Taro burvība

Gaismas un krāsas iedarbība uz cilvēku (1. daļa)
Ienākot kādā telpā, mūsu uzmanību vispirms piesaista ne tik daudz enerģētika, cik gaisma. Tā uzreiz rada zināmu noskaņu. Cilvēks ir tā veidots, ka pirmā uztvere notiek caur tādu maņu orgānu kā acis. Apkārtējā pasaule tiek uztverta pēc tā, kā katrs priekšmets atstaro gaismas viļņus. Savukārt priekšmetu krāsa ir atkarīga no atstaroto viļņu garuma.
Ko gaisma nozīmē cilvēka organismam? Tas ir dabiskais bioloģiskais pulkstenis, pēc kura dzīvojam. Diena, nakts, ausma vai riets. Šie periodi ir kā orientieri, pa kuriem tiek sadalīta dzīvības enerģija. Tieši šis fakts ir jāņem vērā, kad vēlamies komfortabli iekārtot savu mājokli (darba un atpūtas zonas).

Telpas apgaismojums ir viena no svarīgākām interjera sastāvdaļām. Gaismai ir liela ietekme uz cilvēka labsajūtu un veselību, tāpēc ir būtiski izveidot telpā ne tikai skaistu un modernu apgaismojumu, bet veidot to nekaitīgu cilvēka veselībai.

Nepareizi vai nepietiekoši izgaismota telpa var kļūt par depresiju, galvassāpju un pat redzes traucējumu cēloni. Savukārt gaišā telpā uzlabojas garastāvoklis, paaugstinās darbaspējas.
Pie lielās gaismekļu daudzveidības veikalos ir viegli apmulst. Ko labāk izvēlēties halogēnspuldzes vai kvēlspuldzes, lustru vai iebūvējamās lampiņas? Vienas atbildes nav, jo lai pareizi piemeklēt gaismekļus un izveidot apgaismojumu, nepieciešams ievērot ļoti daudz faktoru: telpas funkciju, telpas zonējumu, griestu augstumu, telpas lielumu un daudzus citus. Tāpēc vislabāk apgaismojuma plānojumu uzticēt speciālistam, kurš ne tikai izrēķinās nepieciešamo apgaismojuma daudzumu, bet arī ieteiks piemērotāko risinājumu un gaismekļu veidus.

Parādoties jaunajām tehnoloģijām arī apgaismojums kļuva daudzveidīgāks. Bieži speciālisti kombinē dažādus gaismekļus un lampu veidus: halogēnspuldzītes ar kvēlspuldzēm, apvieno izkliedētu un direktīvo, koncentrēto apgaismojumu. Universāla risinājuma nav, modē ir daudzveidība un oriģināli netriviāli risinājumi.

Kļūstot populārām rēģipša griestu konstrukcijām, biežāk tiek pielietoti arī iebūvējamie gaismekļi. Galvenā šādu gaismekļu priekšrocība ir sekojošā: šādiem gaismekļiem vajag daudz mazāk vietas nekā parastajām lustrām, kas pie neliela telpas augstuma ir būtiski.

Skaisti izskatās arī daudzlīmeņu griesti ar iestrādāto perimetrālo apgaismojumu. Šāds apgaismojums izceļ arhitektoniskās telpas formas.
Viens no pieprasītākiem apgaismojuma veidiem pašlaik ir scenāriju apgaismojums. Tas ļauj mainīt telpas apgaismojumu un pieskaņot to jūsu vajadzībām un noskaņojumam. Atkarībā no ieslēgto lampu kombinācijas (daudzuma, intensitātes) apgaismojums mainās no mierīga, pieklusināta, līdz svinīgam. Neskatoties uz lielāku gaismas ķermeņu daudzumu, šīs apgaismojuma variants ir diezgan ekonomisks, jo tiek ieslēgti tikai nepieciešamie gaismekļi.

Pēdējā laikā kļuva populāri dažādi izgaismotie objekti, piemēram, grīdas lampas, uz kurām var sēdēt. Šie interjera objekti apvieno sevī uzreiz divas funkcijas, gan dekoratīvās lampas, gan krēsla. Vienu šī objekta variantu - „Stone on fire" var redzēt salonā Waterlilly. Vel viens interesants funkciju apvienojuma variants ir Bloom izgaismotie puķupodi (Luxdizains).
Paradoties LED (gaismas diodes) tehnoloģijai, kļuva iespējams iestrādāt gaismiņas arī grīdas segumos- flīzēs, laminātā, parketā. Šī tehnoloģija ļauj izstrādāt īpaši plānus gaismekļus, kas arī nekarsē un patērē ļoti maz elektroenerģijas, ne vairāk 10% no patēriņa, kad izmanto kvēlspuldzes. LED gaismekļus var lietot gan telpās, gan ārā, tie ir noturīgi pret sitieniem un vibrāciju, darba mūžs šādiem gaismekļiem ir līdz 100 000 stundām. Vienīgais šādu gaismekļu trūkums ir salīdzinoši liela cena.

