Taro burvība

Latvijas svētavoti
Latvija ir bagāta ar ūdeņiem - upēm, ezeriem, ūdenskritumiem un avotiem. Pēc speciālistu atzinuma gandrīz katram avotam piemīt kāda īpaša nozīme -daži dziedina, citi pārsteidz ar brīnumainu izteku, par dažiem vēsta teikas un leģendas. Pie avotiem pēc tīra un veselīga ūdens nāk ne vien cilvēki, bet arī dzīvnieki. Grāmatā ,,Kurzeme" minēts, ka pie Galtenes svētavota Talsu rajonā zvēri nomīdījuši palielu laukumu. Šī avota ūdeni cilvēki jau senatnē izmantojuši dziedniecībai. Šis avots izverd vidēji 20 litrus dziednieciska ūdens minūtē. Avota apkārtnē koku galotnes žuburojas. Nostāsti liecina, ka Latvijā ir vairāki avoti, kurus var izmantot ārstniecībā. Daļa avotu ir universāli, kas der dažādu slimību dziedināšanai, tomēr ir arī īpaši avoti - acu slimību ārstēšanai, brūču un lūzumu dziedināšanai, kaulu sāpju un ādas slimību ārstēšanai.

Avoti Kurzemē un Zemgalē

Kurš gan nepazīst Ķemeru sēravotu, kuru dažreiz dēvē par Ķirzaciņu - avots iztek no akmenī veidotas ķirzakas veidola. Tā dziednieciskās īpašības bija zināmas kopš senseniem laikiem. Uz šejieni ārstēties braukuši ne vien no tuvākās apkārtnes, bet arī no citām valstīm. Par šo avotu vēsta arī leģenda, kas stāsta par vecīti, kurš, dzerot tā ūdeni, atguvis jaunību un vīrišķību. Ķemeru apkārtnē atrodas aptuveni 30 sērūdeņu avotu, bet praktiski izmantojami tikai daži. Dziļi mežā, Ķemeru Nacionālā parka teritorijā atrodams arī avots, kura temperatūra augu gadu ir + 6 ºC. Gleznainajā Sventajas upes ielejā novietojies teiksmainais Lejas svētavots. Avotu tīrot, atklājusies 5x5 metru ozolkoka grīda. Jau senatnē tautas dziednieki avota ūdeni izmantojuši ārstniecībā. Tagad šeit atrodams uzraksts ar pamācību "Ejot caur šo balto ievziedu sniegu šai Dabas svētnīcā pie svētavota, atstāj melnas domas ārpusē un tevi apņems mīlestība un labestības aura”. Cits uzraksts vēstī "Izmazgā savas acis avota ūdenī, un pasaule tev kļūs gaišāka”. Pāri avotam izveidots tiltiņš, kuram pāri aug Latvijas resnākā, kuplākā, dižākā ieva.

Netālu no Auces gleznainā vietā, kur vasarā zied sārtas magones un pīpenes, atrodas aizsargājams ģeoloģijas objekts - Karaļavoti. Tautas ticējumi vēsta, ka senatnē avotu apkaimē mitis zintnieks, tāpēc ūdenim piemīt dziedinošs spēks. Ar šiem avotiem saistīti nostāsti par Zviedrijas karali Kārli XII, kurš, dzerot avotu ūdeni, atguvis spēkus un veselību.
Šodien no aptuveni 4 metrus dziļās un 6 metrus platās gravas Kambaru kalna pakājē izplūst septiņi avoti, kuri, satekot kopā, veido nelielu strautu. Pie šiem avotiem iekārtota arī atpūtas vieta.

Iecavas upes tuvumā, nelielā gravā atrodas Bārbeles svētavots. To var uzskatīt par vienu no senākajām Latvijas kūrvietām, kas pazīstama kopš Kurzemes hercoga Jēkaba valdīšanas laika. Par to liecina fakts, ka 18.gs. sākumā Ernsts Johans Bīrons pie Bārbeles sēravota bija iecerējis lielas peldu mājas celtniecību. Tā gan nav īstenojusies. Literatūrā minēts, ka šis avots bijis viens no spēcīgākajiem zināmajiem minerālūdens avotiem Latvijā. Cilvēki, nākdami pie avota ārstēties, atstāja pie tā savu apģērbu, ticēdami, ka līdz ar drānām pie avota paliek slimības, sāpes un ciešanas. 19.gs. avota ūdenī sērūdeņraža koncentrācija samazinājās, pašlaik avots savas brīnumainās spējas ir zaudējis.

Pēc speciālistu atzinuma pats spēcīgākais, lielākais avots Latvijā atrodams Siguldas pagastā. Tas ir Saltavots, kas dienā izverd 2 miljonus litru ūdens ar nemainīgu temperatūru +5°C. Kā tas radies? Avots sakrājies no lietus un sniega ūdeņiem, kas, sūcoties cauri oļiem, grantij un smiltij uz pazemi, atdūries dolomīta slāņos. Pie Viļņu mājām Saltavots izlaužas brīvībā. Teika vēsta, ka pie šī avota Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs pūtinājis zirgus. Tagad tā apkārtnē izveidotas labiekārtotas kāpnes un laipas, avota izteka izbetonēta.

