Taro burvība

Latviešu raksta zīmju noslēpumi( 1. )
Lai pakļautu kādu tautu, vispirms jāiznīcina tās kultūras un garīgās vērtības.

Gan uz akmeņiem, klinšu sienām sastopamas zīmes. Arheoloģiskajos izrakumos- apbedījumu un dzīves vietās atrastos darba rīkus, rotas, māla traukus un c. priekšmetus , rotā noslēpumainas zīmes.
Nav tik svarīgi vai tas bija cilvēku roku darba vai dabas veidojums.
Pirmās rakstu zīmes un pirmais alfabēts Senlatvijā neparādījās rokrakstu vai akmenī kaltu zīmju veidā. Kad uzplauka senās Grieķijas civilizācija un grieķu domātāji radīja savus nemirstīgos darbus, Baltijas jūras piekraste bija no civilizācijas visai tāls nostūris, taču arī līdz šejienei nonāca ziņas par citām zemēm. Sūtņi bija metālā kaltā nauda. Latvijas teritorijā 4 dažādās vietās atrasta Grieķijas senās monētas/ Bronzas monētas pirmām kārtām bija vajadzīgas kā izejviela, tās bija arī informācijas avots par apkārtējo pasauli. Uz bronzas monētām, ko iemainīja pret dzintaru un zvērādām bija iekalti cilvēku attēli svešādos tērpos un bargi vīri-Zeva galva uz valdnieka Ptolomeja laikā- 3.gs.p.m.ē.- kaltās monētas.
Romas impērija savas robežas atvirzīja tālu uz ziemeļiem. No Baltijas jūras piekrastes Romā nonāca dzintars, savukārt impērijas bronzas monētas vairākus gadsimtus bija naudas vienība Senlatvijā, arī pildot informācijas avota funkcijas.
9-11 gadsimtā Senlatvija bija tehnoloģiski attīstīta zeme.
Monētas veicināja informācijas apmaiņu ar kaimiņu tautām .Rezultātā baltu ciltis sasniedza daudz augstāku tehnoloģijas attīstības pakāpi nekā kaimiņu tautas. Šajā laikā pasaulē savus sirojumus sāka Skandināvijas vikingi. Viņi iekaroja milzīgas teritorijas, savos ziedu laikos tie pārvaldīja arī Britāniju, Normaņu kņazu dinastija kļuva par Kijevas Krievzemes valdniekiem.
Balti ļoti ātrā laikā pārņēma daudzas tehnoloģijas, visai īsā laikā iemācījās lietot podnieka ripu, apstrādāt sudrabu, iegūt un pārstrādāt dzelzi un pat kalt Damaskas tipa tērauda zobenus. Ja tik sarežģītas lietas baltu ciltis varēja pārņemt vēsturiski ļoti īsā laika posmā, tad kāpēc 1000 gadus saskaroties ar lietām, uz kurām ir uzraksti no visdažādākajiem alfabētiem, balti nesāka pārņemt šādu informācijas tehnoloģiju?
Senlatvijas iedzīvotāji pārņēma ne tikai citu tautu tehnoloģijas, bet arī izklaides-kauliņspēles. Lieto rotas no Indijas okeāna piekrastes-gliemežvāku krelles.
Senajos laikos tekstus, izņemot akmenī vai metālā iekaltos, periodiski atjaunoja. Klosteros mūki pārrakstīja un atjaunoja senās hronikas un svētos rakstus.
Pagānu, par kādiem kristīgajā pasaulē uzskatīja arī senlatviešus, reliģiskie sacerējumi netika glabāti un saudzēti .Rakstu zīmes uz svina vai alvas, māla vai vaska plāksnītes, bērza tāss Latvijas klimatiskajos apstākļos nesaglabātos. Eiropā papīra ražošanas noslēpumus iepazina ap 10 gs..
- rakstu zīmes iededzināja vai iegreba kokā,
rakstīja uz ādas, izdurot caurumiņus
- uz kaula priekšmetiem
- rakstus iekala metālā.
Iespējams, ka senlatvieši savus svarīgos vēstījumus tetovēja uz tā Arābu ceļotāji savās piezīmēs raksts, ka Austrumeiropā 10 gs. tetovēšana starp vietējiem bijusi ļoti izplatīta.

Akmeņos iecirstās zīmes.
Ienākot kristietībai ļoti dadzi zīmju akmeņi ir iznīcināti. Iecirstos uzrakstus nevērtēja augstu. Šobrīd Latvijā reģistrēti 73 pēdakmeņi. Ļoti unikāls akmens ar iecirstām zīmēm atrasts pie Grobiņas. Zīmējums atgādina mēness sirpi ar šķērslīnijām, Lielvārdes zīmju akmens( foto)
Mežotnes kaļķakmens plāksnītes-varēja būt, jo Mežotnes pils apkārtnē tās ir pieejamas. Pirms krustnešu iebrukuma Mežotne bija slavena ar saviem burvjiem un zintniekiem, tāpat ir iezīmēta arābu ģeogrāfu pasaules kartes. Viena no retajām kaļķakmens plāksnītēm ar uzrakstu, kas saglabājusies līdz mūsu dienām, atrasta Baltkrievijā.
