Taro burvība

Kas viņi ir patiesībā šie burvji un raganas?
Kādas asociācijas parasti izraisa vārdi «Ragana», «Burvis».? Piekritīsiet, visai atkarīgs no tā, kam to pajautā. Parasts mietpilsonis, visticamāk, atbildēs kaut ko par lidojumiem ar slotu, sabatiem uz kalna, katliem ar šņācošam dzirām un «žurku astēm» kā sastāvdaļām. Pētnieks atsauksies uz vēsturiskām ziņām par inkvizīciju un tai sekojošo sabiedrības psihopātiju, kas piedēvē nevēlamiem cilvēkiem burvju spējas tādiem vai citādiem personiska rakstura mērķiem. Ir vēl viena kategorija, kas tieši ierindo sevi pie šīm pašām raganām un burvjiem vai arī tiecas par tiem kļūt.

Pastāv neliela varbūtība, dārgais lasītāj, ka pie šīs kategorijas piederat arī jūs. Un tā, kas tad jūsuprāt, ir šīs raganas un burvji? Būtnes ar kādu mistisku spēku? Mīklainie dabas spēku pakļāvēji?Garu saskarsmes pratēji un maģisko simbolu un zīmogu zīmēšanas meistari? Ja kaut vai viens no šiem variantiem kaut nedaudz līdzinās jūsu atbildei, ļaujiet pajautāt, kāpēc jūs tā domājat un vai jūs kādreiz esat kaut reizi patstāvīgi domājuši par to, kas patiesībā ir maģija un magi?

Pamēģināsim padomāt kopā, jaunā veidā. Iedomājieties milzīgu bezkrāsaina plastilīna gabalu. Lūk, te tas stāvēja un reiz varenam monarham, kas gāja garām, izlikās, ka tas ir nevis balts, bet zaļš. Viņa pavalstnieki, kas neriskēja runāt pretī savam pavēlniekam, bija spiesti pieņemt šo apgalvojumu, un ar laiku visi tā pierada redzēt plastilīnu zaļu, ka pat kad monarhs nomira, plastilīna krāsas uztvere sabiedrībā nemainījās, tas palika tāda pats zaļš. Drīz vien neizmantoto plastilīna gabalu noskatīja kāds skulptors un salipināja no tā vienkāršu figūriņu, pieņemsim, ābolu. Cilvēkiem iepatikās, un viņi sāka saukt plastilīna gabalu nevis par plastilīnu, bet par ābolu. Vēl pēc kaut kāda laika kāds nolēma, ka zaļajam ābolam nav tā vienkārši jāmētājas pa zemi un uztaisīja tam paliktni. Apkārtēji padomāja, ka, patiešām, uz paliktņa tas izskatās daudz labāk un pieņēma to. Pēc tam vēl kāds izvirzīja ideju, ka tādam šikam ābolam uz paliktņa neklājas būt zaļam, un piedāvāja pārkrāsot to sarkanu, ko arī nekavējoties izdarīja. Un lūk, tā ar laiku šis kādreiz neizskatīgais priekšmets kļuva par patiesu pilsētas rotu, ar ko tas pakāpeniski apauga. Pilsētnieki katru dienu gāja garām sarkanajam ābolam uz paliktņa, nēsāja sarkanu apģērbu ar ābolu musturiem, un neviens no viņiem pat vairs NEATCERĒJĀS, ka tas ir tikai bezkrāsains plastilīna gabals.

Lūk, tā shematiski var apzīmēt apkārtējo pasauli: ko formē kāds no mums, pēc kāda noteiktajiem likumiem, ierobežojumiem, stereotipiem, principiem, vērtībām, kuras mēs, vienkāršas nezināšanas dēļ, jo CITĀDI nevar būt, pieņemam kā patiesas un visu dzīvi tām sekojam. Piemēram, no pašas bērnības mums iedveš (vecāki, audzinātāji, pasniedzēji, pat vienkārši draugi un paziņas, kolēģi, kuriem tas savukārt arī ir iedvests no to puses, kuriem tas arī ir iedvests utt. līdz bezgalībai), ka tikai ar smagu darbu var kaut ko panākt («mācieties un būs pēc tam labs darbs», «cītīgi strādā un saņemsi daudz naudas» utt.). Mūsu apziņa šīs iestrādes izprot burtiski un ceļ absolūta augstumos. Bet elastīgais un mīkstais plastilīna gabals, kurš, kā jūs jau atceraties, būtībā ir mūsu pasaule, var būt jebkāds. Tikai tas vienmēr mainās atbilstoši mūsu domām. Tas nozīmē, ka mēs visi esam mazi savas dzīves un savu iespēju radītāji. Ja mūsu nodomi ir sapīti sarkanā ābola ilūzijas tīklā, kas klusējot ar savu piemēru saka, ka pasaule – ir tieši tāda un nekāda citāda, ja mēs ticam kaut kam, tas arī būs mūsu dzīvē.

