Taro burvība

Puravi
Puravs ir līdzīgs ķiplokam, taču tikai - ārēji. Tam ir garas, lancetiskas, vēdekļveida izvietotas lapas. Pieaugušam augam to ir no 9 līdz 13. Tajās ir daudz sauso šķiedrvielu, tāpēc puravus var ilgi uzglabāt - 3-4 mēnešus ledusskapī vai pagrabā 1-2 °C temperatūrā. Uzglabāšanas laikā lapās C vitamīna daudzums palielinās divas reizes (40-50 mg 100 g sauso šķiedrvielu), jo notiek ba¬rības vielu attece no lapām. Paresninātais neīstais stiebrs veidots no caurulveida lapu pamatnes, un tas sasniedz līdz 50 cm augstumu un 3- 5 cm diametrā.
  Purava sīpols ir neliels; tas sastāv no plānām, baltām zvīņām. Saknes dziļi iespiežas augsnē, tāpēc augs spēj iegūt valgmi pat sausā, karstā laikā.
  Ziemeļeiropā puravs ir viena no dārzeņu pamat-kultūrām. Francijā tas tiek uzskatīts par garšaugu, bet Anglijā un Amerikā - par parastu dārzeni.
Puravs ir gandrīz pati senākā cilvēka audzētā kultūra. Uz alu sienām, kurās dzīvojuši senie cilvēki, līdz mūsdienām saglabājušies šā auga attēli. Savvaļā šis augs nav sastopams. Puravi lietoti uzturā Senajā Grieķijā, Ēģiptē un Romā. Pazīstamie senie ārsti Plīnijs un Hipokrats šos augus izmantojuši ārstnieciskos nolūkos.
  Senatnē valdījis uzskats, ka puravi palīdz saglabāt un stiprināt balsi, tāpēc Romas imperators Nerons, kas ļoti mīlējis teātri un pats arī sacerējis dzeju, mielojies ar puraviem, iepriekš pievienodams tiem olīveļļu. Viņš arī esot dēvēts par puravēdāju.
  Viduslaiku Eiropā puravi kļuva tik populāri, ka tie tika attēloti pat Velsas ģerbonī. Velsiešu karavīri pirms tikšanās ar pretinieku ierīvējuši ķermeni ar puraviem un ķiplokiem. Viņi nēsājuši puravus arī uz galvassegām, un šī paraža saglabājusies pat līdz 19. gadsimtam. Bet mūsdienās katru gadu pirmajā marta velsieši sprauž puravu pie žaketes atloka, godinot Svēto Deividu.
  Puravi ir ziemcietīga un aukstumizturīga kultūra. Pirmajā gadā veidojas stiebrs, bet nākamajā gadā ienākas sēklas. Veģetācijas periods ilgst 140-180 dienas. Audzējot puravus, jāņem vērā, ka tie intensīvi aug visu veģetācijas periodu un tiem nav miera perioda.

Ārstnieciskās īpašības

Bioloģiskā sastāva ziņā puravi ir vērtīgāki par citiem sīpolaugiem. Salīdzinājumā ar sīpoliem tajos ir vairāk olbaltumvielu, kālija, kalcija un Bv B2, E, PP vitamīnu, karotīns, kā arī vērtīgas minerālvielas -dzelzs, fosfors, sērs. Puravi ir diētisks produkts - 100 g ir tikai 40 kaloriju.
Puravi palīdz organismam cīnīties ar cingu, reimatismu, podagru, mazina sklerozi un aptaukošanos, likvidē nervu pārslodzi. Puravu novārījumu lieto kā atklepošanu veicinošu līdzekli, slimojot ar augšējo elpošanas ceļu iekaisumu. Šis dārzenis stimulē aknu darbību, veicina barības pārstrādi, uzlabo ēstgribu un darbojas arī kā urīndzenošs līdzeklis. Puravus iesaka lietot uzturā, lai normalizētu vielmaiņu. Karotīns uzlabo ādu.

Gardēdim

Visvērtīgākā purava daļa ir stumbrs, kam ir patīkami saldena garša. Pārtikā izmanto svaigas, vārītas, sautētas, kaltētas, sālītas vai konservētas jaunās puravu lapas un neīsto stiebru. Tiem ir asāka garša un īpatnējs aromāts.
Daudzās pasaules valstīs nacionālajās virtuvēs tiek gatavotas puravu zupas -Anglijā, piemēram, no puraviem un kartupeļiem, Skotijā - no vistas buljona un puraviem, Francijā cieņā ir aukstā puravu zupa. Ceptus vai sautētus puravus var pasniegt arī kā patstāvīgu ēdienu.
Lai puravi nebūtu glumi vai slikti nomazgāti, tos 10 minūtes var pavārīt nelielā ūdens daudzumā, pēc tam nosusināt un viegli pannā bez sviesta apcept. Puravus pasniedz ar balto mērci vai kausētu sviestu. No puraviem var gatavot sacepumus un dažādus pildījumus.

Puravus labāk iepriekš nemazgāt un negriezt. Tie jāieliek polietilēna maisiņā, tas jāaizsien un jāglabā ledusskapī.

Puravu salāti I

200 g puravu, 1 ābols, 1 ola, 4 ēdamkarotes augu elfas mērces, zaļumi.
Puravus sagriež ripiņās, ābolus sarīvē uz rupjās dārzeņu rīves. Novārītas olas sagriež šķēlītēs. Kārto salātu traukā un pārlej ar augu eļļas mērci. Rotā ar olu un pētersīļu zaļumiem.

Puravu salāti II

1 puravs, 2 āboli, 4 ēdamkarotes augu eļļas mērces, sinepes pēc garšas.
Puravu ar visām lapām uzmanīgi nomazgā, nosusina un sagriež ripiņās. Skābus ābolus nomizo un sagriež plānās šķēlītēs. Abus komponentus samaisa, pārlej ar augu eļļas mērci, kurai pievienotas sinepes pēc garšas, un kārto salātu traukā. Rotā ar puravu lapām.

Kategorija: Veselība | Pievienoja: sofi (20.04.2012) | Autors: Sieviešu portāls
Skatījumu skaits: 3311 | Komentāri: 1 | Atslēgvārdi: puravi | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]