Kādus vārdus lietoja senlatvieši. Ja mēs nonāktu 9 gs. Zemgalē, tad zemgaļi mūsu valodu vispār nesaprastu, arī mēs ar grūtībām saprastu valodu, kurā runājuši mūsu senči. Tautas mutvārdu daiļrade ir dzīva gadsimtiem ilgi, tāpēc arī tur ir iekļauti vārdi, kuri ieplūduši valodā no vācu zviedru, krievu, leišu, un lībiešu valodām. Vienotas latviešu valodas nebija. Valodnieks Konstantīns Karulis Rakstīja ka 9-11 gs. krievu un senlatviešu cilšu valodas bijušas pārsteidzoši līdzīgas. Ir sarežģīti novilkt robežu , cik tālu Austrumeiropas līdzenumā bija baltu cilšu apdzīvotie apgabali. Baltu un slāvu ciešās sadarbības pamatā 8-11 gs. bija galvenokārt ekonomiskie motīvi. Balti kopā ar austrumslāvu ciltīm kontrolēja svarīgāko Ziemeļeiropas tirdzniecības ceļu, kas pa Daugavu un tālāk pa Volgu gāja uz Volgas Bulgāriju- valsti, kura jau 10 gs. par savu oficiālo reliģiju pieņēma islāmu un bija tirdznieciski saistīta ar Arābu halifātu. No Daugavas tālāk kuģojot pa Dņepru, varēja nokļūt Melnajā jūrā un tālāk līdz Bizantijai. Baltu un slāvu kopējās ekonomiskās intereses arī noteica jauno vārdu vienlaikus ienākšanu valodā.

Vārds krievs cēlies no vārda krīvs, kas senajā baltu reliģijā apzīmēja reliģisko līderi kā arī no austrumslāvu cilts kriviču nosaukuma, ar kuru robežojās latgaļu apdzīvotā teritorija. Savukārt kriviču nosaukuma izcelsmi Krievijas slavenais vēsturnieks Nikolajs Karamzins skaidro- kriviču nosaukums,šķiet, liecina par to, ka viņi atzina baltu galveno priesteri krīvu par savas ticības galvu-.Viena no slavenākajām senkrievu hronikām Nestora hronikā ir uzskaitītas slāvu ciltis, kā arī lietuvieši, lībieši, zemgaļi, kurši.
Kaut nebija vienotu valstisku veidojumu, varēja pastāvēt garīgā vienotība. Lai šī reliģiskā vienotība būtu, ir jābūt veidam kā informēt tālākas teritorijas par krīvu sapulces lēmumiem.

Arābu halifāts 7 gs. beigās kļuva par ietekmīgu pasaules lielvaru. Arābu sudraba monētas kļuva par starptautisko norēķinu vienību. Arī Senlatvijā vairākus gadsimtus, līdz pat 11 gs. vidum, kā vietējā naudas vienība tika izmantots arābu sudraba dirhēms.
Mežotnē atrastais bronzas atsvariņš *9/11gs.* , ka zemgaļi Mežotnē lietojuši arābu burtus tirdznieciskajos sakaros un, iespējams, arī lai burtos.
Pēc arābu alfabēta nākamā vislielākā ietekme uz latviešu senāko rakstību ir rūnu alfabētam.
Domājams, ka rūnām līdzīgs alfabēts izplatījās Viduseiropā 4. gadsimtā- mūsdienu Ziemeļitālijā- kad tur apmetās ģermāņu ciltis, kas ātri apguva rakstības noslēpumus un izmantoja rūnu alfabētu. No senākām ģermāņu rūnām izveidojās arī skandināvu rūnas. Baltu ciltis rūnu alfabētu sāka iepazīt kopš 7-8 g.s. kad sākās vikingu sirojumi.9 g.g. kurši padzina vikingus no Kurzemes, kā kara laupījums kuršu rokās nonāca arī vikingu uzraksti un instrumenti rūnu raksta iekalšanai uz akmeņiem. Pēc tam , kad skandināvi pieņēma kristīgo ticību, rūnu rakstība no ikdienas aprites izzuda. Rūnu rakstību zināja un lietoja vēlākos laikos, kā savdabīgu slepenrakstu, reliģiskajos rituālos un dziedinot, zīlējot nākotni.