Piemēram, kvēli vēloties kļūt bagātam, bet NE TICOT tam, ka tas ir IESPĒJAMS, jo viss apkārt liecina par pretējo (bezperspektīvs darbs, nepietiekama izglītība utt.), jūs visu dzīvi būsiet «lejā», un, lai ko jūs uzsāktu, nekas nemainīsies. Bet tiklīdz jūs atbrīvojaties no visām šīm sarkanā ābola ilūzijas uzspiestajām domām, izejat no maldu miglas, NOTICAT un tā ĻAUJAT sev kļūt bagātam, situācija mainās līdz nepazīšanai: laimests loterijā, mantojums, perspektīvs piedāvājums utt. Pasaulē nav nekā absolūta un VISU var mainīt. «Kāds tam visam sakars ar raganām un burvjiem?» - jautāsiet jūs. Vistiešākais. Pastāv tāda parādība, starp citu, zinātniski-pierādīta, kā informatīvais lauks, kas ir mums visur apkārt. Šajā laukā ir ietverta VISA informācija, kas kādreiz bijusi, ir vai būs, VISU notikumu attīstības VARIANTI, VISAS zināšanas, kas iegūtas, ir pašlaik vai tiks (netiks) iegūtas nākotnē. Piekļuve šai informācijai ir KATRAM bez izņēmuma. BET! tikai ar noteikumu, ka pats cilvēks ir uz to noskaņots, ka viņš var atļauties pārvaldīt tās un visas prasmes, kuras piedāvā šīs zināšanas,un tieši, maģiskās, kas vairākumam dzīvojošo šķiet iracionālas.

«Ja vien tas tā būtu, tad es varētu vienkārši pēc savas vēlēšanās sākt levitēt vai pārbīdīt priekšmetus. Bet es gribu, ļoti gribu, bet nesanāk!» -teiksiet jūs. Labi, pārbaudīsim vēlreiz. Izvēlieties priekšmetu, kuru gribat pārbīdīt. Tagad PILNĪBĀ attīriet galvu no domām, apturiet savu iekšējo monologu, kas saka, ka tā nenotiek realitātē. Skatieties uz priekšmetu, atslābinieties un REDZIET, neaizverot acis, vizualizējiet ļoti spilgti, ka tas ir pārbīdījies. REDZIET to tajā vietā, kur tam tagad jābūt. Turklāt ne uz daļu sekundes nešaubieties (bez domām!), ka jums nesanāks vai ka tas nav iespējams, ATĻAUJIETIES to mācēt. Ja varēsiet sevi tā apvaldīt, tad sāksiet radīt brīnumus!

«Bet kāpēc tad vispār ir vajadzīgi visi šie burvju rituāli, dziras utt.? Bet pats galvenais, kāpēc tās vai citas maģiskās darbības strādā, ja no tām, jūsuprāt, nav jēgas?!» -atkal jautāsiet jūs. Un lūk, šeit sākas pats interesantākais. Vairākums cilvēku noticēt augstāk aprakstītai brīvībai vienkārši nevar, viņi nevar bez jebkādas PIEPŪLES ATĻAUT sev iegūt to, ko vēlas, un sāk celt šķēršļus, lai heroiski tos pārvarētu un visbeidzot ATĻAUTU sev vēlamo. Tā notiek visur pasaulē. «Parastais» cilvēks desmit gadus strādā rūpnīcā pirms atļauj sev pievilkt materiālos panākumus, bet «raganas/magi/burvji» izpilda sarežģītas ceremonijas, vāra dziras, iziet mītisko apmācību/iesvētīšanos pirms ļauj (vai neļauj) sev iegūt vēlamās spējas un ir veiksmes zenīta apmirdzēti.
Kategorija: Mistika | Pievienoja: laimiga (08.05.2012) | Autors: www.reikinet.lv
Skatījumu skaits: 1797 | Komentāri: 2 | Atslēgvārdi: burvji un raganas | Reitings: 5.0/1
Komentāru kopskaits: 2
0
1  
23.01.2011
1. Zane Palma (Zaņuks)
Mēģināju pārbīdīt kafijas krūzīti,bet,acīmredzot,manī ir par maz ticības un par daudz šaubu...

0
2  
3 Viss atkarīgs no tā vai dzīvojam un rīkojamies pareizi. Iespējams atbildes atradīsiet šeit: LINKS

Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]