un narkomāni bieži slimo, kas notiek enerģijas zuduma un piesārņojuma dēļ.

5. Medicīna. Medicīnā izmanto daudzas tā dēvētās zāles, kas patiesībā ir nekas cits, kā īslaicīgas slimības simptomu nomācējas, nenovēršot to cēloņus. Bet visu slimību cēloņi – tā ir enerģijas tērēšana un piesārņošana ik dienas, kā arī šo „netīrumu” uzkrāšanās, kas aizsākusies jau iepriekšējās dzīvēs.
Visām zālēm piemīt blakus efekti, tāpēc tās ķermenim, apziņai un enerģijai nodara ievērojamu zaudējumu. Bet daudzas zāles rada daudz lielāku kaitējumu, nekā labumu. Jo ilgāk cilvēks ārstējas, jo biežāk un nopietnāk slimo.
Daudzas zāles, piemēram, sāpes noņemošās, nomierinošās, labākam miegam – patiesībā ir narkotikas. Daudzi cilvēki tās lieto regulāri, kas arī viņus pārvērš „melnajos caurumos”.

6. Bērnudārzs, skola, augstskola. Ja darbs ir pieaugušo paverdzināšana, tad izglītības iestādes ir bērnu verdzība. Valsts ir izveidota tā, ka izvairīties no obligātās izglītības nevar praktiski neviens. Ar ko gan nodarbojas bērni, sākot no bērnudārza un beidzot ar augstskolu? Ar visu ko, bet tikai ne ar domāšanas spēju pilnveidošanu, ne ar Talantu attīstīšanu, un pat ne ar izglītošanu! Neviena izglītības iestāde neaudzina labus cilvēkus, bet labus patērētājus. Filosofija ir vienkārša – iegūsi labāku izglītību, dabūsi labāk apmaksātu darbu, dabūsi labāk apmaksātu darbu varēsi nopirkt vairāk mantu. Faktiski tie ir bērnu cietumi: bērnudārzs, skola, augstskola – nepieciešami tam, lai bērni netraucētu vacākiem vergot, kalpot Tumsai. Bērnus piespiež nodarboties ar bezjēdzīgām lietām, kas viņus padara neiecietīgus un kas iztērē enerģiju. Šīs muļķīgās spēles, sports, tukšvārdība, dumja mācību literatūra un citas grāmatas (kuras sarakstījuši „gudrinieki” pēc pasaules valdības pasūtījuma, ar tādu pašu mākslinieku bildītēm), zombējošu Disneja multfilmu skatīšanās, muļķīgas un cietsirdīgas datorspēles, prātu neveicinošu „lego” tipa konstruktori u.tml.
Bērnu iedzimtie talanti šādos apstākļos ne tikai neattīstās, bet gan aktīvi tiek apspiesti, Ja bērns izceļas citu vidū ar savām spējām, viņu neieredz kā bērni, tā arī skolotāji. Turklāt skolotāju algas ir tik niecīgas, ka šai darbā piesakās (ar retiem izņēmumiem) aprobežoti un agresīvi cilvēki, kas nav spējīgi biznesam vai sarežģītākam darbam. Viņi arī audzināmos bērnus padara aprobežotus un agresīvus.
Šādā veidā izglītības aparāts ir apvienojis lielu skaitu cilvēku kā skolotājus un audzinātājus, kuru enerģija tiek tērēta dusmām un aizkaitināmībai, kas ir novirzīta uz bērniem, kā arī sašutumam par zemajām algām. Tāpēc viņi ātri degradējas, kļūst agresīvi un apspiež vājākos (bērnus). Bet bērni šādos apstākļos nespēj attīstīt savus talantus, tāpēc kļūst par „pelēkajām pelēm” - bezsmadzeņu skrūvītēm valsts velnišķīgajā sistēmā. Tieši tādi ir arī nepieciešami Tumsas kalpotājiem.
Bet vecāki, protams, nespēj iejaukties šai savā bērnu apstulbināšanā un zombēšanā, jo viņi jau paši kādreiz bija bērni un paši ir izgājuši caur šo apstulbināšanu. Viņi paši ir zombiji, tāpēc arī viņu bērniem ir lemts kļūt par zombijiem. Vecāki kļūst par savu bērnu galvenajiem ienaidniekiem.

7. Ideju cīņa. Ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību tiek izplatītas idejas ar savstarpēji izslēdzošu saturu. Daži cilvēki kļūst par vienu ideju piekritējiem, bet daži par pretēju. Tā dažādas iedzīvotāju grupas savstarpēji nonāk sadursmē, tērē viena otras enerģiju, cenšoties pierādīt, „kura ideja ir pati labākā”. Viņiem nepaliek ne enerģijas, ne laika, lai cīnītos ar velnišķīgajiem valsts orgāniem vai par taisnīgumu. Viņiem nepietiek laika aizdomāties par dzīves jēgu. Šī cīņa ietver kā politiskus (komunisti – demokrāti), nacionālus (nacionālisti – antifašisti), reliģiozus (kristieši – musulmaņi – jūdaisti – materiālisti), īpašumtiesību (nabadzīgie – bagātie), kā arī daudzus citus iemeslus. Piemēram, vīrieši cīnās ar sievietēm, sociālisti ar kapitālistiem, ebreji ar ne-ebrejiem utt.
Šīs cīņas laikā mēs pazaudējam milzīgi daudz laika un enerģijas, bet rezultātu šai cīņai nav un netiek paredzēti. Tas ir, no šādas cīņas sabiedrībai labāk nekļūst, tiek uzkurināti nemieri, sēts naids un sagaidāma degradācija.
 