Viens no labākajiem pierādījumiem, ka senatnē latviešiem ir bijusi sava rakstība, ir rakstības pēdas valodā. Par to liecina vārds runāt Sakne run tiek saistīta ar gotu rūna- noslēpums. Valodnieks Konstantīns Karulis uzskatīja, ka sākotnējā nozīme bijusi svinīga runāšana mītiskā rituālā. Somu valodā rūna nozīmē dziedājums, vēl senatnē 17 g.s.- runas deva.- norāda uz ļoti senu saikni, kas nozīmē, ka oficiālas runas tika pasniegtas kā rūnu raksti, kurus nolasīja.
Šo vārdu saglabāšanās liecina, ka baltiem ir bijusi sava rūnu rakstība- rūnām līdzīgas zīmes 9-10 g.s. sauktas par rūnām.
13 g.s. ar vārdu burts neapzīmēja alfabēta burtus, to sāka lietot no 19 g.s.. Vārda burts agrīnā nozīme ir iegriezt zīmes kokā. Īpašuma zīmes dravu kokos un bišu kokus dēvēja par burtu kokiem. Vēlāk jebkuru zīmju griešanu, arī uz zīlējamiem kociņiem, sāka dēvēt par buršanu, vārds burt ieguva nozīmi veikt maģiskas darbības. Līdz tam- burtnieks ir bitenieks.
Kad 11 g.s. pārtrūka ekonomiskās saites ar arābu pasauli, baltu ciltis pārorientējās uz tirdzniecību ar slāviem un skandināviem, kas iezīmēja rakstību maiņu. Hronikas liecina, ka baltu ciltis slēgušas savstarpējus līgumus-rakstiskus. Piemēram, Lietuvā 1219 g.- par cilšu savienību. Rūnu rakstība lietota uz Lietuvas monētām, prūšu karogā. Latvijā saglabājušies neatšifrēti uzraksti uz koklēm.
11-13 g.s. Senlatvijā bija pazīstami dažādi, galvenokārt ar kristīgo ticību saistīti priekšmeti ar uzrakstiem latīņu valodā. Arī ikdienā sāka lietot priekšmetus, kuri ir raksturīgi Rietumeiropas kultūrai un tehnoloģijai.
9.g.s. slāviem tika radītas 2 jaunas rakstības- kirilica un glagolica. Kirilica ir radīta no pārveidota grieķu alfabēta.
Pakāpeniski arī kriviču un latgaļu novados ienāca krusta simboli un jaunā rakstības forma. Arābu autors Ibn Hordadbeks norāda, ka slāvu valoda bija galvenā valoda tirdzniecības sakaros Austrumeiropā.12-13 g.s. balti bija vienīgā nekristītā cilšu grupa pie Baltijas jūras dienvidu un austrumu daļā. Ciešie sakari ar krivičiem, iespējams izkonkurēja rūnu rakstību. Slāvu ciltis tajā laikā galvenokārt rakstīja uz bērza tāss.
Saimnieciskie sakari 12-13 g.s. galvenokārt virzījās rietumu virzienā. Seno baltu un lībiešu zemes no visām pusēm, izņemot dienvidus, apņēma kristiešu valstis. Mazinājās Daugavas ūdensceļa nozīme, kas atstāja pēdas arī seno baltu rakstībā, parādījās rakstība latīņu burtiem.
Tērvetes pilskalnā atrastas 3 saktas ar uzrakstiem latīņu burtiem- nav atšifrēti.13 g.s. senlatviešu māksla ir sasniegusi augstu līmeni, to pierāda arī gleznojums uz Tērvetes krāsns sienas-pagaidām vienīgais mūsu senču attēls.
Senlatviešu rakstības pēdas var meklēt Lielvārdes jostas rakstos, mezglu rakstībā.
ORNAMENTA raksti.
Tā , ka uzskatīja, ka ornamentam ir maģiska nozīme, tad spēkā bija princips, ka maģisko rituālu kodu un nozīmi nedrīkst izpaust nevienam citam, tad tas zaudē nozīmi un spēku. Ornamentā tādēļ ir daudz rakstu , lai izņemot lietotāju ,neviens nesaprastu maģisko kodu nozīmi.
Mezglu raksts, kur ar mezglu un krāsainu diegu palīdzību iekodēts raksts- ziņas , satītus glabāja kamolos. Tā pierakstīja arī dziesmu ritmus. Veidoja kalendārus. Mezglu rakstus pazinuši un lietojuši arī inki.
. Kas tad ir rožu kronis kristiešiem-skaitāmās krelles.
Izrakstīju goda kreklu
Trejādiemi rakstiņiem,
Saulītēm, zvaigznītēm.
Ozoliņa zīlītēm.
