Latviešu raksta zīmju noslēpumi( 2. ) - Maģija - Maģija, mistika, zīlēšana - Raksti - Dziedniecība, taro, kursi
Sākums » Raksti » Maģija, mistika, zīlēšana » Maģija

Latviešu raksta zīmju noslēpumi( 2. )
LATVIEŠU ORNAMENTA- RAKSTU zīmju pamatelementi un to nozīme.
Latvju zīmju pirmeti veidojušies, agro metālu laikmetā, pirms vairāk nekā 3000 gadiem, kad Austrumbaltijas novados uzplauka baltu cilšu kultūra ar savdabīgām auglības kulta un dabas reliģijas tradīcijām. Īpaša nozīme ornamentikā to elementu vai zīmju simbolika- to pirmatnējā jēga.
Latviešu ornamentikas zīmes var iedalīt 3 lielās grupās:
Dieva zīmes (dievestības)-Dieva, Māras, Laimas zīmes
Ar debess parādībām-Saules, Mēness, zvaigznes, Pērkona
Ar gadskārtām saistītas zīmes-Jumis, Ūsiņš, Mārtiņš, Jānis, Zemes māte.

KRUSTA zīme.

Viens no vecākajiem rakstu elementiem, blakus citām rakstu zīmēm, atrodams gandrīz visu tautu senvēstures izrakumos, tam visu tautu kultūrās piedēvēta, sarga, svētības un laimes nesēja nozīme.
Senie latvieši krustu lietojuši kā maģisku zīmi pret visu ļauno, no vienkāršā taisnā un slīpā krusta, izveidojušies daudzie krusta atveidi.
Krusts bija ne vien seno tautu mākslas objekts, tam bija liela nozīme cilvēces lielākās daļas reliģiskajā dzīvē.
Krusta zīme senajiem baltiem un latviešu mitoloģijā.

+ ir kopā savienojusies vertikālā un horizontālā līnija, kas dod dzīvības pamatu. Kosmosa simbols, pasaules centrs un tāpēc vieta, kur notiek sasaiste starp debesīm un zemi-Kosmiskā ass, augstāko sakrālo vērtību simbols. Krusts bieži ir cilvēka vai dievības modelis- cilvēks ar izplestām rokām, kas spēj uz bezgalīgu un harmonisku attīstību. Vienlaikus krusts ir arī garīgā aspekta simbols- gara tiekšanos, pacelšanos uz augšu. Krusts ir arī vīrišķā un sievišķā savienojums. Vertikālā līnija simbolizē vīrišķo principu- enerģiju, enerģijas kanāls, kas savieno debesis un zemi caur garu uz augšu. Vertikālā līnija atgādina Saules starus , ko uztveram kā garīgo enerģiju nākošu no dzīves virsotnes, simbolizējot enerģijas virzību starp Zemi un Visumu.
- Horizontālā līnija- sievišķais princips, horizonts, zemes virsmas zīme, cilvēku attīstības zīme to savstarpējā saskarsmē. Šī līnija attēlo Zemes sastapšanos ar Debesīm, ko mēs uztveram kā horizontu.
Baltiem, senajiem grieķiem, persiešiem, indiešiem krusts ir arī saulgriežu un ekvinokcijas simbols. Taisnais krusts savienojumā ar slīpo-mūsu senčiem zelta-krustu, attēlo Saules kustību gada garumā. Krusts- ieslēgts aplī- zemes simbols
Cilvēkam ir 4 domu izpausmes veidi-fiziskā, dzīvības, emocionālā un garīgā daba, katra atbilst kādai no stihijām jeb pirmelementiem, kas simboliski izpaužas krusta zīmē..
Ir 3 dažādas krusta formas:
1) taisnais un slīpais simetriskie krusti, katrs stars ir vienāda garuma- senbaltiem.
2) TAU jeb TAV līdzīgs mūsdienu burtam T,domājams cēlies no druīdiem, kas , nozāģējot dažu pēdu augstumā ozolu un tā augšējo daļu uzlika pāri apakšējai, tā radās figūra dieva HU simbols. Senie ēģiptieši šādu krustu lietoja valdnieku iesvētībās,
- Amerikas indiāņi ietetovēja uz ādas. Pastāv arī uzskats, ka simbola pamatā ir vērša vai auna galva ar ragiem. TAU krustu mēdz saukt par *veseri*- tā formas dēļ.
Otra krusta forma- to galā rotā aplis vai ovāls. Senatnē dēvēts par dzīvības krustu- pazīstams visā Centrālamerikā- ļoti izplatīts maiju Palenkē .Babiloniešiem ūdens dievības simbols, skandināviem- debesu un nemirstības simbols.
3) romiešu vai grieķu krusts- gan nāves, gan dzīvības simbols- pārņēmusi arī kristietība.