8. Plašsaziņas līdzekļi. Tā dēvētās „jaunākās ziņas”, kuras pārraida radio, TV, publicē laikrakstos un žurnālos – ir visīstākie meli, tukšvārdība, ļaunprātība un apmelojums. Pār mums nogāžas negatīvas informācijas jūra pēc parauga „kaimiņš nogalinājis kaimiņu”, „cenas visam paaugstināsies”, „drīz gaidāms defolts”.
Mēs uztraucamies, niknojamies, neieredzam, tērējam enerģiju. Mūsu apziņa piesārņojas ar nepatiesu, kaitīgu un bezjēdzīgu informāciju.

9. Varas orgāni. Visus varas orgānus tieši vai netieši kontrolē pasaules valdība.
Un šo orgānu uzdevums – piespiest mūs patērēt pēc iespējas vairāk laika un enerģijas, lai savāktu visus iespējamos bezjēdzīgos papīrus: izziņas. atļaujas, sertifikātus, apliecinājumus, pases, licences. Ja nav deklarēta dzīves vieta, tad nevari saņemt dažādu veidu pakalpojumus, ja neesi reģistrēts vel kādā datu bāzē tad ir liegti vel vesela virkne pakalpojumu. Ja neesi saņēmis jauno pasi ar mikročipu kuru var izsekot ar satelītu palīdzību, nedrīksti doties uz valstīm ārpus ES, un drīz arī Latvijā būs tikai jaunā parauga pases. Pat skaidra nauda, kas tūkstošiem gadu ir bijis maksāšanas līdzeklis ir padarīta par problēmu nevis ērtu līdzekli preču iegādei, to aizstājot ar plastmasas karti lai mūsu pirkumi un pārvietošanās būtu kontrolējamas lietas, un, protams, papildinātu augļotāju kabatas. Nemaz nerunājot par „vēlēšanu teātri” kur mēs ik pa četriem gadiem ar savu balsi apstiprinām pret valsti un tautu veiktos noziegumus, tādā veidā tos netieši legalizējot.

10. Policija un noziedznieki. Policija un noziedznieki ir nedalāma parādība. Ja izzudīs noziedznieki, policiju nāksies likvidēt, bet darbu zaudēt jau negrib neviens. Tāpēc policija vienmēr mākslīgi uzturēs noziedzību.
Bet lai tie, kuri tikai nostājušies uz noziedzības ceļa, iegūtu pieredzi, viņus ievieto vienā kamerā ar recidīvistiem. Tā viņi iziet „noziedzības universitāti” un kļūst par profesionāļiem. Pateicoties tam, policijai darba kļūst tikai vairāk un vairāk.
Policija un pārējie „orgāni” ir gatavi par santīmiem sagādāt iedzīvotājiem kaudzi problēmu diendienā, augu gadu. Jo viņi ir zombiji ar izskalotām smadzenēm. Kad viņi mūs aplaupa, mēs dusmojamies, un enerģija aiztek. Saprotams, ka arī paši policisti pastāvīgi baidās zaudēt darbu, iegūt traumas vai nomirt – tāpēc arī viņi tērē enerģiju. Bet, kas attiecas uz noziedzniekiem, tad, kad viņi mūs aplaupa, mēs baidāmies un viņus neieredzam. Tā mēs atkal zaudējam enerģiju. Saprotams, paši noziedznieki baidās ne mazāk, aiz cietsirdības viņu dvēseles sarūk, bet karma aug. Viņi kļūst par simtprocentīgiem „melnajiem caurumiem”.
Tādā veidā policija, noziedznieki un parastie ļaudis viens otru novārdzina. Bet no tā, protams, iegūst pasaules valdības dienesti. Jo viņi ir radījuši šādu amorālu sistēmu, sabiedrību, kurā cilvēki ir spiesti kļūt par noziedzniekiem un vairs nevar atgriezties ierastajā dzīvē.
Kas attiecas uz policistiem, tad daudzi no viņiem vienlaikus ir arī noziedznieki. Viņi nodarbojas ar legālu laupīšanu skaidrā dienas laikā, no autovadītājiem uz ielas, visu acu priekšā. Viņi laupa tirgos, birojos, veikalos utt.

