Taro burvība

Mājas izjūta un nozīme jeb mājas maģija
Mājas – tik pašsaprotami priekš katra, bet tai pat laikā kaut kas tik mistisks un enerģētisks. Vai ikdienā cilvēks domā par to, kas ir mājas? Tā taču ir vieta, kur mēs ik vakaru atgriežamies, veicam zināmas darbības. Visās mājās ir sienas, griesti, grīda, durvis un logi, bet vai visas ir vienādas? Vai tās atšķiras tikai ar istabu skaitu un mēbeļu izvietojumu un dārgumu? Laikam jau tomēr nē.

Nav uzticamāka drauga par dzimto māju (šim statusam gan mazāk atbilst nelielie dzīvoklīši daudzstāvu mājās, kur esam spiesti mitināties). Vajag tai tikai noticēt, saprast to, izturēties pret māju kā pret tuvu, dārgu būtni, kas ir iespējams arī mazajos dzīvoklīšos. Labi, ja cilvēks saprot savas mājas valodu un labi saprotas ar to, rūpējas kā par sevi pašu, jo zināmā mērā tā jau arī ir daļiņa no paša. Ja, proti, sadzīvot ar savu māju, tad tā sargās tevi no visām „lielās pasaules” nelaimēm un satraukumiem. Tā dos mieru un veselību – gan fizisko, gan arī garīgo, dos spēkus tikt galā ar jebkurām problēmām.

Kad esam noguruši, slimi vai vienkārši apnicis cīnīties ar pasaules likstām un bēdām, kad gribas aizbēgt no šīs „trakās, trakās pasaules”, kura ierauj sevī kā akacī, ja laikus nepratīsi pateikt STOP, tieši šādos mirkļos mēs atceramies par savām mājām, kā miera un atpūtas ostu vai pēkšņi ataust spārnotais teiciens – mans nams ir mana stiprā pils. Tieši tā aiz savas mājas sienām mēs varam būt pasargāti, jo tās ir mūsu mājas, mūsu teritorija.

Ja bērnībā nav bijis savu māju, tad, arī būdams pieaudzis, cilvēks nespēj tādas radīt, jo viņš vienkārši neprot, nezina, kā to izdarīt, kādām jābūt šīm īstajām mājām. Bērnības mājas ir svarīgas katram cilvēkam. Tieši bērna gados sāk veidoties pamati vēlākajām slimībām, it īpaši – hroniskajām, kas nereti pārsteidz cilvēku pavisam negaidīti vēl stipri jaunos gados, bet ārsti tādos gadījumos parasti neizpratnē rausta plecus: sak’ stiprs cilvēks bija, enerģisks, un nu pēkšņi... Tieši bērnībā, apmainoties enerģijas viļņiem ar savu māju, katrs no mums kļūst par personību, uzkrājot spēkus tam, lai kādā jaukā dienā izspurgtu no dzimtās ligzdas – kā izaudzis putnēns.

Vai cilvēkam pietiks spēka izlidot cauri bezgalībai, ko par dzīvi sauc, ir atkarīgs tieši no tā, ko mēs esam ieguvuši savu vecāku mājās, savas bērnības laimīgajā stūrītī. Tā kā mums nav lemts izmainīt savas bērnības māju, tad ir vērts padomāt un uzdāvināt tās saviem bērniem.
Mājas – tā ir vesela pasaule, maza neatkarīga valsts ar saviem likumiem, robežām, noteikumiem, tradīcijām, politiku un ekonomiku. Par to bieži vien var pārliecināties lasot slavenu cilvēku memuārus, stāsti par šo tēmu (tieši vai netieši) parādās dažādos žurnālos, īpašu, kad ir kāds svētku laiks, piemēram, ziemassvētki, kad cilvēki vairāk atceras un pārdomā savu dzīvi, to, kas tajā noticis, kas atgadījies bērnībā un nereti tas saistās tieši ar mājām.

Cilvēks izaug, atstāj vecāku māju un dodas „celt” savu māju... Ir sienas, grīda un gaisma, jau izvietotas mēbeles, pie logiem piekarināti aizkari, mantas atradušas savu vietu skapjos un plauktos. Māja ir gatava, dzīvo tik nost!

Mājai arī ir savs raksturs, tāpat kā cilvēkam, tai ir arī sava enerģētika. Tā atkarīga no vairākiem faktoriem: Zemes ģeoloģijas, vai tuvumā ir – nav magnētiskās joslas, kā tai cauri plūst enerģija, vai zem mājas nav āderes utt.

Mājas „rakstura” veidošanā sava nozīme ir gan sienām, gan mēbelēm, gan paklājiem, visam ko skata acs, un tas viss izgatavots no visdažādākajiem materiāliem – sintētiskiem un dabīgiem, kam arī piemīt sava lietu enerģētika. Saules gaisma ienes savas korekcijas, gaismu spēle dara savus brīnumus. Tā visa ir materiālās pasaules enerģētika, bet pastāv arī smalkākas lietas – smalko matēriju enerģētika. Visam pa vidu vēl cilvēks ar savu enerģētiku un viņa priekšgājēji, kas arī dzīvojuši šajās telpās.
Visi šie enerģiju veidi savstarpēji iedarbojas, saplūst un veido (ideālajā gadījumā) ciešu enerģētisko kupolu, kas sedz māju, līdz ar to kalpojot par visstiprāko aizsardzību visiem, kas tajā dzīvo. Kamēr vien šis kupols ir vesels un nesadrumstalots, mums ir mājīgums un miers. Šajā situācijā arī varam teikt, ka māja ir kā neieņemams cietoksnis, kur var atpūsties un smelties spēkus, kā arī justies drošībā. Nemanot māja pārvēršas par Visumu, kas pieder tikai tiem, kuri tajā dzīvo.
Kategorija: Maģija | Pievienoja: laimiga (25.04.2012) | Autors: www.reikinet.lv
Skatījumu skaits: 3568 | Atslēgvārdi: mājas maģija | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]