Taro burvība

Sāls- labākais līdzeklis pret elles spēkiem
Visiem ir zināma paraža sagaidīt viesus ar maizi un sāli. Mūsu laikos šim rituālam piemīt viesmīlības nokrāsa. Tomēr sākotnēji tas bija kas pavisam cits. Tiek uzskatīts, ka no sāls baidās nelabie spēki. Tieši tāpēc radās paraža sagaidīt viesus ar maizi un sāli - labklājības simbolu - maizi, un sarga no tumšajiem spēkiem - sāli. Tas, kas apēdis tādu sālsmaizi, nevar būt ienaidnieks!
Vārda «sāls» "izcelsme, pēc dažu mūsdienu pētnieku domām, ir saistīta ar Sauli. Ar sāli ir saistīts daudz māņticību un novērojumu, un diez vai kāds nav dzirdējis pašu «galveno» no tām, ka izbērt sāli – uz nelaimi. Tomēr kāpēc – to šodien zina tikai retais.
Sāls senā pagātnē, kad to vēl neieguva rūpnieciskos mērogos, tika uzskatīta par pārticības simbolu, jo bija ļoti rets, tāpat kā zelts. Pret to attiecās saudzīgi un sālstraukus uz galda lika tikai īpašos gadījumos, sagaidot cienījamu viesi ar sāli un maizi. Tā bija ne jau katrā mājā. To lika galdā tikai visdārgākajiem viesiem. Savukārt, ja viesis to nejauši izbēra vai, kas vēl sliktāk, speciāli izbēra- tā tika uzskatīta par necieņu pret saimniekiem. Tādā veidā varēja paust savu nicinājumu pret visu dzimtu. Lūk, tā arī radusies paraža: ja izbērsi sāli, tad būs ķildas, naids. Antīkajā pasaulē izbērta sāls nozīmēja arī draudzīgo attiecību beigas.
Ja sāls ir izbērta, lai izvairītos no nepatikšanām, tā ir akurāti jāsnoslauka ar lupatiņu uz baltas apakštases un trīs reizes jāskaita: «Sāls nav ūdens, viss aizies bez pēdām». Tāpat var iesmieties vai dot sev iesist pa pieri. Mūsdienās vispārpieņemta pretdarbība - sviest trīs šķipsnas sāls pār kreiso plecu, tur, kur atrodas sātans, vai trīsreiz nospļauties pār kreiso pleci. Smieties iesaka divu iemeslu dēļ: pirmkārt, nedrīkst parādīt sātanam savas bailes un grūtsirdību un, otrkārt, nav lieki jābēdājas kaut kāda zaudējuma dēļ – tā var piesaukt vēl lielāku zaudējumu. Turklāt cilvēkam, kas smejas, patvaļīgi uzlabojas garastāvoklis, kas arī palīdz viņam izvairīties no «ieplānotās» ķildas.
Sāls nebojājas pati un palīdz pasargāt no bojāšanās arī citus produktus, tātad, tā ir mūžības un nemirstības simbols. To savos upurēšanas rituālos izmantoja pagāni, un kopš neatminamiem laikiem to izmantojuši aizsardzībai no visa veida ļaunajiem spēkiem.
«Sāls, - saka Francijā, - ir vienīgā lieta, pret kuru raganas ir bezspēcīgas». To nēsāja līdzi, bet no 1.aprīļa apbēra ganības no visām četrām pusēm. Grieķijā bērni nēsāja sāls maisiņus uz kakla. Vācijā sāli lika uz mēles jaundzimušam bērnam, bēra uz jaundzimušu telēnu un kumeliņu mugurām. Francijā līgavainis, dodoties uz baznīcu, lika šķipsnu sāls kreisajā kabatā, lai pasargātu sevi no impotences, ko uzsūtīja skaudīgās raganas. Itālijā pastāvēja uzskats, ka sāls var likt raganai bēgt. Dažām tautām bija paraža sālīt pirmo ūdeni, kurā peldināja jaundzimušo, Ēģiptē sāli meta ugunī pret ļaunu aci. Tāpat rīkojās Japānas saimnieces. Nopērkot sāli, viņas katru reizi dažus graudiņus iesvieda ugunī.