DIEVA zīme. DEBESU zīme.


Parasti trijstūris vai kāsis ar virsotni uz augšu. Šo zīmi novietojot vertikāli plaknē, smaile norāda uz debesīm. Plaši pazīstams Dieva zīmes veids ir trijstūris ar vienu aplīti – Dieva aci, vai trim aplīšiem virsotnē. Apzīmē debesu jumu, vīrišķo spēku, gaismu tiekšanos uz augšu. Arī debess velves atveidojums ar Sauli galā. Zīme atrasta jau bronzas laikmeta rotās.
Latviešu mitoloģijā par vecāko gaismas kulta dievību, uzskata debesis. Debesis ir vieta, kur uzturas galvenais valdošais spēks Dievs. Valodnieki uzskata, ka sākotnēji vārds * Dievs* nozīmējis to pašu, ko *debesis*.Visvienkāršākajā veidā šī zīme parādās kā vienādsānu trijstūris ar 90 gr. leņķī, augša, kas izskatās līdzīgs jumtam un simbolizē debesis kā pasaules jumtu. Līdzīgi šai zīmei mūsu senči veidoja māju jumtus, tādējādi dzīvojot zem Dieva zīmes.
Šai zīmei ir ļoti liela simboliska jēga, tā piesaista dievišķos un radošos spēkus
Par Dieva zīmi tiek uzskatīta arī zīme līdzīga pakavam, atvērums uz leju- saukta par pakaviņu, arī U veida zīmi .Zīme, izveidota no akmeņiem vai zemes veidojumā kā simbols sastopama svētvietās- Pokaņos. Domājams, ka šāds veidojums saistās ar auglības rituāliem, kā zemes uz debesu spēka simbolisks savienojums. U raksta zīme bieži izmantota seno zemgaļu celainēs, jostās, kopā ar citām zīmēm. Rakstos zīmes atvērums var būt dažādos virzienos, norādot uz kustību, mainīgumu, cikliskumu.

PĒRKONA UGUNSKRUSTS- SVASTIKA.


Sanskritā * svasti*-laime. Svastika- laimes, enerģijas Saules un uguns zīme.
Viens no vecākajiem rakstiem, sastopams daudzu tautu ornamentikā. Ugunskrusts veidojies no diviem krustotiem zibeņiem. Lietots kā ļaunuma atbaidītājs u pasargātājs no nevēlamām dabas parādībām Ļoti iecienīta zīme bronzas laikmetā. Mūsu rotājumos sastopamas ap 300 dažādas variācijas, sākot ar bronzas gredzenu rotāšanu līdz daudz variācijās- sagšās.
Latviešu mitoloģijā- simbolizē, gaismu, uguni, dzīvību. Arī senās baltu dievības Pērkona simbols. Arī Laimas krusts- piesaista laimi. Zīmei dažādi grafiskie attēlojumi- labiskais, kreiliskais; ar ierotītiem galiem
Balti to uzskatījuši par Saules zīmi, kas simbolizē Saules kustību, enerģiju, tās vīrišķo spēku. Viena no zīmēm, kas diezgan daudz saskatāma Pokaņu akmens krāvumu akmeņos, it sevišķi noteiktos laikos, kad tos apspīd saules stari. Svētvietu zīme- kā aizsardzības zīme.
Uguns krusts raksturīgs raksts seno zemgaļu jostās, apaudos, kombinācijā ar citām zīmēm, sevišķi ar rombiņu. Vīriešu kreklu malu rotājums. Ticis iegriezts bērnu gultiņu galos, ieausts jostās, ar kurām satina bērnus.