11. Datori, elektronika. Datori ir uzprojektēti tā, lai tie maksimāli mūs uzbudinātu. Piemēram, ventilatora, cietā diska radītais nepārtrauktais troksnis mūs kaitina visu darba laiku. Starp citu, vēl pirms 20 gadiem ražoja datorus, kas nerada šādu troksni, bet pasaules valdība tos aizliedza.
Bet programmatūra – tā vispār ir murgs. „Uzkāršanās”, nesavietojamība, velnišķīgi interfeisi – tā ir visu programmu būtība, ieskaitot arī visas operētājsistēmas. Tas viss ļoti spēcīgi satrauc, un mēs zaudējam enerģiju. Bet tā kā programmas ir projektētas šķērsām, tad pat elementāru darbību veikšanai mēs tērējam daudz laika.
Praktiski visa mūsdienu elektronika arī ir šāds dators. Piemēram, mobilais telefons – tas ir gan dators, gan digitālais fotoaparāts – arī dators, pat sadzīves tehnikā iebūvēti datori. Un it visur, visā elektronikā – tās pašas problēmas, kas ar datoriem. Tas viss mūs padara nervozus.

12. Internets. Gan interneta vietnes, gan pats internets ir būvēts tā, lai pēc iespējas vairāk uzbudinātu tā lietotājus. Katrā mājas lapā navigācija izskatās un strādā citādi, lai gan varētu visur ieviest vienādu – tehnisku problēmu šai ziņā nav. Bet masoniskā W3C ar tās aģentu Berners – Lī priekšgalā speciāli rada šādus „standartus”, kas ļauj katrai neprašai izgudrot savu velosipēdu – kārtējā greizā zaļi rozā vietne ar lēkājošiem burtiņiem un tamlīdzīgām nejēdzībām.
Krāsu gamma, šrifta izmēri, teksta platums – tas viss vairumā vietņu ir radīts briesmīgi. Pat veselam cilvēkam ir grūti lietot šādas vietnes, bet, ja cilvēkam ir pavājināta redze (bet tāda kā minimums ir pusei aktīvi pie datoriem strādājošo), viņam nepieciešams stipri sasprindzināties, cenšoties saskatīt mikroskopiskos burtus. Gandrīz visas vietnes ir arī pārpildītas ar animētiem baneriem, un tikai nedaudzi zina, kā no šiem baneriem izvairīties. Tas viss mūs spēcīgi uzbudina.
Tagad, aktivizējot jebkuru saiti vai pogu, jūs nezināt, kas notiks, pie kāda rezultāta tas novedīs. Skripti periodiski iestrēgst, bet visu ievadīto informāciju jūs pazaudējat. Šādi skripti nosit gan daudz laika, gan paņem mūsu enerģiju. Katra nākamā vietne atveras ar jauniem mirgojošiem banneriem. Labākajā gadījumā banneri ir izvietoti gar vietnes malu un ar laiku varam pierast tos ignorēt, bet ir arī agresīvā reklāma, kura atveras pirms vietnes un ir jāgaida pirms reklāma aizvērsies vai jāmeklē kā to aizvērt lai tiktu pie informācijas, kuru meklējat. Pat tagad, kad cilvēki kārtējo reizi ir redzējuši banku un citu augļotāju patieso seju vel joprojām tiek agresīvi zombēti caur visiem publiski pieejamiem masu līdzekļiem – AIZŅEMIES, AIZŅEMIES, AIZŅEMIES...
Tāpēc internets spēj ātri degradēt, pārvēršoties par vienu vienīgu strēgstošu bremzi. Tas viss burtiski aprij mūsu enerģiju, nozog mūsu laiku, padara mūs trakus. Un nav iespējams to kaut kā novērst. Atliek vien cerēt, ka tuvojošos pārmaiņu laikā šis internets uz mūžīgiem laikiem tiks iznīcināts – ar visiem tā radītājiem.
Un tā, cilvēces sadalīšana pa Logosa poliem kļūst arvien izvērstāka, jo laikmetam pienācis gals, un katrs cilvēks ir ieguvis tās īpašības, kas noteiktā veidā viņu pievilina pie Tumsas vai Gaismas poliem. Lai arī izvēle ir brīva, taču cilvēces sadalīšanas notiek nosaukto augstāko Kosmisko Spēku ietekmē, kas paņem savu. Patlaban daudzi cilvēki sajūt, ka spriegums Tumsas polā kļūst spēcīgāks un logosu pievilkšanās tam kļūst nepārvarama. Jo ir daudz aklo un kurlo, tā kā cilvēku gars ir iemidzināts.
Un tā mēs kalpojam „Pasaules zelta elitei” pat neapzinoties, ka pēc radītāja plāna esam absolūti brīvi radīt, veidot un baudīt savu dzīvi un robežu reālu nepastāv izņemot tās, kuras mums ir „iezombētas prātā” Salīdzinot varu minēt vilku medības, kur mežā novelk auklu ar karodziņiem un kurus vilki baidās šķērsot, kaut gan otrā pusē ir brīvība un robeža ir tikai psiholoģiska. Noņemiet rozā brilles, salauziet rāmjus, nolemtības un kalpošanas programmas. Ieklausieties sirdī un ieelpojiet BRĪVĪBU!



Avots: http://www.citarealitate.lv
Kategorija: Veselība | Pievienoja: Jozis (05.05.2012) | Autors: Jozis E W
Skatījumu skaits: 1327 | Atslēgvārdi: Veselība un vergturība | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]