Ēst kāda sāli, nozīmē, izveidot slepenu saikni starp viesi un saimnieku, kuru pēc tam neviens bez riska nevarēs pārkāpt. Pirmais Jaungada viesis Anglijā bieži atnes sev līdzi sāli kā zīmi, ka viņš vēl labklājību un bagātību. Daudzi dāvina jaundzimušajam sālstrauku, lai nākotnē viņam nekā netrūktu. Turklāt sāls aizsargā zīdaini no nelabā un raganām, jo, pirms nodarīt viņam ļaunu, tiem ir jāpārskaita visi graudiņi, bet tamlīdzīgām lietām viņiem parasti trūkst laika. Sāls ir vislabākais līdzeklis pret elles spēkiem. Elles dzimuma parstāvji tā ienīst sāli, ka sabatā neēd neko sālītu.
Daudzās Eiropas valstīs līdz pat šodienai tic, ka sāls ir jānēsā pie sevis, jo tas nodrošina panākumus visās lietās, bet šķipsna sāls, kas iežmiegta dūrē pirms došanās pie miega, pasargā cilvēku naktī. Par ļaunu zīmi tiek uzskatīta sāls bēršana kādam citam šķīvī: katram pie galda ir jāsāla ēdiens pašam. Nekādā gadījumā nedrīkst sālīt maizi, mērcējot to sālstraukā, - tieši tā rīkojās Jūda. Pastāv arī tradīcija nobērt ar sāli jaunas mājas lieveni, lai atvairītu ļaunos garus, vai arī ienest to mājās pirms visa pārējā. Savukārt cilvēkiem, kas izbrauc no dzīvokļa, atgādināja, ka viņiem ir jāatstāj pēc sevis maize un sāls, citādi gan viņus, gan jaunos iemītniekus vajās neveiksmes.
Nav labi aizņemties sāli, bet vēl sliktāk ir atdot parādu. Ja tas tomēr ir nepieciešams, tad ir jāiet pie parādnieka un jāprasa sāls, atkal jau uz parāda. Anglijā zvērestus un lūgšanas nereti skaitīja, zvērot pie sāls, nevis Bībeles, un bija pilnīgi pārliecināti, ka lūgšanas, kas skaitītas blakus sālij, tiks obligāti izdzirdētas. Ja vecāki atnes uz kristībām pilnu šķīvi ar sāli un patur to bērna tuvumā visu ceremonijas izpildes laiku, viņam pēc nāves tiks nodrošināts ceļš uz paradīzi.
Sāls palīdz pareģot nākotni. Ziemassvētku priekšvakarā ir jāatstāj uz galda mazliet sāls, un, ja no rīta noskaidrosies, ka to neviens nav aizticis, jūsu nākotne ir bez mākoņiem. Bet ja tā ir daļēji izkususi, tas vēsta nāvi. Helovīna laikā praktizē citu zīlēšanu: katrs no klātesošajiem uzber uz sava šķīvja nedaudz sāls un atstāj līdz rītam. Ja no rīta kāds no uzkalniņiem izrādās izbārstīts, cilvēks, uz kura šķīvja tas noticis, nomirs gada laikā. Hebrīdu salās ar sāls palīdzību uzrunāja lopus, kad viņus pārdzina no vienām ganībām uz citām. Slaucējas svieda šķipsnu sāls savos spaiņos, bet sviesta kūlējas savās kuļam-mucās, lai noņemtu raganu burvestības.

Tiek uzskatīts, ka uzkalniņš sāls uz alvas šķīvja, kas novietots uz līķa, atgaiņā nelabo un pasargā ķermeni no pampšanas. Vietas, kur grasījās celt baznīcu, parasti iesvētīja ar sāli un svēto ūdeni. Sālītu svēto ūdeni izmanto kristībās. Vārdu «sāls» nedrīkst izrunāt jūrā, tāpat arī sviest to pāri bortam. Bet zvejnieki ber sāli savos tīklos un pēc tam met tīklus ūdenī, lai nomierinātu upes garu un nodrošinātu sava kuģa drošību.