MĀRAS zīmes. Māras raksts.


Kā Dievs senlatvieša uztverē ir Debesu jeb gara simbols , tā Māra simbolizē matēriju jeb Zemi.
Mitoloģijā–Māra ir auglības spēku valdniece, kurai pieder zemes un ūdeņi. Māras zīmei ir daudz variantu- zemes, jūras un upes attēlota kā horizontāla līnija vai līklocis.
Māra ir materiālās pasaules dievība, auglības devēja, sieviešu aizstāve. Un arī zemes un pazemes valstības pārvaldniece. Latviešu mitoloģijā nozīmīga vieta ir dievībām- Mātēm, tad Māra pārzina šis daudzās Mātes.
Māras zīme parasti tiek attēlota kā vienādmalu trijstūris, kāsis, pusloks, ar virsotni uz leju. Attēlojot šo zīmi horizontālā plaknē, tās malas raugās uz ZR un ZA , tie ir virzieni, kur Saule lec un riet vasaras Saulgriežos, Jāņu rītā un vakarā. Zīmei piemīt liela simboliska jēga un pretējs spēks Dieva trijstūrim, tādēļ tos apvienojot, iegūst līdzsvaru un saskaņu. Abas šīs zīmes savienojot, veidojas rombiņš- plaši lietots raksts, kopā ar citām zīmēm veidojot daudznozīmīgu simboliku. Abas šis zīmes , uzvelkot vienu pāri otrai, iegūst sešstūra zvaigzni- sauktu arī par lietuvēna krustu, kam piemīt spēcīga aizsardzība pret ļauno. Māras zīmes piešķir pamatīgumu drošību, saistību ar zemes un dabas spēkiem.
Daudzie Māras veidi parādās Māras zīmēs- tās ir vairāk nekā citiem-Māras trijstūris, Māras ūdeņi, Māras krusts jeb krustu krusts.
Māras līklocis ir viens no ģeometriskā raksta pamatelementiem, tas lietots jau paleolītā.
MĀRAS krusts jeb KRUSTUKRUSTS.
Mitoloģija- Māras krusts, uguns krusts.
Maģiska zīme, ko iecirta kultakmeņos, ieauda sagšās. Uguns sargātāja zīme, saistīta ar dievieti Māru. Zīmi, kam pamatā ir slīpai krusts mēdz saukt par sakrustotiem zobeniem. Šo zīmi uzvilka maizes klaipam un vakaros pelnu kopiņai, kurā ierušinātas kvēlojoša ogles. Tādēļ zīme saukta par uguns krustu. Tā kā Māra tika uzskatīta par saimniecības un dzīvnieku pasaules sargātāju, ar Māras krustu tika sargāta materiālā labklājība- Mājas un Maize-, tādēļ Māras krusts bija sevišķi nozīmīga simbolika.
Māras zīmes sastopamas gan akmens, gan bronzas, gan vēlākos laikmetos.

LAIMAS zīme-skuja.

Mitoloģijā lietota senajā dvēseļu kultā, kur tā simbolizēja spalvu un putnu. Mirušo dvēseles putna veidā aizlaidās uz debesīm. Ļoti sena zīme, pirms 3000 gadiem sastopama uz akmens cirvjiem un traukiem. Atvasināta no skujas. Slotiņas raksts it kā attēlo slieksni, kur Laima mājo, skuja mūžam zaļa. Slotiņa it kā aizslauka nevēlamo, aizsargā.

JUMIS.