Braucot pa Vidzemes šoseju noteikti iegriezīsimies pie bijušajām Dāvida dzirnavām. Šeit Vaives kreisajā krastā, uzskaitīts vairāk nekā 30 avotu, to skaits gai mainās. Avoti plūst no 7 līdz 8 metru augstas kraujas. No avotu ūden izgulsnējas arī dzelzs savienojumi kas šūnakmeni iekrāso rūsganā krāsā. Nogaršojot dzelzi saturošo ūdeni, mēs varam papildināt organismu ar dzelzi.

Ļoti populāri ir Mežmuižas avoti, kas atrodas Allažu pagastā. No Kaļkugravas nogāzes izplūst vairāki avoti, kuri veido stāvu ūdenskritumam līdzīgu krāčveida strautu. Tas ieplūst dzirnavu dīķī ar neparasti zilganu un dzidru ūdeni. No šūnakmens veidotās dzirnavas cēlis tēlnieka Teodora Zaļkalna tēvabrālis. Arī pats tēlnieks šeit bieži atpūties. Tagad palikuši septiņi avoti. Mežmuižas avotu apskatei iekārtota taka ar laipām.

Gulbenes rajonā Tirzā aplūkojams Tirzas svētavots pie Zvanuleju mājām. To dēvē arī par Dzīvības, Veselības jeb Svēto avotu. Pirmās ziņas par šo avotu saglabājušās no 1748. gada, taču tuvējās sen vietas liecina par tā ūdens izmantošanu daudz agrākos laikos. Ūdens lietotāji apslacīti ar avota ūdeni, pēc tam viņi ziedojuši, apdāvinājuši apkārtnes nabagus un nākamajā rītā paņēmuši ūdeni un devušies prom. Par avota rašanos vēsta leģenda. Tirzas baronam neesot paticis, ka cilvēki apmeklējot avotu, kas atradies netālu no viņa muižas. Tāpēc kungs licis to aizbērt, bet drīz vien pats zaudējis redzi. Pēc tam pavēlējis atkal avotu atrakt un uzmūrēt tam apkārt baseinu, un arī pats devies pēc ūdens. Drīz vien redzi atguvis un tad sācis ticēt, ka avotiņš ir svēts. Šodien virs avota uzbūvēta nojume un tā ūdeni apkārtējie iedzīvotāji izmanto savām vajadzībām, arī ārstniecībai.

Gaiziņkalna apkārtnē atrodas Bolēnu kalns un vienā no gravām ieplūst Bolēnu avots, kuru dēvē ari par Veselības, Laimas, Dzīvības avotu, tā ūdens ārstējot acu kaites. To uzskata par augstāko Latvijā, tas atrodas 262 metrus virs jūras līmeņa, un augu gadu ūdens temperatūra tajā ir +7°C. Aplūkojot avota apkārtni, redzams, ka ziedošanas tradīcijas vēl tagad saglabājušās, tuvējo koku un krūmu zaros iesietas auduma lentas. Bolēnu avots, tāpat kā Gaiziņkalns, Sirdskalns, Talejs un Viešūrs, ietilpst Gaiziņkalna Dabas parka un Vestienas aizsargājamo ainavu apveida teritorijā.

Ar dažiem avotiem saistās traģiski notikumi. Viens šāds avots atrodas Krāslavā, Karnicka kalnā. To dēvē ari par Mīlestības kalna avotu jeb Mīlas avotiņu. Ar to saistās nostāsts par poļu virsnieka J.Kauņicka un grāfa Plātera meitas Emīlijas nelaimīgo mīlestību. Virsnieks nošāvās un pēc viņa bērēm no kalna, kur viņš apglabāts, iztecējis avotiņš.

Diezgan spēcīgi avoti izplūst aptuveni 30 metru plata jostā no Svētes ezera stāvās nogāzes Krustkalnu rezervāta teritorijā. Avotu apkārtnē izgulsnējušies saldūdens kalķieži.

Jāpiemin arī Kazugravas avoti Priekuļos, kur tie atrodami šūnakmens kraujā. Avotiem saplūstot kopā, izveidojies septiņus metrus augsts vairāku pakāpju ūdenskritums. Pēc speciālistu atzinuma, šāds veidojums ir viens no iespaidīgākajiem Latvijā.

Savdabīgi, īpatnēji dzidri avoti ar nosaukumu Bērziņu avoti atrodas Cīravas pusē, te iekārtota arī Cīravas taka, un tās veidotājs Jānis Gūlis stāsta, ka avotu sākums meklējams daudzu kilometru attālumā no šejienes. Bet vienīgi šeit pie Bērziņu mājām, tie iznākot virspusē. No zemes dzīlēm augšup verd vairāki spēcīgi, apmēram pusmetru augsti avoti. Ūdens tajos ir neparasti dzidrs un visu gadu to ūdens temperatūra ir +8°C. Dīķa dibenā redzamas vairākas krāteriem līdzīgas avotu iztekas. Avotu apkārtnē pļavas ir ar lielām asinszāļu un deviņvīru spēka audzēm. Un to tuvumā redzams milzīgs osis ar apkārtmēru 4,8 metri.

Kategorija: Veselība | Pievienoja: sofi (19.05.2012) | Autors: www.reikinet.lv
Skatījumu skaits: 3238 | Atslēgvārdi: Latvijas svētavoti | Reitings: 1.0/3
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]