Vācijā pastāv diezgan interesanta paraža, pēc kuras meitene, kas uzklāj galdu un aizmirst uzlikt sālstrauku, nav jaunava. Dabiski, ka sāls asociējas arī ar asarām, un Amerikā saka, ka katrs izbērts graudiņš nozīmē vienu asarām pilnu dienu. Tiesa, ir veids, kā no ta izvairīties - vajag akurāti savākt sāli no grīdas un izmest to caur krāsni vai plīti (nevis pār plecu, kā pie mums), un asaras vienā mirklī izžūs.
Lai jaunuzceltā māja stāvētu mūžīgi celšanas laikā saimnieki agrāk obligāti lika pamatos maizes gabalu un šķipsnu sāls. Bet skauģi zem tās pašas mājas sliekšņa bēra sāli ar citu mērķi - uz strīdiem un trūkumu.Viduslaikos ticēja, ka raganas nevar ēst neko sālītu. Tāpēc viens no to spīdzināšanas veidiem bija barošana ar pārsālītu barību. Ūdeni šajā laikā nedeva. Demonologi uzstājīgi ieteica bargajiem inkvizitoriem, kas nopratināja raganas, nēsāt līdzi īpašus aizsardzības amuletus, kas pagatavoti no sāls, kas iesvētīta pūpolsvētdienā. Savukārt sena recepte piedāvā sekojošu atbrīvošanās veidu no burvestības, kā arī slimību ārstēšanai: nepieciešams nozagt dakstiņu no mājas jumta, kurā dzīvo ragana, aprasināt to ar sālsūdeni, pēc tam sadedzināt to ugunī, skaitot veselu virkni maģisku vārdu. Labākais veids, kādā ragana var padarīt augsni neauglīgu - nolādēt to un apbērt ar sāli.
Amerikāņi uzskata, ka, ja sieviete sūdzas par pārsālītu barību, tas var kalpot par pierādījumu tam, ka viņa ir ragana. Lai pārbaudītu šo pieņēmumu, vajag apsēdināt raganu uz krēsla, uz kura uzbērta sāls. Ja sāls izkusīs un kleita pielips pie sēdekļa, tas nozīmē, ka jūsu priekšā tiešām ir ragana!
Pagātnē uzskatīja, ka meitene var ieraudzīt sapnī savu nākotni, ja apēd sālītu plāceni. To pagatavoja no parastiem miltiem, kuriem piebēra daudz sāls. Meitenei, kas apēda tādu plāceni, līdz vakaram netika atļauts dzert ūdeni, ar kādu sarunāties un skaitīt lūgšanas. Tikai pēc tam viņa varēja doties pie miega un mēģināt ieraudzīt sapnī savu likteni...
Ja sieviete pārsāla ēdienu - tas nozīmē, ka viņa ir iemīlējusies. Pazīstams apgalvojums, vai nav tiesa? Tas ir saistīts ar kādu mīlas piebūrumu, kas paredz ēdiena, kas domāts mīļotajam, sālīšanu: lai viss izdotos, meitene sāli nežēloja.
Viena no senām kāzu ceremonijām arī pieprasīja, lai ēdienu, kas domāts līgavaiņa vecākiem, sālītu līgava. Šajā gadījumā, lai viņu neturētu par skopu, viņa piemeta ēdienam vairāk sāls. Tas ir, pārsālīšana bija nevis kļūda, bet gan nolūks, kura mērķis - vēlmē iegūt mīlestību. Starp citu, pieburot iemīļoto, sāli senāk uzrunāja: «Kā to sāli ļaudis ēdienā mīl, tā vīrs, lai sievu mīl». Pēc tam sālīja iemīļotā cilvēka ēdienu tik sīvi, cik tik bija iespējams...

Komentārs no (Undīne)
Ļoti interesants raksts! Paldies! Tie amerikāņi gan nežēlīgi! Laikam baidās, ka noturēs par nešķīsteni, ēd pārsālītus ēdienus un tāpēc ir tik resni!
Ir arī dzirdēts ticējums par Lieldienu sāli - Lieldienu svētdienā sāli tur saules gaismā, lai tā uzlādētos. Tad ar to visu gadu var ārstēties - sālīt ēdienu, skalot kaklu, mērcēt kājas, piebērt mazgājamam ūdenim utt.
Kategorija: Maģija | Pievienoja: laimiga (24.04.2012) | Autors: ***
Skatījumu skaits: 2642 | Atslēgvārdi: sāls | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]