Zemes un tās auglības simbols. Grafiski attēlo kā 2 kopā saauguša vārpas vai dubult V veida zīmē. Divžubura vārpa – dzīvības sākums un noslēpums, kā 2 kāšu krustojums. Jumis – sena druvu auglības dievība latviešu mitoloģijā. Vārda *Jumis* izcelsme rodama senajā sanskrita valodā- tā nozīme ir dvīnis- auglības, pārpilnības, laimes un veiksmes simbols. Svētības un laimes nesējs. Mitoloģijā- arī Pērkona simbols, ko norāda zīmes veids- it kā sakrustoti cirvji, Kā ornamenta zīme nereti tiek saukta arī par zirdziņu. Zīmei dažāds grafiskais atveidojums-bieži ieausta, jostās prievītēs, celainēs, iegrieza kokā, rotāja jumtus.
Ar Jumi saistīti dažādi labības pļaujas un ražas rituāli.Jumi, kā 2 kopā saaugušas vārpas tika glabātas istabās, meitu pūra lādes dibenā.
Jostu, kurā ieausts Jumis, parasti nēsāja saimnieks. Jumja zīme atrasta uz ļoti seniem priekšmetiem jau neolītā, arī uz svētakmeņiem.

SAULES zīmes.

Dažādu tautu senajās ticībās debesu spīdekļiem ir piedēvēta dažāda jēga. Latviešu tautas folklorā u mitoloģijā centrālais- galvenais spīdeklis ir SAULE.
Saule ir mūžīgās kustības un dzīvības simbols. Citu zīmju vidū Saules zīmes ir uz augstākas pakāpes- tā ir visa redzētāja un zinātāja. Latvijas teritorijā Saules simboli -apļa veidā- sastopami uz kaula un raga priekšmetiem vēlajā neolītā. Rombs, jeb četrstūrainā Saule sastopama jau uz mezolīta keramikas.
Saules zīmes apzīmējumi ir visi apaļi priekšmeti ( lode, ola, zīle), kuru ritēšana apzīmē Saules kustību debesu velvē. Visvienkāršākajā veidā Saules zīme ir aplis. Visiem atvasinātajiem rakstiem- Saules simboliem- uzsvērta ir vidusdaļa. Saules raksts ir ģeometrisks un stingri simetrisks. Saules zīmes atvasinājumu ir daudz, bet visbiežāk-kuplināts daudzstūris-8 stūru rozete ,arī četrstūrainās Saules zīmes. Saules motīvs tautas mākslā ir sastopams uz visdažādākajiem priekšmetiem, ar novadu atšķirībām.
Bieži Saules zīme vienā rakstā atkārtojas vairākas reizes, apzīmējot maģiskos auglības un uguns- siltuma- rituālus.
Visvairāk Saules zīme tiek lietota sieviešu rotās, it sevišķi meitu pūra mantās. Paši svarīgākie raksti goda tērpos, kāzās obligāti arī līgavainim.
Saule kustības atveidojums zīmēs, akmens salikumos ir neiztrūkstoša baltu svētvietu sastāvdaļa, jo visas rituālās norises galvenokārt saistītas ar Sauli, Saules cikliem-gadskārtu maiņām, auglības rituāliem. Saules zīmes ir pamatā svētvietas izveidojumam, Saules *tempļiem*.
Latviešu folklorā sastopama gan Saules māte, gan Saules meitas. Saule –visu māmiņa un sildītāja.

BALTU- SENLATVIEŠU MITOLOĢIJĀ SAULEI īpaša vieta , tāpat Saules zīmei- rakstam.

Kur man bija prātu ņemti,
Kur gudraju padomiņu?
Dieviņš man prātu deva,
Laimiņ gudru padomiņu.

Es rakstīju tos rakstiņus,
Ko saulīte rakstījusi;
Te krustiņis, tur krustiņis,
Vidū balta atslēdziņa.
Kategorija: Maģija | Pievienoja: laimiga (25.04.2012) | Autors: www.viss.lv
Skatījumu skaits: 1580 | Birkas: Latviešu raksta zīmju noslēpumi | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Vārds *:
Email:


                                                                        on-line.lv Privātlapas Private_home_pages EASY.LV Interneta resursu reitings