Ornamenti, kuri sagrupēti noteiktā secībā, var tikt uzskatīti par sava veida rakstību. Ornamentiem un senajām baltu zīmēm bija ne tikai maģiskas aizsardzības funkcijas, kas sakārtoja un harmonizēja apkārtējo vidi, palīdzēja virzīt noteiktus procesus īstajā laikā un vietā. Bija zīmes dziedināšanai.
Liela nozīme bija ornamenta savstarpējam izvietojumam, secībai, atrašanās vietai. Tam bija nepieciešamas dziļas un pamatīgas zināšanas. Šādas zināšanas bija galvenokārt priesteru kārtas cilvēkiem un tika nodotas no paaudzes uz paaudzi, pārņēmējam tās sākot apgūt jau bērnībā.
Jādomā, ka baltu svētvietas veidojot, pamatā ir ornaments un zīmes-veidojot dabā, saliekot akmens krāvumus un līnijas, simboliski tos iesaistot apkārtējā vidē, kur pati daba bija parūpējusies par piemērotību šādu vietu izveidei. Par to aizvien vairāk var pārliecināties Pokaiņos. Ir tikai jautājums, kā to visu pareizi atkodēt-atšifrēt.
Katrai raksta zīmei ir sava nozīme, tāpat akmens salikumiem.
Zīmes, pazīmes –ļoti seni vārdi, kas ietver daudz plašākus jēdzienus, nekā mēs domājam.
Senlatviešu rakstu zīmes ir mūsu sentēvu mantojuma daļa, kas liecina par mūsu senču piekopto bagātīgo kulta dzīvi, par rūpēm , ko veltīja savai sadzīves un garīgās dzīves sakārtošanai. Tas viss saistīts ar zīmi- ornamentu. Zīmi kā simbolu, zīmi kā ornamenta elementu, zīmi kā informācijas nesēju un enerģijas izteiksmes veidu. Ornaments-cilvēces garīgās dzīves atspulgs un izziņas objekts.
ETIMOLOĢIJA-omare- latīniski –rotāt.
Katrai rakstītajai zīmei bija savs idejisks segums- vai tā bija akmenī , kokā iecirsta, prievītē ieausta.- to saprast varēja arī citi. Tiem, kas lasīja , nebija iespējams sajaukt ziņas, ko sniedz Zalktis, Jumis vai Ugunskrusts. Neticami liekas, ka no pilskalna uz pilskalnu sūtot sūtni ar mutvārdu ziņu, līdzi netika dota arī kāda, uz tāss vai audekla burtnieku rakstīta slepena ziņa.- maģiska zīme, ko.( Romiešu vēsturnieks Tacits mūsu ēras sākumā raksta. Ka ģermāņu priesteri, zīlējuši ar * burtu kokiem*- sprunguļi ar dažādām zīmēm sabērti zemē kaudzē un tad uz labu laimi ņemti un skaidroti).
Sava rakstu zīme bija arī katram virsaitim, kāda- to mēs nezinām. Par to liecina atrastās īpašuma zīmes, ar kurām katra dzimta apzīmēja savus bišu kokus, tīklus u.c. īpašumu. Dzimtas zīmi mantojumā saņēma vecākais dēls, pārējie veidoja savu zīmi, saglabājot pirmrakstu. Īpašuma zīmes bija raksts ar noteiktu informāciju, ko prata izlasīt visā apkārtnē, pazina arī tālumnieki.
Pavisam citu informāciju sniedza slepenās zīmes un raksti, kuri saglabājušies par burvjiem un raganām- agrāk tie galvenokārt bija dziednieki. Prof. K. Straubergs grāmatā * Latviešu buramie vārdi* raksta- šīs zīmes ir tajā pašā tehnikā, kā pazīstamās īpašuma zīmes. Ziņas sniedzi A. Bīlenšteins( 1830-1919) , ka atsevišķā grupā ir raganu sapulču vietu zīmes, burvju ceļu apzīmējumi un kādu buršanas vietu raksti. Tad zīmes ēku aizsargāšanai, uguns, bluķu, lietuvēnu zīmes. Akmeņos iekaltas raganu sapulces vietu zīmes. Šāds ideogrāfiskais raksts bija arī seneģiptiešiem,šumeriem u.c., šodien Ķīnā un Japānā. Cilvēki var runāt dažādās valodās, bet jūtu un bioloģiskā dzīve tomēr ir identiska. Attēlojot koku vai sauli, nesaskatīs zīmējumā čūsku vai ūdeni.
Daudzu tautu ideogrāfiskais- zīmju raksts- ar laiku pārvērtās fonogrāfiskā rakstā. Baltu ciltīm vēsture šo laiku nepiešķīra.
Kategorija: Maģija | Pievienoja: laimiga (25.04.2012) | Autors: www.viss.lv
Skatījumu skaits: 4380 | Atslēgvārdi: Latviešu raksta zīmju noslēpumi | Reitings: 1.0/1
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]