Ko der atcerēties plānojot apgaismojumu:


1.
Sadaliet telpu, kurā plānojiet apgaismojumu, zonās. Katrai zonai nepieciešams savs apgaismojums. Pārdomājiet kāds apgaismojums būs piemērotāks katrai zonai, kombinējiet dažāda veida gaismekļus lai panāktu lielāku efektivitāti.
2.
Darba virsmām jābūt labi izgaismotam. Gaismas virzienam jābūt tādam, lai stāvot pie darba virsmas uz tās neveidotos ēna.
3.
Virtuvē un vannas istabā jāparedz papildus apgaismojumu. Jo šajās telpās var gūt nopietnas traumas nepietekoša apgaismojuma dēļ.
4.
Pārdomājiet slēdžu izvietošanu. Vislabāk ja ir iespēja izvietot slēdžus vairākās vietās. Piemēram, guļamistabā slēdzi izvieto pie ieejas istabā un pie gultas, lai nevajadzētu celties, lai izslēgt gaismu un atgriezties gultā tumsā.
5.
Atpūtas zonās labāk lietot kvēlspuldzes, tas dod siltāku un acīm patīkamāku gaismu, bet darba zonās labāk lietot halogēnspuldzes.

Apgaismojumam ir trīs gradācijas:


  • Dabiskā (saules) gaisma;
  • Mākslīgais apgaismojums;
  • Nakts apgaismojums.

Ideālā variantā guļamistaba tiek ierīkota ziemeļu pusē, kur apgaismojums ir vismazākais, bet virtuve un ēdamistaba prasa daudz gaismas, īpaši saules gaismas, tāpēc tās vajadzētu ierīkot dienvidu vai dienvidaustrumu pusē. Viesistabā visbiežāk izmanto mākslīgo apgaismojumu, tādēļ tā var atrasties jebkurā vietā neatkarīgi no debess pusēm.

Tas par ideālo variantu, bet dzīvē ne vienmēr viss ir tik vienkārši un iespējami. Tāpat ne vienmēr ir iespējams izmantot visas trīs gaismas zonas, īpaši, ja tas ir vienistabas dzīvoklītis vai istaba kopmītnēs. Lai justos komfortabli pat vismazākajā un pat visneērtākajā dzīvoklītī, jācenšas visus priekšmetus izkārtot pa zonām.

Starp citu, visas mēbeles mājā jāorientē atbilstoši dienas gaismai, logu un durvju atrašanās vietām. Vislabāk par to pārliecināties, ja mēģināsiet sēdēt ar muguru pret durvīm. Sajūta nav no patīkamākajā, tā ir nedrošība, visu laiku gribas atskatīties, kas notiek aiz muguras. Šāds stāvoklis rada stresu. Šīs sajūtas mēs esam mantojuši no senčiem, kuri ar lielu pietāti izturējās pret ieeju alā, tā bija viņu drošība, jo briesmas varēja draudēt tikai no turienes. Mūsdienās situācija ir mainījusies, bet intuitīvi sajūtas ir palikušas.

Ja durvis ir saistītas ar iespējamu briesmu sajūtu, tad logi izraisa patīkamas emocijas. Vispirms logs tā ir plašuma izjūta, izeja uz lielo pasauli un brīvību.
No kurienes ir radies priekšstats, ka gaismai uz rakstāmgalda ir jākrīt no kreisās puse? Pirmo reizi par to ierunājās alķīmiķi viduslaikos. Viņi apgalvoja, ka kreisajā pusē atrodas sirds un mūsu neredzamā acs, kas pēta noslēpumaino pasauli. Mediķi apgalvo, ka gaisma, kas krīt no kreisās puses, mazāk nogurdina mūsu redzi un līdz ar to palielina koncentrēšanās spējas.

Attiecībā uz gaismu ir vēl kāda prasība: tā nedrīkst būt spilgta un nedrīkst spīdēt tieši acīs. Vislabāk, ja gaisma ir izkliedēta, tad tā nenogurdina redzi. Logs tā arī ir gaisma. Taču, ja logs iziet pret vienlaidu sienu, tad labāk būs telpu kaut kā pārplānot, lai ik dienas netraumētu savu redzi. Šim padomam ir tīri psiholoģisks zemteksts: ik reizes, kad skatiens sastop nevis zilas debesis un zaļu lapotni, bet aukstu sienu, zūd dzīves stimuls. Pēkšņi sāk likties, ka nekā laba šajā pasaulē aiz loga nav... Šīs drūmās domas nāk prātā tikai tāpēc, ka logs mūsu redzei nesniedz gaismas informāciju, neveica savai būtībai atbilstošas funkcijas – aptvert plašumu, vest pretī saulei. Lūk, kādēļ, starp citu, pašnāvnieki savām izdarībām izvēlas istabas bez logiem vai drūmus logus: tad pēdējā dzīves minūtē prātā vairs neienāk doma, ka varbūt ir pāragri noslēgt rēķinus ar dzīvi, ka var pamēģināt tajā kaut ko izmainīt, iemācīties pārvarēt grūtības.
Kategorija: Fenšui | Pievienoja: laimiga (30.04.2012) | Autors: www.reikinet.lv
Skatījumu skaits: 3182 | Komentāri: 1 | Atslēgvārdi: Gaismas un krāsas iedarbība | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 1
0
1  
5 7 3

Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]